Vai muskuļiem nepieciešams miegs? Nē, lai muskuļi atpūstos, pietiek ar atslābināšanos.
Vai var nogurt nervu šūnas? Kā liecina pētījumi, nervu šūnas nenogurst, tomēr smadzenēm vajadzīgs starpbrīdis. Laiku pa laikam tās sāk atgādināt pārblīvētu mantu noliktavu, tāpēc tā jāslēdz un jāsakārto.
Vai informācijas apstrādes produkts ir arī sapņi, kas nereti rāda gluži fantastiskas attēlu kombinācijas?
Miega fāzes, kurās sapņojam, ir visnoslēpumainākās. Smadzeņu elektriskie signāli, kas tikko vēl bija rāmi, sāk strauju auļojumu. Dažādas pazīmes liecina, ka sapnī miegs it kā tiek izkliedēts. Faktiski guļošo tieši sapņošanas brīdī uzmodināt ir visgrūtāk. Acīmredzot smadzenes nevis atmostas, bet tieši otrādi – pilnībā atslēdzas no ārpasaules, lai informācijas šķirošanā nekas tās netraucētu. Guļošais, protams, dzīvi reaģē uz notiekošo, tāpēc rodas ilūzija, ka viņš atrodas tuvu nomodam.
Sapņojot tiek nodarbināti smadzeņu virsējie slāņi. Turpretī informācijas apstrāde noris smadzeņu dziļumos. Kaut kas no šīs informācijas, protams, kļūst par sapņa izejmateriālu. Tā daļēji izskaidrojami gan radošie atskārtumi, kas cilvēku var apciemot miegā (te jāatceras, ka Mendeļejevs ķīmisko elementu periodisko sistēmu ieraudzīja sapnī, Tartīni miegā notvēra ilgi meklēto sonātes motīvu un citi līdzīgi gadījumi), ja viņš ilgāku laiku ir koncentrējies uz kādu vienu tēmu, gan “paredzošie” sapņi, kas dažkārt arī piepildās.
Jo sapnī var iekļauties vēl apziņu nesasniegusī informācija, piemēram, slimības agrīnie simptomi, svarīgu domu vai pamatotas trauksmes atbalsis, raizējoties par nelaimes piemeklētu tuvu cilvēku, un tamlīdzīgi. Tomēr sapnī mūsu smadzenes ikdienas rūpes un nepatikšanas ne tik daudz pārdzīvo, cik cenšas tās nolīdzināt vai pat pilnīgi aizmirst. Tā ir svarīga pašaizsargāšanās reakcija, lai saglabātu normālu garīgo stāvokli.
