Zinot, cik sarežģīta un aktīva ir dzīvības norise miegā, kļūst saprotams, ka bez medicīniskās uzraudzības miegu nedrīkst atstāt. Kāds ļaunums var rasties? Pirmām kārtām tiek traucēts pats miegs. Jau tālā senatnē viens no spīdzināšanas paņēmieniem bija miega traucēšana – un šīs mocības praktiski nespēja izturēt neviens. Mūsdienās kaut ko līdzīgu rada civilizācijas pārmērības. Un, protams, ne bez grēka ir arī paša cilvēka nepareizais dzīvesveids.
Traucēts miegs uz katru indivīdu atstāj dažādu ietekmi, tāpēc talkā jāaicina ārsts speciālists, kas rūpīgi izpētīs pacienta miegu. Tas īpaši attiecas uz tiem cilvēkiem, kas jau nokļuvuši bezmiega varā. “Slikts miegs” ir nenoteikts jēdziens. Var gulēt ilgi, bet nepietiekami dziļi, bet var arī gulēt dziļi, taču nepietiekami ilgi.
Katrā šajā gadījumā nepieciešama citāda palīdzība. Paša pacienta priekšstats par savu miegu var izrādīties maldīgs. Viņš, piemēram, var sūdzēties par pilnīgu miega trūkumu, bet pārbaudē atklājas, ka guļ ļoti ilgi. Viens no maldīšanās iemesliem ir naktī traucētā laika izjūta, kad dažas bezmiega minūtes izaug šķietamās stundās. Par bezmiegu tiek noturēti arī sapņi, kas atgādina pārdomas.
Ne mazāk traucējoša ir kādas miega fāzes izzušana. Tā rodas tā sauktais somnambulisms (mēnessērdzība): atsevišķas smadzeņu daļas, kam pakļauts miegs, nespēj nomākt uzbudinošos signālus, un guļošais veic it kā pabeigtas loģiskas darbības. Tās var ilgt no dažām minūtēm līdz stundai, pēc tam cilvēks cieši iemieg un no rīta vairs neko neatceras. Tādas nekontrolētas darbības var būt gan bīstamas, gan izraisīt dažādus pārpratumus.
