Gerda Timrota burvīgi iedzied Paula un Petera “Rudens ogli”. Noklausies!

Viena no skaistākajām Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmām “Rudens ogle” piedzīvojusi jaunu, emocionālu atdzimšanu. Jaunā džeza dziedātāja Gerda Timrota pazīstamajai melodijai piešķīrusi īpaši samtainu, niansētu skanējumu, bet pie klavierēm ir pats Maestro Raimonds Pauls. Tagad dziesmai tapis arī videoklips, kas skatītājus aizved rudenīgā, romantiskā noskaņā.

Piektdien, 16. oktobrī, Mūzikas nams “Daile” prezentējis dziesmas “Rudens ogle” jauno videoklipu. Tas filmēts Lapmežciemā – vietā, kur savulaik tapušas arī ainas leģendārajai latviešu filmai “Ilgais ceļš kāpās”.

Jaunajā interpretācijā īpaši izceļas Gerdas Timrotas zemais, siltais balss tembrs un prasme dziesmas melodijā ieaust džeza improvizācijas elementus. Paula klavieru pavadījums un jaunās dziedātājas balss veido saskanīgu muzikālu sarunu, kurā pazīstamā dziesma iegūst jaunas nokrāsas.

Dziesma, ar kuru sākās īpaša muzikāla draudzība

Interesanti, ka tieši “Rudens ogle” kļuva par sākumpunktu Raimonda Paula un Gerdas Timrotas sadarbībai.

Šopavasar, dzejniekam Jānim Peteram veltītās grāmatas “Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks.” atvēršanas pasākumā, Maestro uzaicināja jauno dziedātāju uz skatuves. Viņa izpildīja “Rudens ogli” Paula klavieru pavadījumā, pārsteidzot klausītājus ar savu neparasti dziļo balsi un muzikālo izjūtu.

Maestro jauno talantu bija ievērojis jau iepriekš, noklausoties Gerdas uzstāšanās ierakstu festivālā “Pink Noise Riga”. Pauls neslēpa sajūsmu par dziedātājas vokālajām dotībām un improvizācijas prasmi.

“Tāda balss materiāla sen nav bijis,” par Gerdu izteicies komponists, atzīstot, ka labprāt palīdzēs viņai attīstīt talantu.

No vienas kopīgas uzstāšanās izaugusi plašāka muzikāla sadarbība. Jau vasarā Mūzikas namā “Daile” pirmizrādi piedzīvoja īpaši jaunajai dziedātājai veidotā koncertprogramma “Tu nāc, tu ej!”, kurā skan Raimonda Paula dziesmas jaunās interpretācijās un džeza skaņdarbi.

Noklausies Gerdas Timrotas un Raimonda Paula “Rudens ogli” un izbaudi tās īpašo rudens noskaņu!

Jaunā dziedātāja, kura savaldzinājusi Maestro

Gerda Timrota ir viena no jaunajām Latvijas džeza mūzikas balsīm, kurai šis gads izvērties īpaši nozīmīgs.

Viņa absolvējusi Rīgas Doma kora skolas Džeza nodaļu, uzstājusies dažādos muzikālos sastāvos, piedalījusies festivālā “Rīgas Ritmi” un guvusi panākumus konkursā “Ventspils Groove”. Šoruden jaunā mūziķe turpina izglītību Norvēģijas Mūzikas akadēmijā Oslo, kur pievērsusies džezam un improvizācijas mūzikai.

Intervijā Latvijas Radio Gerda atklājusi, ka sadarbība ar Raimondu Paulu viņai ir ne tikai profesionāli nozīmīga pieredze, bet arī īpaša cilvēciska satikšanās.

Lai gan abus mūziķus šķir aptuveni 70 gadu vecuma starpība, viņus vieno mīlestība pret džezu un improvizāciju. Dziedātāja atzinusi, ka kopīga muzicēšana ar Maestro ļauj veidot īpašu saikni, kuru grūti izteikt vārdos.

Savukārt mēģinājumos Pauls viņai māca ne tikai muzikālas nianses, bet arī spēju ātri reaģēt, improvizēt un nezaudēt humora izjūtu.

“Rudens ogle” – dziesma, kas nezaudē savu burvību

Raimonda Paula komponētā “Rudens ogle” ar Jāņa Petera vārdiem pieder pie latviešu estrādes mūzikas skaistākajām melodijām. Daudziem klausītājiem tā saistās ar Mirdzas Zīveres izpildījumu, taču gadu gaitā dziesma piedzīvojusi arī citas interpretācijas.

Tās melodiskums un poētiskais teksts ļauj katram izpildītājam atklāt mazliet citādu noskaņu. Gerdas Timrotas versijā priekšplānā izvirzās balss tembra dziļums, atturīga emocionalitāte un džeza mūzikai raksturīgā brīvība.

Jaunā videoklipa režisors ir Valērijs Oļehno, skaņas režisors – Gustavs Ērenpreiss, bet par producēšanu rūpējusies Mūzikas nama “Daile” pārstāve Anda Zadovska. Radošajā komandā strādājis arī fotogrāfs Jānis Deinats.

Savukārt Gerdas Timrotas un Raimonda Paula koncertprogrammu “Tu nāc, tu ej!” klausītāji Mūzikas namā “Daile” varēs baudīt vēl oktobrī un novembrī.

Jaunais “Rudens ogles” ieraksts ir skaists atgādinājums, ka izcilas dziesmas nenoveco. Tās spēj uzrunāt aizvien jaunas paaudzes, īpaši tad, ja satiekas divi tik atšķirīgu paaudžu mūziķi, kurus vieno patiesa mīlestība pret mūziku.

No ķirbja līdz sakņaugu mizām: šefpavāra padomi, kā rudens ražu izmantot daudzpusīgi

Rudenī dārzeņu un sakņaugu izvēle kļūst īpaši plaša, turklāt sezonas veltes iespējams izmantot ne tikai ikdienas maltīšu pagatavošanai, bet arī sagatavot ilgākai uzglabāšanai. Izvēloties lielākus dārzeņus, izmantojot arī to daļas, kas nereti nonāk atkritumos, un pārdomāti sagatavojot rudens ražu ziemai, iespējams gan samazināt pārtikas atkritumus, gan no viena produkta pagatavot vairākus ēdienus. Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis dalās ar praktiskiem padomiem, kā rudens dārzeņus izmantot pēc iespējas daudzpusīgāk un saglabāt tos arī ziemas periodam.

Lielie dārzeņi – izdevīgi un daudzpusīgi

Rudens ir piemērots laiks dažādu dārzeņu iegādei, jo sezonā tie parasti ir plaši pieejami un to cenas ir pieejamākas. Normunds Baranovskis norāda, ka izdevīgi ir izvēlēties lielākus dārzeņus un sakņaugus, kurus iespējams izmantot vairāku ēdienu pagatavošanai. Īpaši daudzveidīgi izmantojams ir ķirbis.

No viena liela ķirbja iespējams pagatavot, piemēram, zupu, biezeni, kūku un uzkodas. Izvēloties ķirbi, vērts pievērst uzmanību tā šķirnei un konsistencei. Daži ir miltaināki, bet citi – sulīgāki. Miltaināki ķirbji labi piemēroti sautējumiem, biezeņiem un kūkām, savukārt sulīgākus var pievienot salātiem, spiest sulā vai sagriezt stienīšos un ņemt līdzi kā uzkodu.

Ne tikai marinēšanai un skābēšanai: dārzeņus ziemai var arī sasaldēt

Ierasts, ka dārzeņus ziemai marinē vai skābē, taču daļu dārzeņu ērti iespējams sagatavot arī sasaldējot. Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis iesaka ķirbi sagriezt kubiņos un sasaldēt porcijās vai arī pagatavot no tā biezeni, ko ziemas periodā var izmantot pankūkām, mērcēm, sautējumiem un citiem ēdieniem.

Tāpat iespējams iepriekš sagatavot un sasaldēt dažādus sakņaugu maisījumus, taču jāņem vērā, ka sakņaugiem ir atšķirīgs pagatavošanas laiks, tāpēc maisījumus ieteicams veidot pārdomāti. Lielisks veids, kā izmantot nebojātus, bet vizuāli ne tik pievilcīgus dārzeņus, ir izspiest no tiem sulu un, pievienojot ingveru, pagatavot imunitātes šotus.

Ne visas mizas un dārzeņu daļas jāizmet

Domājot par izdevīgu un pārdomātu ēdiena gatavošanu, lietderīgi izmantot arī tās dārzeņu daļas, kas visbiežāk nonāk atkritumos. Ja dārzeņi pirms gatavošanas rūpīgi nomazgāti, burkānu, biešu, pastinaku un citu sakņaugu mizas un galus var izmantot aromātiska buljona pagatavošanai.

Šefpavārs Normunds Baranovskis iesaka dārzeņu pārpalikumus vispirms viegli apbrūnināt cepeškrāsnī vai uz grila, lai buljonam piešķirtu izteiktāku, nedaudz grauzdētu garšu. Tam var pievienot arī sīpolus, puravus, zaļumu kātus, ķiplokus, kartupeļus un tomātus, bet garšai – smaržīgos piparus, lauru lapas, krustnagliņas vai koriandra sēklas. Pēc tam dārzeņus pārlej ar ūdeni, uzvāra un tad samazina temperatūru un aptuveni 40 minūtes viegli karsē.

Ja vēlas dzidrāku buljonu, svarīgi to strauji nevārīt, daudz nemaisīt un beigās izkāst caur ļoti smalku sietu vai marli. Gatavo buljonu var izmantot uzreiz vai sasaldēt porcijās.

Savukārt pašus dārzeņus ne vienmēr nepieciešams mizot – kartupeļus un burkānus var cept ar visu mizu, bet citu sakņaugu mizas, piemēram, biešu, iespējams arī izkaltēt un samalt pulverī, ko izmantot ēdienu iekrāsošanai.

Kā uzglabāt sakņaugus, lai tie nebojātos

Lai rudens dārzeņi pēc iespējas ilgāk saglabātos svaigi, svarīgi ir ne tikai izvēlēties kvalitatīvus dārzeņus, bet arī parūpēties par to pareizu uzglabāšanu. Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš mizai – ja tā ir neskarta, dārzenis uzglabāsies ilgāk.

Tas īpaši svarīgi ir arī ķirbjiem – veselu, nesagrieztu ķirbi ar neskartu mizu iespējams uzglabāt pat vairākus mēnešus, savukārt bojāta miza var kļūt par sākumpunktu ķirbja bojāšanās procesam. Tāpat jāņem vērā apstākļi, kādos dārzenis uzglabāts veikalā, ja tas turēts ledusskapī, arī mājās to ieteicams uzglabāt ledusskapī.

Ne mazāk svarīgs ir arī iepakojums, kurā tiek glabāti sakņaugi. Normunds Baranovskis uzsver, ka veikalos pieejamie papīra maisiņi lieliski noder arī sakņaugu uzglabāšanai, jo tie nodrošina gaisa cirkulāciju, pasargā dārzeņus no gaismas un neveido kondensātu, kā tas mēdz notikt plastmasas maisiņos.

LASI ARĪ ŠOS PADOMUS!

LifeHacks: Vai var ēst avokado, kas kļuvis tumšs

LifeHacks: Šokolādes ceļvedis receptēm

LifeHacks: Pašgatavota sēņu sāls nopērkamo piedevu vietā

LifeHacks: Kuru dārzeni cept, kuru likt zupā, bet kuru marinēt?

Tehnoloģijas senioru ikdienā: iespēja būt patstāvīgiem, sazināties un turpināt mācīties

Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – tās palīdz sazināties ar tuviniekiem, meklēt informāciju, iemūžināt svarīgus mirkļus un paveikt dažādus ikdienas uzdevumus. Taču senioriem jaunu tehnoloģiju apgūšana var sniegt vēl kādu ieguvumu – tā rosina smadzeņu darbību un palīdz uzturēt prātu aktīvu. Tehnoloģiju uzņēmums Samsung kopā ar neiroloģi skaidro, kā digitālo prasmju uzlabošana var palīdzēt saglabāt patstāvību un saikni ar apkārtējo pasauli, kā arī uzturēt kognitīvās spējas.

Lai gan jaunu prasmju apgūšana nereti saistās ar bērnību, skolas un studiju gadiem vai profesionālo izaugsmi, mācīšanās ir tikpat nozīmīga arī vēlākos dzīves posmos. Smadzenes saglabā spēju pielāgoties visa mūža garumā, tāpēc arī seniora vecumā ir svarīgi turpināt sevi izaicināt ar vēl nebijušiem uzdevumiem un pieredzi. Turklāt tam nav obligāti jānozīmē sarežģītu zināšanu apgūšanu – arī nelielas pārmaiņas ierastajā ikdienas rutīnā var sniegt smadzenēm jaunus stimulus.

“Faktiski visas dzīves laikā mums ir svarīgi apgūt jaunas lietas, ne tikai vecumdienās. Jo vairāk mēs apgūstam vai uzzinām un trenējam smadzenes, jo aktīvāk tās strādā. Mācīšanās laikā smadzenēs veidojas jauni neironu savienojumi, un tieši tie mums palīdz saglabāt asu prātu un atmiņu,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un neiroklīnikas “NeiroMed Astra” neiroloģe Zane Anna Litauniece.

Smadzeņu aktivitāti seniora vecumā var rosināt ne tikai krustvārdu mīklas, sudoku vai atmiņas vingrinājumi. Par kognitīvi rosinošu aktivitāti var kļūt arī pavisam praktiskas lietas – jaunas lietotnes vai mākslīgā intelekta iespēju apgūšana, informācijas meklēšana internetā, videozvana veikšana vai vēl neizmantotas viedtālruņa funkcijas izmēģināšana. Šādās situācijās cilvēkam jāatceras darbību secība, jāpieņem lēmumi un jāpielāgojas jaunam veidam, kā paveikt ierastu uzdevumu.

Mācīšanās ir cieši saistīta arī ar sociālo saikni. Līdz ar gadiem sociālais loks nereti kļūst mazāks, tāpēc iespēja uzturēt kontaktu ar citiem kļūst īpaši nozīmīga. Sarunas ar tuviniekiem, iespēja sekot līdzi notikumiem pasaulē un pašam atrast sev interesējošu informāciju palīdz saglabāt iesaisti ikdienā.

“Tehnoloģijas var palīdzēt saglabāt patstāvību un socializēšanās iespējas. Tās dod iespēju iegūt jaunu informāciju, sekot līdzi tam, kas notiek pasaulē, un uzturēt saikni ar citiem cilvēkiem. Turklāt brīdī, kad seniors apgūst kaut ko tādu, ko iepriekš nav izmantojis, tas var vairot pārliecību par saviem spēkiem,” norāda Zane Anna Litauniece.

Pretī progresam – soli pa solim

Lai tehnoloģiju apguve neradītu lieku stresu, svarīgi nesākt ar pārāk daudziem uzdevumiem vienlaikus. Jauna ierīce vai funkcija sākumā var šķist sarežģīta, tāpēc ieteicams izvēlēties vienu konkrētu mērķi – piemēram, iemācīties nosūtīt fotogrāfiju vai sameklēt internetā recepti.

“Cilvēkiem vienmēr ir bail no visa jaunā, īpaši senioriem, bet es ieteiktu tehnoloģijas apgūt soli pa solim – sākt ar vienu aplikāciju vai funkciju, nevis visu uzreiz. Svarīga ir arī ierīces pielāgošana konkrētajam cilvēkam – lielāks fonts, atbilstošs skaļums, kontrasts un vienkāršāk sakārtots sākuma ekrāns var padarīt tehnoloģiju daudz saprotamāku. Tāpat nozīmīga ir tuvinieku iesaiste – nevis visu izdarīt seniora vietā, bet parādīt darbības un ļaut tās atkārtot pašam,” iesaka neiroloģe.

Šādu pieeju tehnoloģiju apguvei var īstenot ar mūsdienu viedtālruņiem. Piemēram, Samsung Galaxy S26 FE piedāvā funkcijas, kas var atvieglot informācijas meklēšanu un saziņu. Circle to Search ļauj ar vienas kustības palīdzību uzzināt vairāk par ekrānā redzamo, vienkārši apvelkot interesējošo objektu, savukārt Live Translate var palīdzēt saziņā citās valodās. Šādas iespējas senioram var kļūt par praktisku un vienkāršu veidu, kā soli pa solim apgūt jaunas tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Arī mākslīgais intelekts var kļūt par mācīšanās rīku

Līdz ar viedierīču attīstību mainās arī tas, kā mēs meklējam informāciju un apgūstam jaunas lietas. Mākslīgais intelekts ļauj uzdot jautājumus sarunvalodā, tostarp arī latviski, lūgt izskaidrot nesaprotamu jēdzienu vai palīdzēt atrast informāciju. Senioram tas var nozīmēt iespēju vispirms mēģināt atbildi atrast pašam, nevis uzreiz lūgt palīdzību citam cilvēkam.

Arī ikdienas saziņā mākslīgais intelekts var palīdzēt justies drošāk un patstāvīgāk. Piemēram, Samsung Galaxy AI funkcija Writing Assist var palīdzēt uzrakstīt un pilnveidot ziņas, pārbaudot tekstu un pielāgojot tā stilu. Senioram tas var būt vienkāršs veids, kā pašam tikt galā ar situācijām, kurās iepriekš būtu nepieciešama citu palīdzība.

“Iemācot pareizi lietot mākslīgo intelektu, tas senioriem var dot lielu brīvību. Viņi paši var iemācīties atrast vajadzīgo informāciju un pajautāt tehnoloģijai to, ko nezina. Tas var dot arī iekļaušanās un pārliecības sajūtu. Taču, strādājot ar senioriem, kuriem ir atmiņas traucējumi, redzu arī satraucošu tendenci – cilvēki ne vienmēr spēj atpazīt krāpnieciskus zvanus, īsziņas vai e-pastus un var pārāk uzticēties saņemtajai informācijai. Tāpēc līdzās tehnoloģiju sniegtajām iespējām ir ļoti svarīgi senioriem un viņu tuviniekiem mācīt arī digitālo drošību,” stāsta neiroloģe Zane Anna Litauniece.

Jaunāko tehnoloģiju apguves mērķis nav padarīt senioru par tehnoloģiju ekspertu. Daudz svarīgāk ir saglabāt zinātkāri un sajūtu, ka arī seniora vecumā iespējams apgūt ko jaunu, pašam atrast informāciju, sazināties ar tuviniekiem un tikt galā ar ikdienas situācijām. Samsung viedtālruņi šajā procesā var kļūt par praktisku rīku, kas palīdz senioram ne tikai izmantot tehnoloģijas, bet arī turpināt mācīties, saglabāt patstāvību un būt ciešākā saiknē ar apkārtējo pasauli.

Kāpēc rudenī uz logiem veidojas kondensāts: vienkārši veidi, kā atbrīvoties no mitruma

Kondensāts uz logiem — Ilustrācija - Xfaili.lv

Rudenī daudzi pamana vienu un to pašu problēmu – no rītiem logu stikli ir mitri, bet uz palodzēm sakrājas ūdens pilieni. Īpaši bieži tas notiek pēc gaisa temperatūras pazemināšanās. Kondensāta veidošanās pati par sevi ne vienmēr liecina par logu bojājumiem, tomēr pastāvīgs mitrums uz stikliem var norādīt uz pārāk augstu gaisa mitrumu vai nepietiekamu gaisa apmaiņu mājoklī.

Kāpēc uz logiem veidojas kondensāts

Iemesls ir pavisam vienkāršs – siltais gaiss telpā satur ūdens tvaiku. Kad tas nonāk saskarē ar aukstu loga stiklu, gaisa temperatūra pie stikla virsmas pazeminās un liekais mitrums pārvēršas ūdens pilienos.

Rudenī stikli kļūst aukstāki, jo palielinās temperatūras starpība starp āra gaisu un telpu. Tāpēc pat ierasts gaisa mitruma līmenis var izraisīt logu aizsvīšanu.

Jo aukstāka ir loga virsma un jo vairāk mitruma ir gaisā, jo lielāka iespēja, ka veidosies kondensāts.

Pārāk augsts gaisa mitrums dzīvoklī

Ūdens tvaika daudzums telpās pastāvīgi palielinās. Mitrums rodas ēdiena gatavošanas, mazgāšanās dušā, grīdu uzkopšanas un veļas žāvēšanas laikā. Arī cilvēki elpojot izdala mitrumu.

Īpaši strauji gaisa mitrums paaugstinās, ja izmazgātā veļa tiek žāvēta istabā vai virtuvē bieži gatavo ēdienu, neieslēdzot tvaika nosūcēju.

Ja logi kļuvuši mitri līdz ar apkures sezonas sākumu vai rudens lietavām, ir vērts pārbaudīt gaisa mitrumu ar parastu higrometru. Lielākajā daļā dzīvojamo telpu par komfortablu uzskata relatīvā gaisa mitruma līmeni aptuveni 40–60 %.

Arī hermētiski logi var veicināt kondensāta veidošanos

Mūsdienīgi, hermētiski logi labi saglabā siltumu, taču vienlaikus samazina dabisko svaigā gaisa pieplūdi. Ja telpas tiek reti vēdinātas, tajās pakāpeniski uzkrājas mitrums.

Tāpēc, ja logu stikli pastāvīgi aizsvīst, svarīgi ir ne tikai noslaucīt ūdeni, bet arī nodrošināt pietiekamu gaisa apmaiņu.

Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir īslaicīga, intensīva vēdināšana. Logu var plaši atvērt uz dažām minūtēm, lai mitrais telpas gaiss ātri nomainītos pret svaigu, parasti sausāku āra gaisu.

Nav nepieciešams stundām ilgi turēt logu nedaudz pavērtu.

Pārbaudi ventilācijas sistēmu

Ja regulāra vēdināšana nepalīdz, jāpievērš uzmanība ventilācijas kanāliem. Īpaši svarīgi tie ir virtuvē un vannasistabā, jo tieši šajās telpās rodas daudz ūdens tvaika.

Aizsegta ventilācijas reste, piesārņots ventilācijas kanāls vai nepietiekama gaisa vilkme kavē mitrā gaisa izvadīšanu. Rezultātā mitrums nosēžas uz aukstākajām virsmām, visbiežāk uz logu stikliem.

Tāpat nevajadzētu aizsegt ventilācijas atveres ar mēbelēm vai citiem priekšmetiem.

Neaizsedz radiatorus ar bieziem aizkariem

Radiators zem loga ne tikai apsilda telpu. Siltais gaiss ceļas augšup un sasilda arī loga stikla virsmu.

Ja radiators ir pilnībā aizsegts ar gariem, bieziem aizkariem, dekoratīvu radiatora ekrānu vai mēbelēm, siltā gaisa plūsma daudz grūtāk sasniedz logu. Stikls paliek auksts, tāpēc palielinās kondensāta veidošanās iespēja.

Rudenī vēlams atstāt pēc iespējas vairāk brīvas vietas ap radiatoriem, lai siltais gaiss varētu netraucēti cirkulēt.

Ko darīt, ja logi joprojām ir mitri

Vispirms jāatceras, ka nepietiek tikai regulāri noslaucīt ūdens pilienus, nenovēršot to rašanās cēloni. Problēmu vislabāk risināt kompleksi.

Lai samazinātu kondensāta veidošanos, ieteicams:

Regulāri vēdināt telpas.
Kontrolēt gaisa mitrumu ar higrometru.
Ēdiena gatavošanas laikā ieslēgt tvaika nosūcēju.
Pēc mazgāšanās dušā aizvērt vannasistabas durvis un nodrošināt efektīvu ventilāciju.
Nežāvēt lielu daudzumu veļas dzīvojamās istabās.
Neaizsegt radiatorus ar bieziem aizkariem.
Regulāri pārbaudīt un tīrīt ventilācijas restes.

Ja gaisa mitruma līmenis ir normas robežās, telpas tiek regulāri vēdinātas, bet logi tik un tā pastāvīgi pārklājas ar ūdens pilieniem, problēma var būt saistīta ar pašu logu konstrukciju.

Piemēram, kondensāta veidošanos var izraisīt nepareiza logu montāža, nepietiekama logu aiļu siltumizolācija vai konstrukcijas hermētiskuma traucējumi.

Cīņu ar rudens kondensātu vislabāk sākt nevis ar speciālu līdzekļu iegādi logu stikliem, bet gan ar gaisa mitruma un ventilācijas pārbaudi. Vairumā gadījumu tieši šie faktori nosaka, vai logi paliks sausi arī vēsajā un mitrajā rudens laikā.

No našķiem līdz slepeniem pirkumiem: ko Latvijas iedzīvotāji mājās slēpj no citu acīm

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vēlas mājokli, kurā valda kārtība un kas vienlaikus atspoguļo viņu personību, liecina jaunākā aptauja. Tomēr aiz rūpīgi izkārtotām grāmatām, iemīļotiem interjera priekšmetiem un lietām, ko mēdzam kolekcionēt, nereti slēpjas arī citas lietas, ko daudzi labprātāk paturētu citu acīm neredzamas. Sākot ar reti izmantotām mantām, no kurām grūti šķirties, un beidzot ar slepeniem pirkumiem un no mājiniekiem paslēptiem našķiem.

IKEA aptaujas dati liecina, ka 6 no 10 respondentiem dod priekšroku sakārtotam mājoklim, kurā redzamas lietas, kas atspoguļo viņu personību. Kā norāda IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus, šie rezultāti liecina, ka daudziem kārtība ir svarīga, taču ne uz mājokļa personības un dzīvīguma rēķina.

Iemīļotās lietas ir pelnījušas būt redzamas

14% respondentu labprāt izrāda savas iemīļotās lietas, piemēram, grāmatas vai rokdarbus, un glabā tos redzamā vietā – atvērtos plauktos vai vitrīnās.

Kā norāda interjera dizainers, kolekcionēti un pašu darināti priekšmeti var kļūt par lielisku interjera akcentu, piešķirot telpai individualitāti un neatkārtojamu raksturu. D. Rimkus piebilst, ka arī sienas var izmantot praktiskai un glītai mantu glabāšanai. Piemēram, perforēts sienas panelis ar āķiem vai elastīgām auklām noderēs mākslas piederumu un pat viegla sporta inventāra glabāšanai. Savukārt šauros atvērtos plauktos var novietot ne tikai grāmatas, bet arī izcelt vinila plašu kolekciju kā mākslas darbus, kas telpai piešķir

personisku noskaņu.

Dažām lietām vieta ir aiz slēgtām durvīm

Ne visas lietas nonāk uzmanības centrā – dažas tiek slēptas pat no mājiniekiem. Aptaujas dati liecina, ka daudziem ir grūti atbrīvoties no mantām, jo šķiet, ka tās kādreiz vēl varētu noderēt. Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs šādas mantas noglabā neredzamā vietā. Gandrīz ceturtā daļa respondentu atzīst, ka aiz slēgtām durvīm glabā arī priekšmetus, kas neiederas vēlamajā mājokļa stilā. Tāpat tiek nobēdzināti našķi un gardumi – tas notiek katrā trešajā mājsaimniecībā. Savukārt katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka mēdz

veikt no mājiniekiem slēptus pirkumus.

“Lai gan daudzi vēlas, lai mājoklis atspoguļotu viņu personīgo stāstu, tajā vienlaikus jāatrod praktiska vieta gan ikdienā nepieciešamām mantām, gan lietām, ko labāk gribas paturēt citu acīm neredzamas. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir pārdomātiem mantu glabāšanas risinājumiem un daudzfunkcionālām mēbelēm, kas palīdz lietderīgi izmantot jau

pieejamo telpu,” saka D. Rimkus.

Kā norāda interjera dizainers, arī aiz slēgtām durvīm glabātajām mantām ir vajadzīga pārdomāta kārtības sistēma, kas ļauj viegli atrast nepieciešamo un palīdz uzturēt kārtību.

Vieglas kastes un atvilktņu ieliktņi ir ērti dažādu sīkumu – no kosmētikas līdz uzlādes vadiem – organizēšanai un glabāšanai tām paredzētajā vietā. Viņš atgādina, ka daudzi joprojām neizmanto iespēju mantas glabāt vertikāli. Glabāšanas risinājumus var ierīkot, piemēram, virs durvīm, gultas vai rakstāmgalda, savukārt skapjus var izbūvēt līdz pat griestiem, tā atbrīvojot vairāk vietas ikdienas dzīvei. Plauktu ieliktņi savukārt palīdz pilnvērtīgāk izmantot skapjos pieejamo vietu.

Ko izrādīt un ko paslēpt – svarīgs ir līdzsvars

Kā norāda Dariuss Rimkus, aptaujas rezultāti apliecina funkcionālas un elastīgi pielāgojamas dzīves telpas nozīmi, jo īpaši laikā, kad mājokļi visā pasaulē kļūst arvien kompaktāki.

Interjera dizainers skaidro, ka pārdomātas mantu glabāšanas mērķis ir ne tikai mazināt vizuālo nekārtību, bet arī palīdzēt viegli atrast nepieciešamo, vienlaikus atvēlot vietu lietām, ko vēlamies izrādīt. Viens no risinājumiem ir moduļu mēbeles, kurās apvienoti atvērti un slēgti glabāšanas nodalījumi. Atvērtos plauktos ar maigu apgaismojumu var izcelt iemīļotus mākslas darbus, rokdarbus vai kolekcijas, lai tās priecētu gan mājiniekus, gan viesus. Savukārt slēgti skapīši ir lieliski piemēroti ikdienas mantām, kā arī vērtīgām un personiskām lietām, kas nav domātas citu acīm.

Piektdien Latvijā gaidāma pirmā rudens vētra; brāzmas var sasniegt 28 m/s

Piektdien, 9. oktobrī, Latviju var skart pirmā spēcīgā šā rudens vētra. Pašreizējās prognozes liecina, ka dienvidrietumu vējš dienas gaitā ievērojami pastiprināsies, bet piekrastē tā brāzmas var sasniegt pat 28 metrus sekundē. Līdz ar vēju daudzviet gaidāms arī lietus un strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Iedzīvotājiem ieteicams laikus sagatavoties un vētras laikā ievērot piesardzību.

Spēcīgākais vējš gaidāms piekrastē

Saskaņā ar pašreizējām sinoptiķu prognozēm vējš būtiski pastiprināsies piektdienas rītā un stiprs saglabāsies dienas gaitā. Dienvidrietumu vēja brāzmas lielākajā valsts daļā var sasniegt 16–21 metru sekundē, savukārt jūras piekrastē – līdz pat 28 metriem sekundē. Naktī uz sestdienu vējš pakāpeniski pierims.

Vienlaikus gaidāma arī laikapstākļu maiņa. Vēl ceturtdien gaisa temperatūra vietām var sasniegt +20 grādus, bet piektdien daudzviet tā dienas laikā būs zemāka par +10 grādiem. Brīžiem gaidāms lietus, tādēļ vēja un nokrišņu kombinācija laikapstākļus padarīs īpaši nepatīkamus.

Pašreizējās prognozes gan liecina, ka gaidāmās vētras sekas, visticamāk, nebūs tik smagas kā 22. un 23. augustā piedzīvotajā vētrā, kas Latvijā radīja plašus postījumus. Tomēr arī vējš ar šādu brāzmu spēku var lauzt koku zarus, bojāt konstrukcijas un radīt elektroapgādes traucējumus.

Ko pirms vētras vajadzētu izdarīt

Jau pirms vēja pastiprināšanās ieteicams pārbaudīt balkonus, terases, pagalmus un dārzus. Vieglus priekšmetus – puķu podus, dārza mēbeles, instrumentus, dekorācijas un citus priekšmetus, kurus vējš var aiznest, – vēlams ienest telpās vai droši nostiprināt.

Privātmāju īpašniekiem vērts pārliecināties, vai droši aizvērtas siltumnīcas, šķūnīši un citas vieglas konstrukcijas. Automašīnas, ja iespējams, nevajadzētu novietot zem lieliem kokiem, kuru zari spēcīgā vējā var nolūzt.

Iepriekšējo spēcīgo vētru laikā glābšanas dienesti īpaši brīdinājuši par koku un zaru lūšanas, ēku un konstrukciju bojājumu, kā arī elektroapgādes traucējumu risku.

Vētras laikā – piesardzība uz ielām un ceļiem

Spēcīgā vējā īpaši uzmanīgiem jābūt gājējiem un autovadītājiem. Vēlams bez vajadzības neuzturēties zem kokiem, sastatnēm, reklāmas konstrukcijām un citiem objektiem, kurus vējš var sabojāt vai nogāzt.

Braucot ar automašīnu, jāņem vērā, ka spēcīgas sānu vēja brāzmas var apgrūtināt transportlīdzekļa vadīšanu, īpaši uz atklātiem ceļu posmiem un tiltiem. Papildu risku var radīt nolūzuši zari vai citi uz brauktuves nokrituši priekšmeti.

Tā kā līdz piektdienai prognozes vēl var mainīties, iedzīvotājiem ieteicams sekot jaunākajai meteorologu informācijai un oficiālajiem brīdinājumiem. Īpaša uzmanība prognozēm jāpievērš piekrastes iedzīvotājiem, kur pašlaik tiek prognozētas visspēcīgākās vēja brāzmas.

Kādam ādas tipam ir piemērota „Biodance“ kosmētika?

Pareiza sejas kopšanas līdzekļu izvēle sākas ar savas ādas vajadzību izpratni. Sausai ādai parasti nepieciešama intensīvāka mitrināšana un aizsargbarjeras stiprināšana, savukārt taukainai vai kombinētai ādai būtisks ir līdzsvars starp mitrināšanu un vieglu, komfortablu kopšanu. „Biodance“ ir Korejas kosmētikas zīmols, kura klāstā īpaša uzmanība pievērsta hidrogēla sejas maskām un tonizējošiem spilventiņiem. Šie produkti paredzēti dažādām ādas vajadzībām, tāpēc piemērotāko variantu ieteicams izvēlēties ne tikai pēc ādas tipa, bet arī pēc tās pašreizējā stāvokļa.

Vai „Biodance“ ir piemērota sausai ādai?

Sausai ādai bieži trūkst mitruma, tā var būt raupja, savilkta un jutīgāka pret apkārtējās vides ietekmi. Šādā gadījumā vērtīgi ir produkti, kas palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni un stiprināt ādas aizsargbarjeru.

Viens no „Biodance“ piedāvājumiem ir „Bio-Collagen Real Deep Mask“. Tās sastāvā ir hidrolizēta hialuronskābe, glicerīns, kolagēna ekstrakts, niacinamīds un fermentētas sastāvdaļas. Produkts paredzēts intensīvai mitrināšanai, turklāt tas palīdz rūpēties par ādas elastību un aizsargbarjeru.

Arī „Hydro Cera-nol Real Deep Mask“ nosaukums un produkta koncepcija ir orientēta uz mitrinošu kopšanu. Izvēloties produktu sausai ādai, vienmēr vērts aplūkot pilnu sastāvu un pārliecināties, vai tajā nav konkrētajam cilvēkam nevēlamu sastāvdaļu.

Ko izvēlēties kombinētai un taukainai ādai?

Taukaina āda nav sinonīms labi mitrinātai ādai. Arī tai var trūkt mitruma, tāpēc pārāk agresīva attīrīšana vai mitrinošo līdzekļu izslēgšana no kopšanas rutīnas ne vienmēr ir labākā pieeja. Savukārt kombinētai ādai dažādās sejas zonās var būt atšķirīgas vajadzības.

„Biodance“ kolekcijas produkti, kas pieejami rossi.lv veikalā, ir piemēroti gan kombinētai un taukainai, gan sausai un normālai ādai. Tas nozīmē, ka, izvēloties produktu, svarīgāk ir pievērst uzmanību tā funkcijai un aktuālajām ādas vajadzībām.Piemēram, „Refreshing Sea Kelp Real Deep Mask“ var būt interesanta izvēle cilvēkiem, kuri meklē atsvaidzinošu sejas kopšanas līdzekli, savukārt citām vajadzībām pieejamas mitrinošas un ādas izskata uzlabošanai paredzētas maskas.

Kāda kopšana piemērota normālai ādai?

Normālai ādai parasti nav nepieciešams koncentrēties uz vienas izteiktas problēmas risināšanu. Galvenais uzdevums ir saglabāt līdzsvaru, pietiekamu mitruma līmeni un veselīgu ādas aizsargbarjeru.

Šādā gadījumā „Biodance“ maskas var izmantot kā papildinošu soli ikdienas sejas kopšanā. Tās nav obligāti jālieto katru dienu. Daudz svarīgāk ir vērot ādas reakciju un izvēlēties līdzekļus atbilstoši sezonai, dzīvesveidam un ādas stāvoklim.

Izvēloties produktu, noderīgi novērtēt:

vai ādai galvenokārt nepieciešama mitrināšana, nomierināšana vai mirdzuma uzlabošana;
vai pēc mazgāšanas rodas savilkuma sajūta;
vai āda mēdz kļūt taukaina dienas laikā;
vai tā ir jutīga pret jaunām aktīvajām sastāvdaļām;
kā konkrētais produkts papildinās jau izmantoto kopšanas rutīnu.

Ko izvēlēties, ja āda izskatās blāva?

Ādas tips un ādas stāvoklis nav viens un tas pats. Piemēram, normāla, sausa vai kombinēta āda noteiktos periodos var izskatīties blāva un nogurusi. Šādā situācijā uzmanību var pievērst produktiem ar niacinamīdu un citām sastāvdaļām, kas paredzētas vienmērīgāka un starojošāka ādas izskata veicināšanai.

„Biodance Radiant Vita Niacinamide Real Deep Mask“ ir viena no zīmola hidrogēla maskām, kas paredzēta šāda veida kopšanai. Tā var papildināt ikdienas rutīnu, ja mērķis ir ne tikai mitrināšana, bet arī svaigāka un vienmērīgāka ādas izskata uzturēšana.

Kā pareizi izvēlēties „Biodance“ produktu?

Izvēloties kosmētiku, nevajadzētu vadīties tikai pēc norādes „sausai“, „taukainai“ vai „kombinētai ādai“. Daudz precīzāk ir vispirms noteikt galveno vajadzību. Vienam cilvēkam tā būs dehidratācija, citam jutīgums, nevienmērīgs tonis vai pirmās novecošanās pazīmes.

„Biodance“ produktu klāsts ļauj izvēlēties kopšanu dažādiem ādas tipiem, taču pat universāli pozicionēts produkts katram var darboties atšķirīgi. Ja āda ir ļoti jutīga, reaktīva vai tai ir dermatoloģiskas problēmas, pirms jauna produkta ieviešanas ikdienas rutīnā ieteicams pārbaudīt sastāvu un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar dermatologu.

Tādējādi „Biodance“ kosmētiku var apsvērt sausas, normālas, kombinētas un taukainas ādas kopšanai. Būtiskākais ir izvēlēties konkrētajam ādas stāvoklim piemērotu produktu un vērtēt, kā āda uz to reaģē ilgākā laika periodā.

No 17 gadiem Skotijā līdz savam biznesam Vidzemē – Ilvara Kirmuškas atgriešanās stāsts

Kad Ilvars Kirmuška devās prom no Latvijas, doma nebija palikt ārzemēs uz ilgu laiku. Gribējās pārmaiņas, citu pieredzi un iespēju paskatīties, kā dzīve rit citur. Viņš paņēma akadēmisko gadu studijās un aizbrauca ar domu – uz gadu. Taču dzīve iegrozījās citādi – kopumā ārvalstīs Ilvars pavadīja 17 gadus.

Sākumā bija Londona, pēc tam darba piedāvājums aizveda uz Skotiju. Tur Ilvars pamazām nostiprinājās būvniecības nozarē – sākumā strādāja algotu darbu, vēlāk kļuva par pašnodarbināto un visbeidzot izveidoja savu uzņēmumu. Gadu gaitā izdevās izveidot stabilu biznesu, iegūt klientu uzticību un nodrošināt darbu arī citiem latviešiem.

“Principā visi latvieši, kas tajā pilsētiņā bija, strādāja pie manis,” viņš atceras.

Arī ar Lāsmu viņu kopīgais stāsts sākās Latvijā, taču ģimenes dzīve turpinājās Skotijā. Lāsma atstāja savu dzīvi un darbu Latvijā un devās pie Ilvara. Skotijā piedzima abi bērni, tika veidota ģimene un nostiprināts uzņēmums. No malas varētu šķist – dzīve sakārtota, kāpēc gan kaut ko mainīt?

Tomēr doma par Latviju nekur nepazuda.

Atgriešanās nebija viena mēneša lēmums

Kirmušku ģimene Latvijā viesojās regulāri, un Ilvars stāsta, ka ar katru reizi pārmaiņas dzimtenē kļuvušas arvien pamanāmākas.

“Ja sākumā atbraucot likās visādi, tad pēdējos gados jau varēja redzēt, ka cilvēki paliek laimīgāki, viss kļūst patīkamāks. Redzējām, ka daudz kas mainās uz labo pusi.”

Lēmums pārcelties tomēr nenozīmēja vienkārši sakravāt mantas, aizslēgt mājas durvis un doties prom. Ilvaram Skotijā bija uzņēmums, darbinieki, klienti un iesākti būvniecības objekti. Visa iepriekšējā dzīve bija jānoslēdz pakāpeniski.

Process aizņēma aptuveni divus gadus. Darbiniekiem jau laikus tika pateikts par plānoto aizbraukšanu, un Ilvars pat piedāvāja uzņēmumu pārņemt kādam no viņiem. Neviens tam nebija gatavs.

“Es visiem darbiniekiem gadu iepriekš pateicu, ka plānojam braukt prom. Ja kāds grib pārņemt – lūdzu, varam sēsties un runāt. Bet ne visi ir tik drosmīgi, lai uzņemtos to atbildību.”

Atgriešanos sarežģīja arī Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

Bija jādomā, kā uz Latviju pārvest gadu gaitā iegādātos instrumentus un tehniku, kā nokārtot muitas jautājumus un pārcelt visu ģimenes iedzīvi.

Savukārt bērniem bija jāpamet vide, kurā viņi bija piedzimuši un auguši. Ilvars atzīst – iespējams, bērnu dēļ vajadzējis atgriezties pat nedaudz agrāk, pirms viņi sasnieguši pusaudžu vecumu. Latvija vecākiem bija atgriešanās mājās, bet bērniem tā vienlaikus bija pārcelšanās uz valsti, kuru viņi līdz tam vairāk pazina no ģimenes braucieniem.

Šodien situācija jau ir pavisam cita – ir draugi, skola un sava ikdiena Latvijā.

Atgriezties un sākt atkal

Ilvaram uzņēmējdarbība nebija sveša, taču Latvijā viņš neizvēlējās vienkārši turpināt to pašu, ko gadiem bija darījis Skotijā. Tā vietā viņš nolēma attīstīt biznesu zemes darbu jomā.

Būtisku atspērienu deva remigrācijas uzņēmējdarbības atbalsts Limbažu novadā. Ar tā palīdzību Ilvars iegādājās mini ekskavatoru aptuveni 40 000 eiro vērtībā – pusi nepieciešamās summas ieguldīja pats, bet 20 000 eiro saņēma atbalstā.

No šodienas skatpunkta pirmais ekskavators izrādījies sākums daudz lielākam stāstam.

“Mans projekts bija mini ekskavators. Kopš tā laika esam izauguši – tagad mums jau ir trīs ekskavatori un vēl citas tehnikas vienības. Tas atbalsts vispār ir zelta vērtē.”

Ilvars uzskata, ka iespējas, kas paredzētas cilvēkiem pēc atgriešanās Latvijā, noteikti ir jāizmanto. Protams, uzņēmējdarbības uzsākšanai vajadzīgs arī paša ieguldījums, un ne katram uzreiz ir pieejami lieli līdzekļi. Taču, viņaprāt, nav obligāti jāsāk ar maksimālo iespējamo summu – galvenais ir sākt atbilstoši savām iespējām.

No ekskavatoriem līdz 200 zirgspēku bagijiem

Uzņēmējdarbība Kirmušku ģimenē ar zemes darbiem nebeidzās. Skultes pagastā ģimenei bija teritorija, kurā radās doma izveidot vietu aktīvai atpūtai. Šoreiz remigrācijas uzņēmējdarbības atbalstu kopīgās biznesa idejas īstenošanai izmantoja Lāsma, iegādājoties divus jaudīgus “Can-Am Maverick” bagijus.

Tā tapa vēl viens ģimenes uzņēmējdarbības virziens – bagiju trase.

“Katram ir ap 200 zirgspēku. Cik saprotu, mēs esam vienīgie Baltijā, kas tādus dod cilvēkiem braukt,” saka Ilvars.

Ar bagiju iegādi vien, protams, nepietika. Bija jāizveido trase un visa nepieciešamā infrastruktūra, jādomā par drošību un to, kā organizēt braucienus. Trasē ir tiesneši, kuri uzrauga notiekošo, un braucējiem jāievēro noteikti drošības nosacījumi.

Šobrīd uz trasi brauc gan individuāli apmeklētāji, gan draugu kompānijas un uzņēmumu kolektīvi. Viens no korporatīvajiem pasākumiem pulcējis ap 30 cilvēku, kuri trasē pavadījuši gandrīz visu dienu.

Ilvars gan uz uzņēmuma attīstību raugās pragmatiski – arī labs piedāvājums nekļūst plaši pazīstams vienā dienā.

“Kā jau visos biznesos – sākums ir sākums. Kamēr cilvēki uzzina, saprot, kas tas ir un kur var atbraukt, paiet laiks. Lēnām, bet nesūdzamies.”

“Tieši tos mums vajag atpakaļ”

Dzīve ārvalstīs Ilvaram devusi ne tikai uzņēmējdarbības pieredzi, bet arī pārliecību, ka cilvēks, kurš ir gatavs strādāt un uzņemties atbildību, savu vietu var atrast arī Latvijā.

Viņš gan neslēpj – ne visi ir dzimuši uzņēmēji un ne katram pēc atgriešanās jāveido savs uzņēmums. Cilvēkiem ar ļoti specifisku profesiju darba atrašana Latvijā var būt sarežģītāka. Tajā pašā laikā darba tirgus ir mainījies, daudzviet iespējams strādāt attālināti, bet nepieciešamības gadījumā var papildināt zināšanas vai apgūt ko jaunu.

No uzņēmēja skatpunkta Ilvars redz arī otru problēmas pusi – Latvijā trūkst cilvēku, kuri gribētu un prastu strādāt praktisku darbu.

“Ļoti grūti atrast cilvēkus, kas tiešām grib strādāt. Esmu runājis ar citiem uzņēmējiem, un viņiem ir tieši tās pašas problēmas. Zemes darbos, ar tehniku – cilvēku trūkst. Liela daļa ir aizbraukuši. Tieši tos mums jau vajag atpakaļ.”

Durvis uz Skotiju palika atvērtas

Varbūt tieši viena doma padarīja Kirmušku ģimenes lēmumu vieglāku – atgriešanās Latvijā nebija jāuztver kā neatgriezenisks solis.

Ilvars aizbrauca no Skotijas, apzināti neatņemot sev iespēju kādreiz tur atgriezties.
“Es aizbraucu, atstājot durvis atvērtas, jo zinu – ja vajadzēs, vienmēr varēšu atgriezties.”

Taču pagaidām vajadzības pēc tā nav.

Skultes pusē ir ģimene, mājas un divi uzņēmējdarbības virzieni, kuri turpina attīstīties. Pieredze, kas iegūta septiņpadsmit gados ārvalstīs, nav palikusi

Skotijā – tā atvesta līdzi un tagad tiek izmantota tepat Latvijā.

Tāpēc tiem, kuri dzīvo ārvalstīs un apsver iespēju atgriezties, Ilvara vēstījums ir vienkāršs – nevajag gaidīt brīdi, kad būs pilnīga pārliecība, ka viss izdosies.

“Es ieteiktu braukt un mēģināt. Te viss ir uz labo pusi mainījies. Katram, protams, ir sava situācija, bet ir jāuzdrīkstas. Un vienmēr jau var aizbraukt atpakaļ.”

Ilvara gadījumā ceļš, kas sākotnēji bija iecerēts kā viena gada pārmaiņas ārvalstīs, izvērtās par 17 ārvalstīs pavadītiem gadiem. Taču šodien šī pieredze kļuvusi par pamatu jaunai dzīvei un uzņēmējdarbībai Vidzemē.

Un uz jautājumu, vai lēmums atgriezties bijis pareizs, Ilvaram atbilde nav ilgi jāmeklē:

“Šeit ir labi.”

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

No Bergenas fjordiem līdz Ikšķilei: Babru ģimenes atgriešanās stāsts

Kriminoloģe un tiesu psiholoģe Rūta Treija: ceļš caur Vāciju un Angliju atpakaļ uz mājām

LifeHacks: Kuru dārzeni cept, kuru likt zupā, bet kuru marinēt?

Līdz ar vēsāka laika iestāšanos arvien biežāk izvēlamies sātīgākus un sildošākus ēdienus, kuros nozīmīga vieta ir arī sakņu dārzeņiem. Burkāni, bietes un selerijas ir labi pazīstami Latvijas virtuvē, taču arī ierastos dārzeņus iespējams izmantot daudzveidīgāk – ne tikai pievienot zupām vai cept cepeškrāsnī, bet arī gatavot no tiem desertus un čipsus vai marinēt. Mazumtirgotājs “Lidl” dalās ar sakņu dārzeņu ceļvedi, skaidrojot, ar ko izceļas dažādi sakņu dārzeņi un kā tos radošāk izmantot ikdienas ēdienkartē.

“Līdz ar vēsāka laika iestāšanos ik gadu novērojam izteiktas pircēju paradumu izmaiņas – grozos arvien biežāk nonāk dažādi sakņu dārzeņi. Rudenī savu atgriešanos piedzīvo burkāni, bietes, seleriju saknes, pastinaki un rāceņi. Tas ir likumsakarīgi, jo šie dārzeņi ir bagāti ar vitamīniem, šķiedrvielām un minerālvielām. Pircēji novērtē arī to daudzpusību – sakņu dārzeņi lieliski piemēroti sildošām zupām, sātīgiem sautējumiem un cepeškrāsnī gatavotām piedevām. Turklāt rudenī varam piedāvāt plašu svaigās ražas sortimentu par īpaši izdevīgām cenām, tāpēc šie dārzeņi ļauj ikdienā ēst ne tikai daudzveidīgi, bet arī taupīgi,” norāda “Lidl Latvija” komunikācijas vadītāja Zane Neļķe.

Tiem, kuri sakņu dārzeņus joprojām visbiežāk izmanto tikai zupām vai sautējumiem, “Lidl” piedāvā sakņu dārzeņu ceļvedi un idejas, kā tos izmantot pēc iespējas daudzveidīgāk.

No burkāniem var gatavot arī desertus

Burkāni ir lēts un ļoti daudzpusīgs dārzenis, ko var ēst gan kā uzkodu kopā ar humusu vai citām mērcēm, gan izmantot visdažādākajos ēdienos – zupās, salātos un sautējumos. To dabiskais saldums īpaši labi izceļas kombinācijā ar medu, timiānu, ķiplokiem, ķimenēm vai papriku. Burkānus bieži izmanto arī desertos: ASV īpaši populāra ir burkānu kūka, savukārt Indijā tradicionālo desertu “gajar ka halwa” gatavo no sarīvētiem burkāniem, piena, cukura un kardamona, tos vārot līdz saldam, pudiņam līdzīgam ēdienam.

Burkānu koši oranžo krāsu piešķir tajos esošie karotinoīdi, tostarp beta-karotīns, ko organisms var pārveidot par A vitamīnu, kas nepieciešams normālai redzes, ādas un imūnsistēmas darbībai. Burkānos ir arī daudz šķiedrvielu, kas veicina gremošanas sistēmas darbību.

Burkāni ir plaši izmantoti arī Āzijas virtuvē, tostarp korejiešu burkānu pagatavošanai. Tie ir kraukšķīgi, pikantu marinētu burkānu salāti, ko papildina ķiploki, koriandrs, etiķis un citas garšvielas. Tos var pagatavot lielākā daudzumā un ledusskapī uzglabāt aptuveni nedēļu. Šādi pagatavotus burkānus visbiežāk pasniedz kā piedevu gaļas vai zivju ēdieniem, taču tie lieliski sader arī ar rīsiem un citiem graudaugiem.

Bietes – ne tikai zupām un salātiem

Saldās un košās bietes vasarā nonāk aukstajā zupā, bet, laikam kļūstot vēsākam, tās izmanto zupās, salātos un dažādos dārzeņu maisījumos. Bez bietēm grūti iedomāties arī siļķi kažokā, ko bieži ceļ galdā svētkos. Bietes satur magniju, kāliju, dzelzi, fosforu, kalciju un C vitamīnu, tāpēc tās ir vērtīga sabalansēta uztura sastāvdaļa.

Bietes var vārīt, taču tās ir ieteicams labāk tvaicēt, jo tādējādi bietēs saglabājas vairāk uzturvielu. Tvaicētas bietes lieliski piemērotas zupām, salātiem un dažādiem dārzeņu maisījumiem. Sakņaugus var arī cept cepeškrāsnī, karamelizēt vai no tiem gatavot čipsus. Cepšanas laikā īpaši izceļas to dabiskais saldums, tāpēc bietes lieliski sader ar kazas sieru vai fetu, valriekstiem, āboliem un zaļumiem. Bietes labi iederas pat kopā ar šokolādi, tāpēc no tām var pagatavot bagātīgu šokolādes kūku.

Lai bietes uzglabātu ilgāk, tās var arī marinēt. Marinēšanas laikā tās iegūst patīkamu skābenumu, un, pievienojot dažādas garšvielas, iespējams iegūt daudzveidīgas garšas. Marinētas bietes var izmantot salātos, pasniegt kā piedevu vai baudīt kā uzkodu.

Selerijas sakne var aizstāt sāli

Izteiksmīgas garšas un aromāta selerijas sakne ir plaši izmantojams dārzenis, ko var ēst gan svaigu, gan vārītu, ceptu vai sautētu. Tā piemērota zupām, sautējumiem, sacepumiem, salātiem, smūtijiem un buljoniem. Neatkarīgi no izvēlētā pagatavošanas veida selerijas sakne saglabā vērtīgās uzturvielas – C un K vitamīnu, B grupas vitamīnus, kā arī kāliju, fosforu, kalciju, magniju un mangānu.

Virtuvē selerijas sakne var kļūt par lielisku alternatīvu kartupeļiem. No tās var pagatavot biezeni, pievienojot ķiplokus, timiānu, rozmarīnu vai sinepes, kā arī sagriezt šķēlēs un cept cepeškrāsnī. Interesanta šī dārzeņa īpašība ir iespēja to izmantot sāls vietā – ēdienam atliek pievienot smalki sakapātu selerijas sakni.

Pastinaks – saldāka alternatīva kartupeļiem un burkāniem

Pastinaki Latvijas iedzīvotāju virtuvēs joprojām ir salīdzinoši reti sastopami. Pēc izskata tie atgādina gaišus burkānus, taču garšā ir izteiktāki – saldeni, nedaudz riekstaini un aromātiski. Termiski apstrādāti, īpaši cepti, pastinaki kļūst vēl saldāki, tāpēc tos var izmantot dažādos ēdienos līdzīgi kā citus sakņu dārzeņus.

Ar pastinakiem vērts eksperimentēt – sagriez tos gabaliņos, pievieno nedaudz eļļas un cep cepeškrāsnī vienus pašus vai kopā ar citiem dārzeņiem. Tos var pievienot arī zupām un sautējumiem, kā arī izmantot biezeņa pagatavošanai. Pastinaks ir laba alternatīva kartupeļiem, taču abi dārzeņi labi sader arī kopā – piemēram, no tiem var pagatavot aromātisku, viegli saldenu un krēmīgu zupu.

Saldie kartupeļi – ne tikai kā piedeva gaļai

Saldie kartupeļi jeb batātes ir ļoti praktiski. Tos var pasniegt ne tikai kā piedevu gaļai vai zivīm, bet arī pievienot zupām, sautējumiem un salātiem. Batātēs ir daudz šķiedrvielu, A un C vitamīna, kā arī antioksidantu, savukārt to dabiskais saldums pat labi pazīstamiem ēdieniem piešķir jaunas garšas nianses.

Batātes piemērotas arī saldummīļiem. To dabiskais saldums un krēmīgā konsistence lieliski iederas desertos – piemēram, no tām var pagatavot saldo kartupeļu brauniju. Batātes desertam piešķir mitrumu un maigumu, kā arī ļauj iegūt bagātīgu tekstūru, izmantojot mazāk papildu taukvielu.

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

LifeHacks: Kā padarīt kartupeļu biezeni daudz garšīgāku

LifeHacks: Pašgatavota sēņu sāls nopērkamo piedevu vietā

LifeHacks: Pieci iemesli neliet ārā gurķu marinādi

LifeHacks: Pašgatavota sēņu sāls nopērkamo piedevu vietā

Dažkārt pietiek ar vienu nelielu piedevu, lai pavisam ierasts ēdiens kļūtu daudz apetītlīgāks. Dabisku garšas pastiprinātāju var pagatavot mājās no labi zināmiem produktiem, piemēram, sēnēm. Tām piemīt izteikts aromāts un tās satur dabiskas vielas, kas palīdz izcelt citu sastāvdaļu garšu.

Šefpavārs Sergejs Siņicins pastāstījis par vienkāršu veidu, kā mājās pagatavot aromātisku sēņu sāli.

Kāpēc sēnes pastiprina ēdiena garšu

Sēnes kulinārijā jau izsenis izmanto ne tikai kā patstāvīgu produktu, bet arī kā dabisku aromātisku piedevu. To piesātināto garšu cita starpā rada dabiski sastopamie glutamāti, kas palīdz veidot tā dēvēto umami jeb „piekto garšu”.

Tieši tāpēc pat neliels daudzums kaltētu sēņu var padarīt izteiksmīgākus pavisam vienkāršus ēdienus. Putra, dārzeņu zupa vai sautēti dārzeņi var iegūt dziļāku garšu un aromātu, ja tiem pievieno nedaudz sēņu garšvielas.

Kā no sēnēm pagatavot dabisku garšas pastiprinātāju

Mājas sēņu sālim vislabāk izvēlēties sēnes ar izteiktu aromātu. Īpaši piemērotas ir baravikas, trifeles un citas meža sēnes ar piesātinātu garšu.

Pagatavošana ir pavisam vienkārša:

sēnes rūpīgi izkaltē;
kaltētās sēnes ar blenderi vai kafijas dzirnaviņām samaļ smalkā pulverī;
sēņu pulveri sajauc ar parasto akmens sāli.

Proporcijas var mainīt atkarībā no tā, cik intensīvu garšu vēlies iegūt. Jo lielāks būs kaltēto sēņu īpatsvars, jo izteiktāks būs gatavās garšvielas aromāts.

Sēņu sāli vislabāk glabāt sausā, cieši noslēgtā traukā, lai tas pēc iespējas ilgāk saglabātu aromātu un garšu.

Piemērs: 30 g kaltētu baraviku + 90–100 g sāls!

Kādiem ēdieniem pievienot sēņu sāli

Mājās gatavotais sēņu sāls noderēs daudziem ikdienas ēdieniem. To var izmantot parastā sāls vietā vai kombinēt ar citām garšvielām.

Īpaši labi sēņu sāls iederas:

griķu un grūbu ēdienos;
kartupeļu ēdienos;
zupās;
sautētos dārzeņos;
dažādos putraimu ēdienos;
mērcēs.

Pat vienkāršus griķus iespējams padarīt interesantākus – pietiek tiem pievienot nedaudz svaigu vai kaltētu sēņu un ēdienu papildināt ar sēņu sāli. Piesātinātais aromāts ierastajam ēdienam piešķirs dziļāku un izteiksmīgāku garšu.

Vēl viens veids, kā izmantot kaltētas sēnes

No sēnēm var pagatavot ne tikai sēņu sāli, bet arī savdabīgus mājas „čipsus”. Sēnes sagriež plānās šķēlītēs un izkaltē, līdz tās kļūst kraukšķīgas. Pēc tam tās var izmantot kā aromātisku piedevu siltiem ēdieniem.

Šāds variants būs piemērots tiem, kuri dod priekšroku dabīgiem produktiem un vēlas dažādot mājas ēdienkarti bez sarežģītām receptēm.

Dabiskas piedevas atgriežas mājas virtuvē

Arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību vienkāršiem veidiem, kā padarīt ēdienu garšīgāku, neizmantojot daudz rūpnieciski ražotu garšvielu maisījumu. Kaltētas sēnes, aromātiski garšaugi un garšvielas palīdz izcelt produktu dabisko garšu un pat pavisam vienkāršu maltīti padarīt aromātiskāku un interesantāku.

Sēņu sāls ir viens no šādiem kulinārijas paņēmieniem – to ir viegli pagatavot, tas ilgi glabājas un var kļūt par vērtīgu papildinājumu virtuvē ikvienam, kam patīk gatavot mājās.

LASI ARĪ ŠOS PADOMUS!

LifeHacks: Maigs banānu pudiņš ar karameļu garšu

LifeHacks: Kādas sekas sagaida, ja pēc cepšanas eļļu izlej izlietnē

LifeHacks: Šokolādes ceļvedis receptēm

LifeHacks: Kā iekurt krāsni, lai malka degtu ilgi un labi sildītu

Kāpēc uz logiem veidojas kondensāts

Pārāk augsts gaisa mitrums dzīvoklī

Arī hermētiski logi var veicināt kondensāta veidošanos

Pārbaudi ventilācijas sistēmu

Neaizsedz radiatorus ar bieziem aizkariem

Ko darīt, ja logi joprojām ir mitri

Spēcīgākais vējš gaidāms piekrastē

Ko pirms vētras vajadzētu izdarīt

Vētras laikā – piesardzība uz ielām un ceļiem

Vai „Biodance“ ir piemērota sausai ādai?

Ko izvēlēties kombinētai un taukainai ādai?

Kāda kopšana piemērota normālai ādai?

Ko izvēlēties, ja āda izskatās blāva?

Kā pareizi izvēlēties „Biodance“ produktu?

Atgriešanās nebija viena mēneša lēmums

Atgriezties un sākt atkal

No ekskavatoriem līdz 200 zirgspēku bagijiem

Durvis uz Skotiju palika atvērtas

Kāpēc sēnes pastiprina ēdiena garšu

Kā no sēnēm pagatavot dabisku garšas pastiprinātāju

Kādiem ēdieniem pievienot sēņu sāli

Vēl viens veids, kā izmantot kaltētas sēnes

Dabiskas piedevas atgriežas mājas virtuvē

Noteikti jāizlasa!

Iemet aci:

Populārākie raksti

Iemet aci: