Ko saka zinātne par to, kāpēc mēs ticam rēgiem un pārdabiskajam
Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka mūsu smadzenes ir galvenais rīks racionalitātei, kritiskai domāšanai un veselajam saprātam. Taču tieši smadzeņu evolūcijas īpatnības lielā mērā izskaidro, kāpēc mēs tik viegli ticam rēgiem, likteņa zīmēm un citiem mistiskiem fenomeniem.
Grīdas čīkstēšana, dīvainas ēnas istabas stūrī vai nejaušas sakritības — mūsu prāts visu to spēj pārvērst par pierādījumiem citpasaules eksistencei. Noskaidrosim, kāpēc tas notiek un kādi mehānismi liek mums redzēt mistiku tur, kur tās nav.
Smadzenes — nevis patiesības, bet izdzīvošanas instruments
Mūsu senči dzīvoja pasaulē, kas bija pilna briesmu. Lai izdzīvotu, smadzenēm bija jāpieņem lēmumi zibenīgi, nevis jāpēta loģikas nianses.
Ja cilvēks dzirdēja aizdomīgu troksni krūmos un aizbēga, viņš izdzīvoja, pat ja tas bija tikai vējš. Tā mūsos izveidojās noturīgi kognitīvie sagrozījumi — tipiskas uztveres kļūdas, kas palīdz ātri atrast notiekošā izskaidrojumu, bet bieži ir tālu no patiesības.
Viena no šīm kļūdām ir cēloņsakarības ilūzija. Ja divi notikumi notiek tuvu laikā, smadzenes automātiski secina, ka viens izraisīja otru. Tas palīdzēja senajiem cilvēkiem izvairīties no briesmām, bet mums šodien — ticēt „zīmēm” un „brīdinājumiem” no augstākajiem spēkiem.
Kāpēc mēs redzam mistiku ikdienišķās lietās
1. Mēs atrodam likumsakarības haosā
Mūsu smadzenēm nepatīk nenoteiktība, tāpēc tās cenšas aizpildīt tukšumus. Šo fenomenu sauc par apofēniju. Tieši tā liek mums „ieraudzīt” seju uz sienas, „atpazīt” svētā tēlu dabas rakstos vai ticēt globālām sazvērestībām — jo nejaušība biedē, bet likumsakarība nomierina.
„Apofenija izskaidro, kāpēc cilvēki tic likteņa zīmēm vai redz ‘dievišķus’ attēlus nejaušos priekšmetos. Smadzenes vienkārši cenšas visu izskaidrot — pat ja izskaidrojuma nav,” — saka podkāsta vadītāja Irina Rogava.
2. Mēs pamanām to, par ko nesen uzzinājām
Kad pirmo reizi dzirdat jaunu vārdu, redzat retu simbolu vai skaitli, var šķist, ka tas jūs „vajā”. Tas ir Bādera–Mainhofa fenomens jeb biežuma ilūzija — agrāk jūs tam vienkārši nepievērsāt uzmanību, bet tagad smadzenes to fiksē.
„Cilvēks vairākkārt saskaras ar vienu un to pašu skaitli un secina, ka tā ir zīme no likteņa vai gariem. Bet patiesībā uzmanība vienkārši kļuvusi izvēlīgāka,” — skaidro podkāsta līdzvadītājs Igors Jakovļevs.
3. Mēs meklējam apstiprinājumu saviem uzskatiem
Smadzenes dievina būt pareizas. Tā ir apstiprinājuma kļūda — tendence uztvert informāciju tā, lai tā atbilstu mūsu pārliecībām. Tāpēc cilvēks, kurš tic NLO, redzēs debesīs gaismas un domās, ka tie ir citplanētieši, bet skeptiķis — ka tas ir drons.
„Cilvēki kļūst par viena un tā paša notikuma lieciniekiem, bet to interpretē pilnīgi atšķirīgi. Viss atkarīgs no pasaules uzskata,” — saka Jakovļevs.
4. Mēs uztveram vispārīgus apgalvojumus kā personīgus vēstījumus
Barnuma (Forera) efekts ir vēl viens prāta triks — tas liek mums uztvert neskaidrus apgalvojumus kā precīzus un unikālus tieši par mums. Uz tā balstās horoskopi, zīlēšana, Tarota kārtis un citas ezoteriskas prakses.
„Frāzes kā ‘Jūs dažreiz šaubāties par sevi, bet jums patīk, kad jūs slavē’ der gandrīz visiem, bet mums šķiet, ka tas tieši par mums,” — saka Irina Rogava.
Vai kognitīvie sagrozījumi ir bīstami?
No vienas puses, tie traucē kritiski domāt. Tieši tāpēc cilvēki kļūst par krāpnieku upuriem, nonāk sektās, uzticas dziedniekiem ārstu vietā un viegli tic rēgiem vai „ļaunajai acij”.
No otras puses — bez šiem sagrozījumiem mēs nespētu izturēt pasaules haosu. Tie palīdz mums orientēties, taupīt smadzeņu resursus un pat veicina radošumu. Pateicoties šīm mentālajām „saīsinājuma pogām”, cilvēce ir atklājusi jaunas lietas un radījusi mākslas šedevrus.
Kā nekļūt par mistikas gūstekni
No kognitīvajiem sagrozījumiem nav iespējams pilnībā atbrīvoties — tie veidojušies miljonu gadu laikā. Bet tos var iemācīties pamanīt. Ja dzirdat grīdas čīkstēšanu vai redzat dīvainu ēnu, ir vērts pajautāt sev: „Vai tas ir fakts vai mana interpretācija?”
Racionāla pieeja neizslēdz intuīciju — tā palīdz saglabāt līdzsvaru starp jūtām un loģiku. Un tas nozīmē, ka bailes no „rēgiem” var aizstāt ar sapratni, ka tas bija tikai caurvējš.
LASIET ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Desmit slavenākie attēli ar spokiem. Kas sakāms piekritējiem, kas – skeptiķiem?
“Ēnu cilvēki”. Spoki, ienācēji no citām dimensijām, dēmoni vai iztēles augļi
Spogulis un enerģija: Aizspogulijas enerģētika, mirušo dvēseļu lamatas un pašfoto kaitējums
