Bērna kopšanas atvaļinājuma jēdziens pirmo reizi parādījās 1917. gada sākumā. Šis atvaļinājums ilga tikai 112 kalendārās dienas, bet pēc tam māte devās uz darbu, bet bērnu gaidīja silīte un bērnudārzs.
Protams, mūsdienu bērnudārzi ir ļoti atšķirīgi no tiem, kas bija pirms 100 gadiem. Piedāvājam ieskatu pagātnē!
No 1917. līdz 1956. gadam dekrēta atvaļinājums PSRS ilga 112 kalendārās dienas, pēc tam pievienoja atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas līdz bērna trīs mēnešu vecumam.
Jau pēc 12 gadiem bērna kopšanas atvaļinājums tika pagarināts līdz gadam, bet 1982. gadā palielinājās līdz bērns sasniedza 1,5 gadu vecumu. Un tikai kopš 1989. gada mammai ir iespēja būt dekrētā līdz atvases trīs gadu vecumam. Tomēr, ja bērns nodzīvojis mājās līdz trīs gadu vecumam, nereti nākamais solis laika pavadīšanai ārpus mājas jau ir skola.
Bet interesantākais bija tas, ka divus, trīs mēnešus vecus mazuļus vecāki atdeva silītē bez bažām, mazos tur pieskatīja aukles un audzinātājas, devās pastaigās, lika gulēt svaigā gaisā. Līdz pašai skolai bērni apmeklēja bērnudārzu.
Kā jūs domājat, vai senajos bērnudārzos un silītēs bija labāk nekā mūsdienu bērnudārzos?
