Meklējiet sievieti
Kāršu dāmām ar Kārļa Lielā, Jūlija Cēzara un citu karaļu prototipu reālajām draudzenēm nav nekādas saistības. Jāteic, ka ar viņām viss ir daudz sarežģītāk, jo nākas ielūkoties miglainajos mītos un leģendās.
Pati pirmā ercenu dāma bija skaistā Helēna – Spartas valdnieka Menelāja sieva, kuru nolaupīja Trojas valdnieka Priāma dēls Parīds, tā izprovocējot Trojas karu. Viņas sāncenses ietikt kāršu kavā bija arī Tīras valdnieka meita un Kartāgas dibinātāja Didona, bet vēlākos laikos – Anglijas karaliene Elizabete I. Taču uzvarētājas laurus un ercena dāmas kroni beigu beigās ieguva Bībeles varone Judīte, kuras stilizēto attēlu varam redzēt ikreiz, kad paņemam rokās kārtis.
Vieta pīķa dāmas tronī tika piešķirta Palādas Atēnai – gudrai sievietei ar labu reputāciju. “Ļaundares” birka viņai tika piekarināta daudz vēlāk – Simtgadu kara laikā, un tas notika tā: kad Francijā parādījās Žanna d’Arka, uz vispārējā tautas patriotisma un mīlestības viļņa… viņa “atņēma” Atēnai karalienes kroni un ieņēma viņas vietu kāršu kavā. Tiesa, ne uz ilgu laiku. Kad Orleānas jaunavu, apsūdzētu burvestībās, sadedzināja uz sārta, pīķa karalienes tronī atgriezās grieķu dieviete, kuras bardzību it kā mīkstināja tradicionālais zieds labajā rokā. Taču pat tas vairs nespēja mainīt lietas būtību: Žannas traģiskais liktenis būtiski atsaucās uz pīķa dāmas reputāciju, un viņa tika uzskatīta par “ļaundari”.
Kārava dāmas, proti, “naudas karalienes” lomai no neskaitāmām pretendentēm viduslaiku mākslinieki beidzot izvēlējās Pantesileju – amazoņu valdnieci grieķu mitoloģijā. Diemžēl izrādījās, ka viņa ir ļoti mazpazīstama persona, tāpēc Pantesilijas vietu drīz vien ieņēma Bībeles varone Rahile – gana ļauna, alkatīga un skopa būtne. “Naudas karalienes” ampluā viņai piestāvēja ideāli, tāpēc kāravu tronī viņa ir vēl tagad. Starp citu, izmantojot kārtis zīlēšanai, kārava dāmas sliktās rakstura īpašības nez kāpēc tiek piemirstas, bet velti: viņa spēj paredzēt ne tikai naudas ieguvumu vinnestā vai no mantojuma, bet arī nepatikšanas.
Zināms sajukums bija arī ar kreiču dāmām. Šajā lomā bijušas Trojas valdniece Hekube, sievietes pievilcības iemiesojums Florimela, alegoriska būtne Vilšanās, kas uz senajām franču kārtīm tika attēlota ka vientuļa skaistule ar kāzu zvaniņu. Vēlāk kādam nezināmam ģēnijam ienāca prātā kreiču dāmu nosaukt par Argīnu – no latīņu vārda regina, kas nozīmē “karaliskā”. Vārds iedzīvojās, turklāt ne tikai kāršu kavā: turpmāk arī visas franču karaļu favorītes un mīļākās sāka saukt par Agrīnām.
Kā uzskata zinoši spēlmaņi, ar kāršu dāmām jābūt modriem, jo sievietēm raksturīgās nepastāvības dēļ tās jebkurā mirklī var iegāzt. Un to ar vēsu prātu var izdarīt pat trumpju dāma.
Nākamajā lapā – par drosmīgajiem kalpiem!
