Atmiņas slēptākie stūrīši
Kā iepriekš minēts, cilvēka iekšējā pasaule ir nesaraujami saistīta ar viņa dzīves telpas stāvokli. Nosacīti katru dzīvokli, tāpat kā mūsu psihiskos procesus, var iedalīt apzinātajā un neapzinātajā daļā (zemapziņa). Parasti viss, kas ir uzmanības centrā, kas tiek nolikts izrādīšanas vietā, kur tiek vesti viesi – tā ir telpa, ko mēs lieliski pārzinām un kontrolējam, ko veidojam pilnīgi apzināti. Savukārt skapju atvilktnes, plauktu dziļākie stūrīši, antresoli, pieliekamie, bet dažam labam – arī pagulte, ir telpa, kuru apdzīvošana notiek neapzināti. Savas dienasgrāmatas, vēstules, vecas un nevajadzīgas, bet sirdij mīļas lietiņas, kas sevī glabā kādu noslēpumu, mēs parasti noliekam kur tālāk no svešām acīm. Tā mēs aizsargājam to, kas mums dārgs, ko negribam nevienam izpaust un rādīt.
Šajā sakarībā iespējamas divas galējības. Vienā gadījumā cilvēki dod priekšroku neapzinātajam, un tad mājās tiek uzkrātas lietas, kas jau sen nevienam nav vajadzīgas. Visas vietas ir pārblīvētas ar suvenīriem, fotogrāfijām, dažādiem niekiem, no kuriem saimnieki nekādi nespēj šķirties. Otra galējība – kad absolūti visas lietas ir nepārtrauktā stingrā kontrolē. Viss liekais tiek bez žēlastības izmests, un dzīvoklī valda ideāla, gandrīz vai sterila kārtība.
Kā atbrīvoties no nevajadzīgā
Arī tad, ja sevis attaisnošanai nekārtību mājoklī nosaucam par “radošu haosu”, nevar noliegt, ka tā stipri vien traucē koncentrēties nopietnām lietām. Piemēram, liela nekārtība uz rakstāmgalda raitu un ražīgu darbu neveicina. Kas būtu jādara, lai elpot mājās būtu vieglāk.
1. Jāizvirza sev reāli izpildāms mērķis. Nevajag censties pusstundas laikā tikt galā ar visu dzīvokli – neizdosies. Jāizvēlas viena konkrēta vieta: skapis, plaukts, atvilktnes… Sakopšanai jāparedz pāris stundu, un šajā laikā jāaizmirst televizors, telefons un citi sīkumi.
2. Uzmanīgi jāaplūko katrs priekšmets un jāpieņem nopietns lēmums, ko ar to darīt: izmest, atdot kādam, salabot vai atstāt. Ja uzreiz izšķirties nav iespējams, to atliek sāņus, lai izlemtu vēlāk.
3. Kad konkrētā vieta sakārtota, var atgriezties pie sānis noliktajām lietām. Lai būtu vieglāk izlemt, ko ar tām darīt, jāuzdod sev jautājumi.
* Vai tiešām došu salabot to, kas jau divus gadus guļ salauzts?
* Vai man izdosies tā notievēt, lai blūze (kleita, svārki utt.) atkal derētu?
* Vai tiešām šo lietu kādreiz izmantošu, ja līdz šim tā nav bijusi vajadzīga?
* Kad man būs tik daudz brīva laika, lai izlasītu visus sakrātos žurnālus?
Lēmums jāpieņem uzreiz, neatliekot uz vēlāku laiku, jo pēc tam to izdarīt būs vēl grūtāk. Un grūtāk būs arī ieviest kārtību.
