Reklāma

No paaudzes paaudzē vecāki cenšas iemācīt bērniem būt akurātiem un ievērot kārtību. Taču, kad izaugam lieli, ne visi var lepoties, ka dzīvoklī valda ideāla kārtība. Kāpēc tā? Kāpēc mēs nereti mēdzam izmētāt lietas, kur pagadās, kaut zinām, ka katra no tām noliekama savā vietā.

Personiskā telpa
Ko mums nozīmē vārds “mājas”? Vairākums noteikti atbildēs, ka mājas ir siltums, miers, komforts un drošība. Iznāk, ka savu mitekli mēs pielīdzinām savam iekšējam stāvoklim. Psihologi šo fenomenu skaidro šādi.

Personības un viņa individualitātes fiziskās robežas, pirmkārt, ir viņa ķermenis, bet, otrkārt, viņa mitekļa sienas. Šīs sienas ir gluži kā otra āda, kas aizsargā mūsu tiesības uz personisko telpu. Cilvēki, kuriem nācies pārdzīvot laupīšanu, zādzību vai kādu citu negaidītu ielaušanos savā dzīvoklī, zina, cik lielas sāpes tas sagādā, cik neaizsargāts un vīlies pēc šādas svešas iejaukšanās viņš jūtas.

Šie pārdzīvojumi ļoti līdzinās tiem, kādus jūt fiziskas vardarbības upuri. Psihologu praksē nereti ir gadījumi, kad vardarbības upuri, jūtoties apgānīti un netīri, ne tikai stundām mazgājušies paši, bet arī ķērušies pie apģērba mazgāšanas un dzīvokļa ģenerālās uzkopšanas. Viņiem tas ir īpašs ne tikai sevis paša, bet arī apkārtējās vides attīrīšanas rituāls.

Reklāma

Iznāk, ka mūsu māja un mūsu es ir ļoti cieši saistīti. Nekārtība mājā mūs nomāc, bet kārtība liek arī domas salikt pa plauktiņiem. No otras puses, tieši no mūsu iekšējās pasaules atkarīgs, no kurām lietām mēs nopūšam katru puteklīti un kuras uzskatām par savējām. Mūsu es nosaka arī to, kur atļaujamies piegružot un kā beigu beigās izskatīsies mūsu miteklis.

Viss sākas bērnībā
Kad cilvēkam sāk veidoties attieksme pret kārtību? Izrādās, apziņā tā sāk formēties jau 1,5–3 gadu vecumā. Viss sākums ir bērna radināšana ievērot personīgās higiēnas noteikumus, būt tīrīgam. Kad vecāki sāk radināt bērnu kārtot vajadzības podiņā, viņi to var darīt pārāk stingri vai arī pārāk piekāpīgi. Pirmajā gadījumā bērns, augot lielāks, kļūs pedantisks, akurāts un spītīgs līdz pēdējam sīkumam. Otrajā gadījumā – izlutināts, atkarīgs, netīrīgs.

Par otro pakāpienu akurātības formēšanā var uzskatīt pusaudžu vecumu. Reti kurš pusaudzis savu istabu regulāri uzkopj un tur kārtīgu. Šajā vecumā cilvēks galvenokārt orientējas uz ārējo pasauli, meklē savus ideālus un dzīves jēgu. Bet tādi sīkumi kā sakoptība un sadzīves problēmas viņu maz uztrauc. Pusaudžu vecumam beidzoties, sāk parādīties sapratne, ka kārtība pirmām kārtām ir zināmas ērtības pašam dzīvokļa saimniekam. Kļūstot pieaugušam, mainās cilvēka ģērbšanās stils, rokraksts kļūst salasāmāks, un arī mājās viņš cenšas ievērot tīrību un kārtību.

Trīs nekārtības iemesli – nākamajā lapā!

Reklāma
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu