Kāpēc daži cilvēki pat brieduma gados nepievērš uzmanību savam miteklim un pieļauj tā piedrazošanu? Psihologi uzskata, ka šādai nekārtībai ir trīs galvenie cēloņi:
* nereāli mērķi vai arī mērķu nenoteiktība;
* vietas neatbilstība lietu apjomam;
* negatīvas rakstura iezīmes.
Pirmajā gadījumā cilvēks pats nezina, kas viņam vajadzīgs. Tāpēc viņš saglabā visvisādas lietas, kuru vidū ir nekam nederīgi krāmi, visvisādi nieciņi, veci reklāmas prospekti u. tml. Tas viss ātri noveco, jo mainās gan mode, gan pati dzīve. Bet viņš nekādi nespēj izmest kaut ko no kādreiz iegādātām lietām – un ja nu pēkšņi kādreiz kaut kas noder…
Otrajā gadījumā vai nu nepieciešams lielāks dzīvoklis, vai arī jāatsakās no kaut kādiem mērķiem, kuru realizēšanai nākas pirkt nepieciešamās lietas.
Ko var teikt par trešo gadījumu? Tikai to, ka jātiek skaidrībā, kas raksturā ir tāds, kas tik ļoti traucē ievērot kārtību pašiem savā dzīves telpā.
Konflikts pašam ar sevi
Ja piekrītam, ka kārtīgi sakopta māja var daudz ko pateikt par tās saimnieku, tad ko var pastāstīt nekārtība? Pirmais, kas nāk prātā, ir: nekārtība ir nedisciplinētības un tātad – arī bezatbildības, reizēm arī nepietiekamas nopietnības un brieduma trūkuma pazīme. Mēdz būt, ka tā tas arī ir. Cilvēks dzīvo, vadoties pēc principa: kas būs – būs. Viņam nav ne skaidri izteiktu mērķu, ne vēlēšanās attīstīties. Arī domās viņam ir pilnīgs haoss, un dzīvoklī – viss tieši tāpat.
Bet, ja cilvēks vienkārši nespēj ieviest kārtību. pat ja gaida viesus, tas var liecināt par nopietnu personības konfliktu. Kaudzē samestas lietas, apģērbs, dažādi vajadzīgi un nevajadzīgi papīri skaidrāk par skaidru norāda, ka to īpašnieks nespēj pārvaldīt ne sevi, ne sev apkārt esošo pasauli. Ja jau viņš nespēj sadalīt laiku un spēkus un piespiest sevi sakopt dzīvokli, diez vai viņam var uzticēt kādus nopietnākus pienākumus.
Ideāla tīrība
Bet tagad cits jautājums: ko var pateikt par cilvēku, kura mājā pat puteklīti grūti atrast? Pirmajā mirklī var šķist, ka tas ir teicamas paškontroles un labklājības rezultāts. Diemžēl nākas atzīt, ka nereti šādu pārāk uzkoptu dzīvokļu saimnieki nebūt nav tik laimīgi, kā varētu domāt. Mēdz būt, ka arī ideāli tīrā dzīvoklī valda neapmierinātības un nepārtrauktas spriedzes gaisotne.
Pārāk izteiktas noslieces uz tīrību un kārtību cēlonis var būt nepārtraukta iekšēja trauksme un neticība sev. Regulāri turot kārtībā savu māju un sekojot, lai katra lieta būtu savā vietā, cilvēks tiecas kaut necik piešķirt pasaulei kādu noteiktību un aizsargāties no neprognozējamā haosa, kas viņa sapratnei ir pārāk sarežģīts un biedējošs. Jebkura lieta, kuru kāds nolicis nepareizā vietā, tiek uztverta kā draudi izjaukt harmoniju un mazākā mērā izraisa neapmierinātību. Šiem cilvēkiem mājas uzturēšana kartībā aizņem praktiski visu viņu brīvo laiku.
Ļoti bieži šāda pedantisma iemesls ir audzināšana ģimenē, kurā kārtība uzskatīta bezmaz par galveno vērtību dzīvē. Šiem cilvēkiem ir ļoti grūti saprast, ka tīrība un kārtība nav pašmērķis, bet tikai līdzeklis citu, daudz svarīgāku dzīves uzdevumu sasniegšanai.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā!
