Atavismi – pazīmes, kas bijušas mūsdienu cilvēka priekštečiem
Ja rudimentus vairāk vai mazāk varam uzskatīt par cilvēka anatomisku normu, tad citādi ir ar atavismiem – ļoti izteiktu kādu mūsu senčiem raksturīgu īpašību parādīšanos.
Par cilvēka atavismiem uzskata liekus krūšu zirnīšus vienā vai abās ķermeņa pusēs, izteiktus, izvirzītus acuzobus jeb ilkņus, pārlieku biezu ķermeņa apmatojumu. Viskliedzošākais Darvina evolūcijas teorijas pierādījums ir aste. Dažkārt šis atavisms var būt tik attīstīts, ka to iespējams pat pakustināt.
Šādas pagātnes liecības, kuras ir ne vien liekas, bet arī traucē cilvēka sociālajai dzīvei, visbiežāk likvidē ķirurģiski. Atavismu parādīšanās izskaidrojums ir tāds, ka cilvēka DNS ir saglabājušies gēni, kuri veido kādas tāliem senčiem tipiskas organisma struktūras. Tiesa, šis fenomens izteikti izpaužas tikai ļoti retos gadījumos.
Ne tikai cilvēkiem
Sugas pagātnes pazīmes raksturīgas arī dzīvnieku pasaulē – pakaļkāju atliekas un apmatojums vaļiem un delfīniem, mazais spieķakauls putniem, spārni zem kopā saaugušiem virsspārniem nelidojošām vabolēm, sākotnējo funkciju lielākoties zaudējušas acis pazemes dzīvniekiem, piemēram, kurmjiem.
Jēdzienus “rudiments” un “atavisms” mūsdienu leksikā lieto arī plašākā nozīmē, lai apzīmētu savam laikmetam neraksturīgi vecmodīgus fenomenus ar lielākoties negatīvu raksturu. Piemēram, sieviešu politisko un sabiedrisko tiesību ierobežojumus, bērnu pēršanu vai cilvēka vērtības noteikšanu pēc viņa rases piederības.
Interesanti, ka rudimenta jēdzienu lieto, arī attiecinot to uz tehniku. Piemēram, mūsdienu auto elektronisko sistēmu attīstība ļauj iztikt bez aizdedzes atslēgas, taču lielākajā daļā automašīnu tā joprojām tiek uzstādīta kā autobraucējiem ierasta ierīce.
