Reklāma

Aged-children

Pirmām kārtām tiem pieskaitāms tā sauktais Hačinsona–Gilforda sindroms – saslimšana, kad bērna aizkavētā fiziskā attīstība savienojas ar priekšlaicīgas novecošanas pazīmēm. Šīs pazīmes – matu nosirmošana, plikpaurība, grumbas – sāk parādīties jau dzīves pirmajos mēnešos, bet piecu gadu vecumā bērnam jau ir visas vecuma kaites: dzirdes pasliktināšanās, artrīts, ateroskleroze… Mūža ilgums šādos gadījumos nepārsniedz 13 gadus, bet nāve visbiežāk iestājas no infarkta.

Otrkārt, tas ir Vernera sindroms, kas pirmoreiz aprakstīts 1904. gadā. Šajā gadījumā strauji novecot sāk divpadsmitgadīgie – mati sāk sirmot un izkrist, parādās rievas… Ar šo kaiti nedzīvo ilgāk par 40 gadiem un nomirst ar visiem dziļam vecumam raksturīgiem simptomiem.

Gan Rozas Faronas fenomens, gan progerijas gadījumi vienādi pierāda: bioloģiskais pulkstenis, kuram pakļaujas cilvēka organisms, var iet ātrāk un var arī ritēt atpakaļgaitā. Un tieši šim uzdevumam pagājušajā gadsimtā ar lielu entuziasmu pievērsās dažādi speciālisti: gerontologi, juvenologi (pretēji gerontoloģijai juvenoloģija pēta ar jaunību saistītas problēmas), bioķīmiķi, biofiziķi un citi.

Reklāma

Tātad kur īsti atrodas mūsu bioloģiskais pulkstenis, un kā tas darbojas?

Reklāma
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu