Uz Zemes ir tā dēvētās zilās zonas, kuru iedzīvotāji atšķiras ar apskaužamu ilgmūžību – Sardīnijas sala Itālijā, Nikojas pussala Kostarikā, Okinavas prefektūra Japānā un Loma Lindas adventistu kopiena ASV Kalifornijas štatā. ASV zinātnieku grupa ir veikusi vairākas ekspedīcijas uz šiem reģioniem, lai noskaidrotu turienes iemītnieku labās veselības un garās dzīves noslēpumus.
Kādi tie ir? Lasi šajā rakstā, kas ir fragments no Dena Bjūtnera sadarbībā ar “National Geographic” tapušās grāmatas “Zilās zonas: Ilgdzīvotāju pieredzē balstīti noteikumi garākam mūžam” (“The Blue Zones: Lessons for Living Longer From the People Who’ve Lived the Longest”).
Zemas intensitātes fiziskā slodze
Pasaules vecākie iedzīvotāji neskrien maratonus, nepiedalās triatlonā un sestdienu rītos netēlo sporta zvaigznes. Tieši otrādi – viņi nodarbojas ar zemas intensitātes fizisko slodzi, kas ir neatņemama viņu dienas režīma daļa. Vīrieši ilgdzīvotāji “zilajā zonā” Sardīnijā lielu daļu savas dzīves strādājuši par ganiem, tāpēc viņiem nācies daudz kilometru dienā nostaigāt kājām. Savukārt Okinavas iedzīvotāji katru dienu darbojas dārzā, bet Loma Lindas adventisti daudz pārvietojas kājām. Tieši šāda plāna fiziskās aktivitātes ilgmūžības speciālisti iesaka cilvēkiem, kas vēlas nodzīvot ilgu un veselīgu dzīvi.
Gados vecākiem ļaudīm galvenais uzdevums ir regulāri zemas intensitātes vingrinājumi 30 līdz 60 minūtes vismaz piecas reizes nedēļā. Ideāls režīms iekļauj aerobikas elementu kombināciju un vingrojumus līdzsvara noturēšanai un muskuļu nostiprināšanai.
Spējai noturēt līdzsvaru ir milzīga nozīme, jo kritieni gados vecāku cilvēku vidū ir biežs ievainojumu un nāves iemesls. Pat stāvēšana uz vienas kājas, piemēram, kad jūs tīrāt zobus, ir mazs solis līdzsvara uzlabošanai.
Arī nodarbošanās ar jogu palīdz saglabāt līdzsvaru, nostiprinot visas muskuļu grupas, paaugstinot ķermeņa elastīgumu, labvēlīgi iedarbojoties uz locītavām un samazinot sāpes muguras lejasdaļā. Turklāt joga ir garīgās bagātināšanās līdzeklis tāpat kā reliģija.
