Metāla spoguļi
Paši izplatītākie materiāli spoguļu gatavošanai bija bronza vai varš, taču izmantots tika arī sudrabs, zelts un pat platīns. Pirmie spoguļi izgatavoti Senajā Ēģiptē (aptuveni 2900. gadā pirms Kristus) un Indas upes ielejā mūsdienu Indijas un Pakistānas teritorijā.
Savukārt Ķīnā šā priekšmeta ražošanas sākotne attiecināma uz Šanu dinastijas valdīšanas laiku (1500.–1000. gadā pirms Kristus), taču daudz slavenāki ir Haņu dinastijas laika mazie, ar zeltu, sudrabu un tirkīziem inkrustētie spogulīši, kurus izmantoja jostas rotāšanai. Starp citu, tieši eksperimenti ar spoguļiem, kas tika veikti šīs valdošās dinastijas laikā, ļāva ķīniešiem izgudrot periskopu.
Ap 1400. gadu pirms Kristus bronzas spoguļi ar rokturi bija izplatīti arī seno ebreju vidū, un, visticamāk, viņi šo prasmi bija pārņēmuši no ēģiptiešiem, kur spogulītis bija katras augstdzimušas dāmas neatņemams tualetes piederums. Aptuveni šajā pašā laikā spoguļus lēja arī rūdas racēji Sīnāja pussalā, un ļoti iespējams, ka viņi tos izmantoja gaismas novirzīšanai raktuvju dziļumā.
Metāla spoguļu gravēšanas māksla savus kalngalus sasniedza pēdējos 400 gados pirms Kristus, un izcili meistari šajā jomā bija senajā Britānijā un Francijā dzīvojošie ķelti un etruski, kas mita Centrālajā Itālijā. Ķelti spoguļus lielākoties rotāja ar abstraktiem, galvenokārt spirālveida ornamentiem, toties etruski rokas spoguļus, kas bija paši brīnišķīgākie tā laikmeta bronzas veidojumi, greznoja ar gravīrām, kurās attēloja gan tālaika sadzīves ainiņas, gan mitoloģiskus sižetus. Piemēram, uz kāda IV gadsimta pirms Kristus spogulīša atveidota dieviete Venera rīta tualetes laikā.
Arī godkārīgie senie grieķi ļoti mīlēja spoguļus. Tieši viņi bija tie, kas V gadsimtā pirms mūsu ēras izgudroja “spoguļu kārbiņas”, mūsdienu pūdernīcas, ja tā varētu teikt, tālo senci. Tie bija apaļas formas spogulīši ar skulpturāliem rokturiem, kuru sānos atradās nelielas atveres, lai padziļinājumos varētu ievietot tolaik sievietes tualetei tik nepieciešamās kaula matu saspraudes un adatas.
Arī seno romiešu imperatori visnotaļ atbalstīja spoguļu izgatavošanu dažādām vajadzībām: sākot no erotikas un beidzot ar drošību. Piemēram, tirāniskais imperators Domiciāns, visai pamatoti bīdamies no neskaitāmajiem ienaidniekiem Senātā, galerijā, kurā viņš nodarbojās ar valsts lietām, bija licis noklāt sienas ar divām rindām spoguļu no teicami pulēta caurspīdīga minerāla. Viņš cerēja, ka tā nevienam neizdosies pie viņa iekļūt nepamanītam. Diemžēl visas šīs pūles bija veltas, jo sazvērnieki viņu pārsteidza un nogalināja guļamtelpā.
Nākamajā lapā lasi par stikla spoguļiem!
