Visums ir tikai… ilūzija
Pamatojoties uz Alana Aspekta grupas iegūtajiem datiem, Londonas universitātes fiziķis Deivids Boms piedāvāja kardināli jaunu pieeju pasaules izpratnei. Zinātnieks izvirzīja teoriju, ka tik ierastā realitāte vispār neeksistē, ka, neraugoties uz tās acīm redzamo blīvumu, savos pamatu pamatos Visums ir tikai ilūzija – neiedomājami liela izmēra hologramma.
No kurienes šāda pieeja? Hologramma ir ne tikai objekta trīsdimensiju fotogrāfija, kurā redzamais šķiet tik reāls, ka gripas pataustīt. Apejot zinātniskus skaidrojumus, var teikt tikai to, ka hologrammai piemīt apbrīnojamas īpašības: katra tās vieta, katrs punkts satur informāciju par visu objektu kopumā. Piemēram, ja ar lāzera staru palīdzību izveido, teiksim, tējkannas hologrammu, tad, atdalot no iegūtā attēla snīpi un paskatoties tikai uz to, tik un tā redzama visa tējkanna, tikai mazāka.
Tieši hologrammai piemītošās īpašības, kuras var raksturot kā “viss katrā atsevišķā punktā”, kļuva par pamatu cilvēces saprātam tik biedējošai teorijai. Boms ir pārliecināts, ka elementārdaļiņas cita ar citu jebkurā attālumā mijiedarbojas ne jau tāpēc, lai apmainītos ar kaut kādiem signāliem. Te lieta pavisam cita: arī daļiņu savrupība patiesībā ir tikai ilūzija. Kaut kādā daudz dziļākā realitātes līmenī šis daļiņas ir nevis nošķirti objekti, bet kaut kā daudz nozīmīgāka faktisks turpinājums, atspoguļojums.
Lai saprotamāk izskaidrotu savu teoriju, Boms piedāvā iztēloties ārpus redzeslauka esošu akvāriju ar vienu vienīgu zivtiņu. Toties acu priekšā ir divi ekrāni, uz kuriem tiek raidīti attēli no divām kamerām: viena rāda akvāriju no priekšpuses, bet otra – no sāniem. Skatoties ekrānos var nodomāt, ka katra zivtiņa ir atsevišķs objekts. Taču uzmanīgi pavērojot kādu laiku, var pamanīt, ka starp dažādos ekrānos redzamām zivtiņām pastāv cieša saikne: ja viena zivtiņa pagriezās pretskatā, tad otra tajā pat mirklī demonstrē savu profilu. Nezinot, ka rādīts tiek viens un tas pats akvārijs, var nodomāt, ka zivis momentāni sazinās viena ar otru. Boms apgalvo, ka līdzīgi var aplūkot arī elementārdaļiņas Aspekta veiktajā eksperimentā.
Pēc Boma atzinuma, eksistē no mums slēpts daudz dziļāks realitātes līmenis. Pēc analoģijas ar akvāriju, mēs daļiņas nošķirtas redzam tikai tāpēc, ka vērojama ir tikai daļa īstenības. Bet, ja daļiņu “savrupība” ir tikai kāda vienotā veseluma radīta ilūzija, tātad daudz dziļākā līmenī visi priekšmeti pasaulē ir bezgalīgi savstarpēji saistīti. Elektroni viena cilvēka organisma atomos ir saistīti ne tikai ar analoģiskām daļiņām citos cilvēkos, bet arī ar kaut kur tuksnesī klīstoša kamieļa daļiņām. Turklāt šīs pašas elementārdaļiņas nosaka mūsu radniecību gan ar jebkuru ceļmalas akmeni, gan pašu tālāko zvaigzni.
Hologrāfijas pasaulē laiks un telpa nevar tikt ņemts par pamatu: šiem raksturojumiem Visumā, kur nekas nepastāv atdalīti cits no cita, vienkārši nav jēgas. Laiks un trīsdimensiju telpa (gluži kā zivtiņu attēli ekrānos) ir tikai projekcijas. No šāda skata punkta realitāte ir nekas cits kā superhologramma, kurā pagātne, tagadne un nākotne eksistē vienlaikus. Tas nozīme, ka, radot atbilstīgus „instrumentus”, ir visas iespējas nokļūt šās superhologrammas dziļumos un ieraudzīt pagātnes ainas.
Ko vēl var sevī slēpt hologramma, pagaidām nav zināms. Var tikai lēst, ka hologramma ir matrica, kas dod sākotni visam pasaulē. Boms uzskata arī, ka nav izslēgta iespēja, ka pasaules hologrāfiskais līmenis ir tikai bezgalīgās evolūcijas viena pakāpe.
