Tirgoņu pēļi un krāsns augša
Krievzemē pirmās gultas parādījās XVII gadsimta vidū, bet plašāku izplatību tās iemantoja cara Pētera I laikā. Pēteris I, kurš visādā ziņā bija novators, iestājās ne tikai par eiropeisku apģērbu, bet arī eiropeisku mitekļa iekārtojumu. Tā kā bargā cara rīkojumiem neviens neuzdrošinājās pretoties, daudzu galma ļaužu mājās parādījās gultas.
Taču šī cara veiktā perestroika nekādi neskāra zemnieku ģimenes. Tās tāpat kā agrāk turpināja nakšņot uz augstu izvietotām koka lažiņām vai krāsns, ka bija vēl piemērotāka vieta gulēšanai, jo visu nakti saglabāja siltumu un sildīja aizmigušos.
Krāsnsaugša bija pati siltākā un jaukākā vieta visā mājā, tāpēc to galvenokārt ierādīja veciem un slimiem ģimenes locekļiem un mazgadīgiem bērniem. Bet vieta veselajiem un spēcīgajiem bija uz koka lažiņas. Daudzās zemnieku mājās šāds dzīvesveids saglabājās līdz pat XX gadsimtam.
Bet arī kupču ģimenēs valdīja stingri noteikta kārtība. Guļamistabā atradās visu nepieciešamo priekšmetu komplekts, sākot no gultas un beidzot ar vitrīnu, kur glabāja traukus, un vēl ne ar ko neaizstājamais sudraba patvāris.
Viss guļamistabas iekārtojums bija sievas pūrs, un visdārgāk viņas vecākiem, protams, izmaksāja gulta. Tā bija milzīga, ar kuplu pēli un neskaitāmiem spilveniem, kurus bužināja un kārtoja citu uz cita. Spalvu pēļi nebija cieņā, tie izraisīja vienīgi nicinājumu un var pat apgalvot, ka darīja negodu līgavas ģimenei. Augstā vērtē bija tikai dūnu pēļi. Vai tad kāds brīnums, ka mātes pūru savām meitām sāka gatavot jau tūlīt pēc viņu piedzimšanas.
Nākamajā lapā lasi, kā gaisināja bailes no nelabā un piesaistīja auglību!
Bailes no nelabā
Neraugoties uz to, ka cilvēki bija dievbijīgi kristieši, viņi neaizmirsa un nenoliedza arī pagānismu, un viena no spilgtākajām tā izpausmēm bija ticība nešķīstiem spēkiem. To apliecina arī daudzie ar gulēšanu saistītie ticējumi.
Piemēram, ticējums, ka nedrīkst gulēt ar kājām pret durvīm, jo tad nešķīstie spēki gulošo var viegli aiznest, cieši savijas ar austrumtautu atziņām. Taču tur viss tiek izskaidrots no enerģiju plūsmas un to labvēlīgās izplatības redzes punkta.
Savukārt ticējumam, ka gulta jāliek tajā vietā, kur apgulsies mājās ielaists kaķis, kas tika uzskatīts par auglības simbolu un tādējādi norādīja vietu, kur dzims veselīgi un stipri bērni, ir zināma kopība ar ķīniešu atzinumiem.
Atšķirība ir tikai tā, ka ķīnieši ticēja, ka kaķis ir spējīgs izvēlēties pozitīvās enerģijas epicentru, kas, protams, precētā pāra intīmajās attiecībās arī nav mazsvarīgi.
Ir vēl kāda tradīcija, kas cieši sasaucas ar austrumu tautām. Proti, pāri, kas gribēja bērnus, lika zem gultas kaut ko, kas simbolizē auglību, piemēram, kviešu vārpas, perētājvistu. Bet Ķīnā ar auglības atribūtiem vienmēr rotāja gultasveļu. Galvenokārt tās bija zivtiņas un mazās Ķīnas pīlītes. Tās vienmēr tika attēlotas uz ļoti koša, lielākoties rozā vai sarkana fona.
Austrumu cilvēki vienmēr ņēma vērā arī krāsas psiholoģiju un uzskatīja, ka koša gultasveļa vairo harmoniju pāra attiecībās.
Nākamajā lapā – sievietes vakara rituāls!
