Piecdesmit četru gadu vecumā mūžībā devies sociālantropologs, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Izsaku vidziļāko līdzjūtību bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, viņam mūžībā aizejot. Latvija ir zaudējusi erudītu un izcilu zinātnieku, kurš bieži gāja pa priekšu savam laikam. Lai tur viegli, Robert!
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 19, 2022
“Izsaku vidziļāko līdzjūtību bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, viņam mūžībā aizejot. Latvija ir zaudējusi erudītu un izcilu zinātnieku, kurš bieži gāja pa priekšu savam laikam. Lai tur viegli, Robert!” Twitter raksta Rinkevičs.
Pēdējos trīs gadus Ķīlim bija nopietnas veselības problēmas; intervijās presei viņš stāstījis, ka 2019. gada janvārī zaudējis samaņu un piedzīvojis smagu kritienu uz kāpnēm, pēc tam nācies iziet ilgstošu rehabilitācijas procesu.
Ķīlis ar izcilību beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, 1999. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas Universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā. Ilgus gadus bijis Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors.
2008. gadā Ķīlis atsaucās Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājumam kļūt par Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāju.
2011. gadā viņš bija viens no padomdevējiem, kas ietekmēja Zatlera lēmumu rosināt referendumu par 10. Saeimas atlaišanu.
Pēc tam, kad 10. Saeima tika atlaista, 11. Saeimas vēlēšanās labus panākumus guva Zatlera izveidotā Reformu partija. Ķīlis nebija Reformu partijas biedrs, bet 2011. gada oktobrī viņš piekrita ieņemt izglītības un zinātnes ministra amatu, nomainot šajā postenī Rolandu Broku.
“Atceros, ka biju aizgājis uz diskusiju Saeimas komisijā par augstākās izglītības pārvaldības jautājumiem. Redzēju, kā sektors noraka visas iecerētās izmaiņas. Ņēma un noraka! Tad man “piegriezās”. Tas bija brīdis, kad izlēmu, ka varētu kļūt par ministru,” Ķīlis savulaik stāstīja intervijā žurnālam “SestDiena”.
Neapmierinātība ar Latvijas augstākās izglītības sistēmas stagnāciju bija viens no iemesliem, kas Ķīli pamudināja kļūt par izglītības ministru, vēsta portāls LSM. “Pirms kļuvu par ministru, tik labi nepārzināju Latvijas lokālo akadēmisko vidi, man bija privilēģija nebūt daļai no tās.”
