Sankcijas, kuras tuvākajā laikā Rietumvalstis varētu noteikt pret Krieviju, varētu negatīvāk ietekmēt Latvijas ekonomiku nekā tās, kuras tika ieviestas 2014. gadā pēc Krimas aneksijas. To intervijā Latvijas Televīzijai prognozēja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Iespējamās sankcijas ir saistītas ar to, ka Krievija atzinusi tā saukto Doneckas un Luhanskas pašpasludināto republiku neatkarību.
Krievija kārtējo reizi izspēlē līdzīgu stratēģiju tai, ko tā iepriekš izmantojusi Abhāzijā, Dienvidosetijā, Piedņestrā un Krimā. Tādēļ tās lēmums atzīt Donbasa separātistu neatkarību rietumvalstīm nav bijis liels pārsteigums, uzskata LTV aptaujātie eksperti. Tas, kā situācija attīstīsies tālāk, lielā mērā būšot atkarīgs no Rietumu reakcijas.
Par spīti saspīlētajai situācijai, arvien turpinās diplomātiskie centieni atrisināt Krievijas un Ukrainas konfliktu. Lielas cerības tiek saistītas ar ASV un Krievijas prezidentu tikšanos. Tikmēr Ukrainas austrumos, kur uz okupētajām teritorijām Krievija nosūtījusi savu karaspēku, pieaug bažas iedzīvotāju vidū un daudzi vēlas pamest apdraudētās teritorijas.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs šodien paziņojis, ka tiek apturēts Krievijas uzbūvētā gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” sertifikācijas process. Šolcs ar šādu paziņojumu nāca klajā preses konferencē, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt Doneckas un Luhanskas “tautas republikas”.
