Latviešu izcelsmes zviedru karikatūrists Lāšs Vilks 3. oktobrī gājis bojā, vieglajai automašīnai saduroties ar kravas auto, vēsta Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi.
Vilks kļuva plaši pazīstams 2007. gadā, kad attēloja pravieti Muhamedu ar suņa ķermeni. Kopš tā laika dzīvojis policijas aizsardzībā, jo saņēmis nāves draudus no radikālajiem islāmistiem.
Policija apstiprinājusi, ka 75 gadus vecais Vilks braucis automašīnā kopā ar diviem policistiem, viņa apsardzes darbiniekiem. Negadījuma iemesls tika izmeklēts.
Vilks pirms karikatūras ar Muhamedu lielākoties bija nezināms ārpus Zviedrijas. Mājās viņš bija vislabāk pazīstams ar to, ka bez atļaujas uzbūvēja skulptūru, kas bija izgatavota no izskalotiem kokiem dabas rezervātā Zviedrijas dienvidos, izraisot ilgstošu juridisku kauju. Viņš tika sodīts ar naudas sodu, bet skulptūra — haotiski sanagloti koka gabali — gadā pievilina desmitiem tūkstošu apmeklētāju.
Vilka dzīve radikāli mainījās pirms 13 gadiem pēc tam, kad viņš uzzīmēja Muhameda skici ar suņa ķermeni. Konservatīvie musulmaņi suņus uzskata par netīriem, un islāma likumi parasti iebilst pret pravieša attēlošanu, pat pozitīvu, baidoties, ka tas varētu izraisīt elkdievību.
“Al-Qaeda” pasludināja Vilkam nāves spriedumu. 2010. gadā divi vīrieši centās nodedzināt viņa māju Zviedrijas dienvidos. Pagājušajā gadā kāda sieviete no Pensilvānijas apsūdzēta sazvērestībā, lai mēģinātu viņu nogalināt.
Lāšs Vilks (zviedru: Lars Vilks, dzimis 1946. gada 20. jūnijā, miris 2021. gada 3. oktobrī) bija latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks, konceptuālās mākslas pārstāvis un mākslas zinātnieks. Vilks pazīstams ar savām skulptūrām Nimis (1980) un Arx (1991), kuras izvietotas par neatkarīgu pasludinātā teritorijā “Ladonijā”.
Dzimis 1946. gada 20. jūnijā Helsingborjā latviešu izcelsmes strādnieka Eino Vilka un viņa sievas Zviestīnes ģimenē. Viņa tēvs līdz Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Igaunijas pilsētiņā
Meizakilā netālu no Latvijas—Igaunijas robežas un kā kara bēglis pāri Baltijas jūrai ieradās Zviedrijā.
1980. gadā pēc izglābšanās no noslīkšanas jūrā L. Vilks savas izglābšanās vietā sāka no krastmalā izskalotiem stumbriem, dēļiem un zariem celt torņus, kāpnes, tiltus un ejas, kopā izlietojot apmēram 60 tonnas kokmateriālu. Pamazām pie klinšu sienas izveidojās ap 60 m gara celtne ar līdz 12 m augstiem torņiem. Kādā vietā viņš iekārtoja savdabīgu “bibliotēku”, pienaglojot pie sienām grāmatas, plakātus, uzrakstus un no citām zemēm pārvestus priekšmetus, arī kādu koka dēlīti ar latvisku uzrakstu. Savu skulptūru pilsētu viņš vēlāk nosauca par Nimis.
Vietējie iedzīvotāji iesniedza policijā sūdzības par kokmateriālu zādzību un neatļautu būvi, uz sūdzību pamata aizsākās gadiem ilgi tiesas procesi. Tiesa nolēma būves nojaukt, tomēr tās nopirka pazīstamais vācu mākslinieks Boiss. Pēc viņa nāves būves iegādājās bulgāru mākslinieks Kristo. Zviedrijas augstākā tiesa L. Vilka veidojumus atzina par mākslas darbu, taču sodīja viņu ar naudas sodu par neatļautu būvi dabas rezervātā.
1987. gadā ieguva Lundas universitātē doktora grādu mākslas vēsturē ar tematu “Māksla un mākslas”, tā galvenā tēze bija, ka īsta māksla var rasties tikai absolūti brīvā beznormu atmosfērā.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Sēru vēsts: mūžībā devusies izcilā diplomāte Aina Nagobads-Ābols
Mūžībā devies TV šovos iepazītais dāmu mīlulis no Balviem
