“Varbūt kādi zinātāji teiks, ka e-balsošana ir droša, bet tai ir viena negatīva lieta – dārgas izmaksas”, RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja jaunā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
“Valda uzskats, ka balsošana internetā palielina vēlētāju aktivitāti, bet Igaunijas piemērs, kur e-balsošana ir ieviesta un notiek nacionālajā līmenī, diemžēl parāda, ka šis arguments tiek apgāzts, jo vēlētāju aktivitāte nepalielinās. Tie, kas balso, tiem, protams, tagad šis process ir vieglāks un ērtāks, bet tie, kas nebalso, tie arī nebalso un kopējā vēlēšanu aktivitāte nepalielinās,” sacīja Bērziņa.
“Par e-vēlēšanām tika runāts pirms 4 gadiem un ir pienācis laiks, lai izvērtētu, kāda ir šī brīža situācija un vai e-balsošana ir vajadzīga arī Latvijā. Balsošana internetā varētu būt kā papildus iespēja, kas visdrīzāk notiktu iepriekšējā dienā pirms vēlēšanām, nodrošinot drošību, ja notiek ielaušanās sistēmā, lai šos datus varētu anulēt un lūgt iedzīvotājus balsot vēlēšanu iecirkņos. Taču šis ir politiskās izšķiršanās jautājums, vai esam gatavi paredzēt e-balsošanai finanšu līdzekļus un vai tas sasniegs uzstādītos mērķus, ko vēlamies sasniegt,” uzsvēra Bērziņa.
“Izmaksas, kas saistītas ar e-vēlēšanu ieviešanu, tiek lēstas ap 3 miljoniem EUR, bet sistēmas uzturēšanas maksa gadā ir aptuveni 100 tūkstoši eiro. Varbūt šo naudu vērtīgāk būtu izlietot kaut kur citur,” prātoja Bērziņa.
“Cilvēki uzskata, ka balsot internetā ir ērti un daudzi to atbalstītu, taču, kad šajā lietā iedziļinās, tiek pamanīti riski un problēmas. Arī balsu pirkšana ir viena no tām, jo internetā to visu nokontrolēt ir vēl sarežģītāk,” sacīja CVK priekšsēdētāja.