Pietiek pieminēt Franciju, kā tūlīt prātā nāk ne tikai slavenais Eifeļa tornis, bet arī burvīgās francūzietes, slavenie franču aktieri un dziedātāji, franču mode, franču smaržas, franču vīns… Kāds varbūt pat atcerēsies franču skūpstu. Bet vai kāds pateiks, ko īsti nozīmē franču veselība?
Amerikāņu zinātkāre
Sirds-asinsvadu slimības joprojām turpina vākt no cilvēces savus cietsirdīgos meslus – no šīm kaitēm pāragrā nāvē mirst miljoniem cilvēku. ASV, kas ir liela un varena zeme, neraugoties uz mediķu titāniskajām pūlēm, pagājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs 2/3 nāves gadījumu cēlonis bijis koronārā mazspēja. Tad prestižie amerikāņi nolēma izanalizēt mirstības statistiku citās pasaules attīstītajās valstīs, lai noskaidrotu, vai visur situācija ir tāda pati. Un noskaidroja. Par pārsteigumu amerikāņiem un daudzu citu valstu zinātniekiem izrādījās, ka Francijā mirstība ar sirdslēkmēm ir par 50% zemāka nekā ASV.
Tā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika atklāts tā sauktais franču paradokss. Amerikāņu zinātnieki, kas gadiem ilgi fanātiski bija cīnījušies par holesterīna līmeņa samazināšanu asinīs un tikai liesu pārtikas produktu lietošanu uzturā, nekādi nespēja saprast, kur slēpjas šā paradoksa atslēga.
Gargantijas mantinieki
Raugoties uz slaidajiem staltajiem, frančiem, grūti noticēt, ka vēl joprojām viens no vispopulārākajiem literārajiem varoņiem Francijā ir ēdelīgais milzis Gargantija. Franču virtuvei bijusi milzīga ietekme uz daudzu Eiropas valstu nacionālajām virtuvēm. Bet no daudzus sējumus biezajiem Aleksandra Dimā sacerējumiem rakstnieka tautiešu vidū joprojām līdera pozīcijās ir nevis “Trīs musketieri” vai “Grāfs Monte Kristo”, bet gan… “Kulinārijas grāmata”.
Kurš gan nezina, ka negausīga ēdelība ir vistiešākais ceļš, pa kuru ātri vien atnāk aptaukošanās, ateroskleroze, hipertonija, diabēts un neskaitāmi daudz citu slimību. Iznāk, ka franči, kas diendienā lielos daudzumos apēd sviestu, krējumu, kūciņas, smalkmaizītes, 400 šķirņu sieru un savu firmas fuagrā (pastēte no zosu aknām), rotaļājas ar nāvi.
Tomēr tas nekādi netraucēja Francijai ieņemt vienu no pirmajām vietām cilvēka mūža ilguma ziņā (vīriešiem – 75, sievietēm – 83 gadi) Eiropas valstu vidū, un pašu pēdējo vietu – sirds-asinsvadu slimību izraisīto nāves gadījumu skaita ziņā. 2002. gadā Pasaules Veselības organizācija atzina Franciju par pašu veselīgāko valsti Eiropas Savienībā.
Vai patiesība ir vīnā?
Lai noskaidrotu “franču paradoksa” būtību, amerikāņu zinātnieki skrupulozi izanalizēja uztura struktūru dažādās valstīs. Pētījuma gaitā atklājās četri faktori, kas tieši ietekmēja mirstību koronārās mazspējas dēļ. Izrādījās, ka mirstība pieaug proporcionāli: 1) dzīvnieku izcelsmes tauku un 2) svaigu piena produktu lietošanai. Bet samazinās atkarībā no: 3) augļu, dārzeņu un augu izcelsmes taukvielu un 4) vīna lietošanas. Kas attiecas uz pirmajiem diviem punktiem, šajā ziņā franči amerikāņus tālu apsteiguši, bet attiecībā uz trešo punktu pozīcijas ir aptuveni līdzīgas. Tāpēc par galveno “franču paradoksa” noteicošo faktoru atzīts augstais vīna lietošanas līmenis. Zināms, ka visvairāk vīnu dzer tieši Francijā.
Francijas vīndari līksmoja. Beidzot bija parādījies pētījums par vīna labvēlīgo iedarbību uz cilvēka organismu. 1999. gadā netālu no Bordo tika atvērts pasaulē pirmais vīna terapijas centrs. Atklājās, ka vīns satur polifenolus, kas kavē sirds mazspējas, aterosklerozes un citu sirdskaišu attīstību. Visvairāk polifenolu satur vīnogu miziņa un kauliņi, un, pateicoties spirtam, šīs vielas pāriet vīnā.
Taču vīndaru prieki nebija ilgi. Citi pētījumi pierādīja, ka arī pudelei kvalitatīva alus piemīt tādas pašas vērtīgās īpašības kā glāzei sarkanvīna. Taču šī vilšanās nebija iemesls nolaist rokas. Brīnumainās īpašības sāka piedēvēt olīveļļai, tomātiem, sarkanajiem pipariem. Bija pat tādi, kas apgalvoja, ka franču nācijas veselības atslēga slēpjas zosu aknu pastētē.
Kārtība un daudzveidība
Toties paši franči savu “franču paradoksu” sliecas skaidrot ar savu īpašo uztura kultūru, kur akcents pirmām kārtām tiek likts uz baudu, ko sniedz ēdiens. Ar to saistīta arī strikti noteiktā ēšanas kārtība.
Ēst var visu, ko sirds kāro, bet… nekādu uzkodu, nekādu izlaistu brokastu, pusdienu vai vakariņu, nekādas steigas pie galda un nekādu desertu, ja vēl nav apēsti salāti, dārzeņi un gaļa. Katrs ēdiens obligāti jāizgaršo. Bet, kas attiecas uz porcijām, tās parasti ir ļoti mazas.
Francijā neviens nebrīnīsies, redzot, ka mājasmāte veikalā pērk 100 g salātu un 50 g siera. Toties ēdienkarte frančiem ir ļoti daudzveidīga, kas arī nāk par labu veselībai.
Sēsties pie galda frančiem nozīmē, ka galdā būs likti labi pagatavoti ēdieni no kvalitatīviem produktiem. Ēst šādu maltīšu starplaikos ir sliktais tonis. Toties slaveno franču minerālūdeņu lietošana, kas bez visa cita ārstē vielmaiņas traucējumus, attīra organismu un veicina liekā svara samazināšanos, tiek visādi veicināta.
Ēdiens – tie ir svētki
Franču noturība pret sirds-asinsvadu kaitēm saistīta nevis ar to, ko viņi ēd, bet gan – kā viņi to dara. Pajautājiet jebkurai francūzietei, vai viņa jūt iekšēju vainas apziņu pēc tam, kad apēdusi kūciņu. Ne mazāko, viņa atbildēs, jo viņa ēd tikai to, kas viņai sniedz baudu. Diemžēl pie mums tā atbildēt spētu tikai retais, kaut gan zināms – jo vairāk baudas cilvēks saņem no ēdiena kvalitātes un garšas, jo veselāks kļūst.
Ne tik sen Francijā un ASV tika veikta interesanta aptauja. Tās dalībniekiem vajadzēja atbildēt, cik lielā mērā ēdiens viņiem ir rūpju un nemiera objekts, vai viņiem rūp veselīga un neveselīga uztura problēma, vai viņi pērk zemas kaloritātes un citus diētiskos produktus u. tml. Apkopojot rezultātus, noskaidrojās, ka amerikāņi skaita kalorijas un uzmana holesterīna līmeni, kā traki lieto diētiskos produktus un tik un tā savu ēdienkarti uzskata par veselībai kaitīgu. Toties franči ēdienu uzskata par vienu no lielākajām baudām dzīvē un ir vairāk nekā pārliecināti, ka viņu ēdienkarte ir ļoti veselīga.
Noskaidrojās arī, ka vārdi “šokolādes kūka” francūzietēm asociējas ar vārdu “svētki”, bet amerikānietēm – ar vārdiem “vainas apziņa”. Savukārt jēdzienu “saldais krējums” francūzietes traktē kā “gards putukrējums”, bet amerikānietes – “kaitīgs veselībai”.
Nost ar stresu!
Pētījuma rezultāti amerikāņiem nebija iepriecinoši. Tie vēlreiz apstiprināja, ka viņi nepārtraukti domā par savu diētu un jūt vainas apziņu par apēsto, tāpēc dzīvo nebeidzamā stresa stāvoklī. Bet stress, kā zināms, veicina neveselīgu attieksmi pret ēdienu, kas daļai ļaužu izpaužas fanātiskā diētas ievērošanā, bet daļai, kā protests pirmajiem, nekontrolētā ēdelībā. Gan viens, gan otrs ir vienādi kaitīgi veselībai. Tāpēc arī ASV ieņem pirmo vietu pasaulē gan strikto diētu, gan pārēšanās upuru skaita ziņā.
Iznāk, ka franči, kuriem ļoti patīk garšīgi paēst, paliek slaidi un nesirgst ar sirds-asinsvadu kaitēm tāpēc, ka ēdiens viņiem pirmām kārtām ir prieka un baudas avots. Bet amerikāņiem ēdiens sagādā tikai ciešanas, jo tas tiek uztverts kā organismā nonākošs vērtīgo un kaitīgo ķīmisko vielu kopums.
Protams, tikai ar attieksmi pret ēdienu atšķirības neaprobežojas. Franči vienmēr bijuši slaveni ar savu prasmi baudīt dzīvi katrā tās izpausmē.
Mode kā veselības faktors
Mode nav tikai moderns apģērbs, apavi, aksesuāri vai franču smaržas. Franči pratuši uz augstās mākslas pjedestāla pacelt pašas ierastākās lietas: ēdiena gatavošanu, siera gatavošanu, vīndarību.
Itin viss, ar ko cilvēks dzīvē nodarbojas, var būt moderns, interesants, bet galvenais – vērtīgs veselībai.
Piemēram, franču biologs Renē Kintons aizrāvās ar jūras ūdens izpēti. Īpaši viņu pārsteidza tas, ka cilvēka asins plazma pēc sava sastāva ir ļoti līdzīga jūras ūdenim. Tāpēc jūras ūdens spēj iekļūt ādā un asinīs un, aktivizējot šūnu veidošanos, atveseļot un atjaunināt organismu.
Ja šādam ūdenim vēl pievieno jūras augus, kas uzkrāj dažus cilvēka organismam nepieciešamos ķīmiskos elementus, tiek iegūts neizsmeļams (kurš gan var izsmelt jūru!) ilga mūža eliksīrs.
Tā, pateicoties frančiem, kas par modi prot pārvērst visu, kas vien ir labs un kalpo cilvēkam, savu triumfālo gājienu pasaulē sāka talasterapija – ārstniecība ar jūru.
Mācīsimies no frančiem
* Ēdiens nav “barības uzņemšana”, bet gan svētki. Ar mīlestību pagatavota un skaisti pasniegta pat pati vienkāršākā maltīte dod veselību un prieku.
* Glāze dabīgā sausā sarkanvīna (100–150 g dienā) veselībai dos tikai labumu.
* Visam, kas dzīvē notiek, ir jāsniedz prieks. Ja diēta prieka vietā sagādā stresu, no tās jāatsakās. Stress un nepārtraukta vainas apziņa provocē slimības.
* Franči prot mīlēt. Spēcīgās jūtas un seksuālo attiecību saglabāšana līdz sirmam vecumam ir viens no svarīgākajiem ilga mūža faktoriem.
* Nekautrējieties sekot modei: cilvēks, kas gatavs izpildīt visas šīs mainīgās dāmas kaprīzes, nekad nebūs vecs.
* Jūras ūdens, jūras augu aplikācijas, ierīvēšanas ar jūrassāli pirtī vai dušā – lielisks veids, kā uzlabot veselību.
