Diāna de Puatjē
Francijas karaļa Henrika II mīļākā Diāna de Puatjē centās pagarināt jaunību ar dīvainu dzērienu no izkausēta zelta un dzīvsudraba. Patiesībā Diānas skaistums, visticamāk, bija saistīts ar fiziskajiem vingrinājumiem (sieviete ne dienu neiztika bez izjādes ar zirgu un peldēm ezerā), kā ar ģenētiskajiem dotumiem. Šī karaļa favorīte nodzīvoja diezgan ilgi un nomira tikai 66 gadu vecumā, salaužot kāju medībās.
Cjiņs Šihuans
Cjiņs Šihuans bija pirmais apvienotās Ķīnas valdnieks un pirmais, ko sāka godāt par imperatoru. Viņa valdīšanas laikā uzcēla Lielo Ķīnas mūri, izveidoja slaveno Terakotas armiju un uzbūvēja nacionālo ceļu sistēmu. Turklāt Cjiņs Šihuans bija pirmais, kas centās iegūt mūžīgo dzīvību. Nespējot atrast nemirstības dzērienu, viņš nosūtīja vairākus kuģus meklēt mītisko Penlaijas salu, lai atrastu dzīvības eliksīru. Imperators tā arī nesagaidīja savu kalpu atgriešanos. Viņš sevi iedzina kapā ar tajā laikā modernajām “nemirstības tabletēm”, kuru sastāvā bija dzīvsudrabs.
Īzaks Ņūtons
Viens no visu laiku ietekmīgākajiem zinātniekiem dzīvoja pasaulē, kurā zinātne gāja roku rokā ar maģiju un alķīmiju. Izcilais fiziķis savu dzīves otru pusi veltīja darbam pie dzīvības eliksīra un filozofijas akmens meklējumiem. Pats dīvainākais, ka kādā jaukā dienā Īzaks Ņūtons pats aizdedzināja savu darbnīcu un aizliedza dzēst liesmas. Tiek uzskatīts, ka zinātnieks bija atklājis dzīvības eliksīra sastāvdaļas, bet uzskatīja tās par pārāk bīstamām visai cilvēcei.
Ričards Čenfrijs
Francūzis Ričards Čenfrijs atklāja savu patieso personību tikai pagājušā gadsimta 70.gados. Francijas galvenajā nacionālajā kanālā šis dīvainais cilvēks paziņoja, ka nav neviens cits kā nemirstīgais grāfs Senžermēns. Līdz 1981.gadam “grāfs” bija pazīstamās dziedātājas Dalidas mīļākais, bet pēc tam pazuda bez vēsts.
Grāfs Senžermēns
Protams, nevar nepieminēt arī pašu grāfu Senžermēnu. Neviens nezina, kad tieši dzimis šis dīvainais franču aristokrāts. Grāfs bija ļoti bagāts, runāja visās Eiropas valodās un arābu valodā, studēja filozofiju un gandrīz nekad negulēja. Senžermēns bija ieguvis karaļa labvēlību un bez bailēm varēja veikt daudzus alķīmiskus eksperimentus. 1784.gadā grāfs inscenēja savu nāvi un pazuda. To, ka tas bija inscenējums, apstiprina daudzi liecinieki, kuri redzēja, kā nedēļu pēc nāves Senžermēns Buloņā uzkāpj uz sava kuģa klāja.
Avots: “you-journal.ru”
