Tualetes papīrs un politika
Laikraksta lapas uz nagliņas ilgi bija galvenais tualetes higiēnas risinājums arī Padomju Savienībā. Kad XX gadsimta 60. gadu beigās, iepērkot ražošanas tehnoloģijas Lielbritānijā, īstu tualetes papīru sāka izplatīt PSRS, tas veikalos ilgi stāvējis neaiztikts, jo cilvēki nav spējuši izprast, kādam nolūkam šī prece paredzēta. Toties vēlāk pēc minētā ļoti personīgai lietošanai domātā higiēnas izstrādājuma masīvas reklamēšanas kinoteātros un izdalīšanas lielākajās rūpnīcās tas kļuva par deficīta preci – ļaudis stāvēja garās rindās pēc tualetes papīra un devās mājup ar garu rullīšu virteni pār plecu.
Tualetes papīra nozīme ir krietni lielāka, nekā pirmajā acu uzmetienā varētu šķist, jo šis izstrādājums spējis iespaidot pat politisko situāciju valstī. 2013. gada maijā, kad Venecuēla piedzīvoja ekonomisko krīzi, vietējie laikraksti ziņoja, ka ikdienā lietojamo preču deficīts vislielāko iedzīvotāju neapmierinātību izraisījis tieši saistībā ar akūto tualetes papīra trūkumu. Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro tajā apsūdzēja pret valdību vērstos spēkus, kuri šīs nozīmīgās preces deficītu radījuši apzināti, lai destabilizētu situāciju valstī.
Patlaban tualetes papīra politiskā misija dažās valstīs izpaužas kā zināmu politiķu attēlu drukāšana uz šā izstrādājuma lapiņām, piemēram, Ukrainā nopērkams tualetes papīrs ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina portretu. Ņemot vērā tualetes papīra popularitāti, nav šaubu, ka uz tā atainotos politiķus diskreditējošais vēstījums sasniedz visai plašu elektorāta daļu un šajā ziņā, iespējams pat pārspēj masu medijus un citus konvencionālos aģitācijas līdzekļus.
