Pāragri pēc smagas slimības mūžībā aizsaukta latviešu rakstniece Nora Ikstena, ziņo LTV, balstoties uz tuvinieku apstiprināto informāciju.
Ikstenas zināmākais literārais darbs ir romāns “Mātes piens”. Viņa sarakstījusi septiņus romānus, ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore.
Ikstena saņēmusi nozīmīgus starptautiska un vietējā mēroga apbalvojumus, tostarp Latvijas Literatūras gada balvu un Izcilības balvu kultūrā. Rakstnieces darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm.
2008. gadā Ikstenai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Nora Ikstena (dzimusi Rubene 1969. gada 15. oktobrī Rīgā) ir latviešu rakstniece un kultūras darbiniece. Studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē (1987—1992), angļu valodu un literatūru Kolumbijas Universitātē Misūri (1994—1995). Studiju un pēcstudiju laikā zinātniskā līdzstrādniece Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā, tad apskata nodaļas redaktore žurnālā “Karogs”, redaktora vietniece laikrakstā “Rīgas Balss” (1998).
Nora Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruno Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti. Izdoti romāni “Dzīves svinēšana” (1998) un “Jaunavas mācība” (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums “Dzīves stāsti”, iezīmējot novirzīšanos no iepriekšējā izsmalcinātā rakstīšanas stila.
2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs “Nenoteiktā bija” – netradicionāls un emocionāls mēģinājums rekonstruēt ievērojamā rakstnieka bērnības atmiņas. Par grāmatu “Nenoteiktā bija” Nora Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu (2006), Literatūras gada balvu un laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā. 2018. gada novembrī saņēma Izcilības balvu kultūrā kā 21. gadsimta pirmo divu gadu desmitu pasaulē atpazīstamākā Latvijas rakstniece, kura 2018. gadā pārstāvēja Latviju arī Londonas grāmatu tirgū.
Divu eseju krājumu autore: “Sīlis spoguļstiklā” (2006) un “Šokolādes Jēzus” (2009), tajos apkopotas laikrakstā “Diena” publicētās slejas. 2009. gadā izdots Noras Ikstenas romāns “Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos”, pēc kura motīviem Dailes teātrī režisors Dž. Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi “Amour Fou”. 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu “Filiparia”, kas izdota paralēli latviešu un krievu valodā. 2011. gadā klajā nāca Noras Ikstenas romāns par Dzintaru Sodumu “Vīrs zilajā lietusmētelītī”.
Romāns “Mātes piens” līdz 2020. gada sākumam tulkots 13 valodās, N. Ikstena tā angļu tulkojumu prezentēja Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā.
Nora Ikstena aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos, bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja. Bijusi Latvijas Literatūras centra valdes priekšsēdētāja. Kopā ar Paulu Bankovski un Maimu Grīnbergu gadskārtējo “Prozas lasījumu” (kopš 1998) organizētājiem, regulāri uzstājas ārzemēs ar lasījumiem un referātiem. Sarakstījusi scenāriju dokumentālajai filmai par latviešu rakstniekiem trimdā “Pasaules nepasaule” (2001). Saņēmusi Literatūras gada balvu (2001), Spīdolas stipendiju (2001).
Nora Ikstena ir bijusi precējusies trīs reizes: ar politologu Jāni Ikstenu, operatoru Hariju Beķeri un gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi.
