Augusts ir kalendārās vasaras pēdējais mēnesis. Viršu un riekstu, labības, sīpolu, ķiploku vākšanas un ziemāju sējas laiks. Laiks, kad nogatavojas āboli, kazenes, meža rieksti. Meža staipekņiem veidojas sporas, kartupeļiem vīst laksti un zalkšu mātīte dēj olas.
Rudzu mēnesī zemniekam prātā trīs darbi: pļaut, art un sēt, savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.
Ticējums saka: augusta saulīte, ūdeni sildot, dzisina. Viršu mēnesis smaržo pēc āboliem, sēnēm un viršu medus. Ja virši zied vairāk no galotnes – rudenī sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks. Ja meža lazdās daudz riekstu – ziemas sākumā būs daudz sniega.
1. augusts. Jāvēro laiks, jo pirmais augusts paredz rudeni. Ja šajā dienā sauss, tad turpmākās sešas nedēļas pārsvarā sauss. Slapjš – sešas nedēļas ar lielākiem vai mazākiem lietiem. Sauss un saulains 1. augusts – būs sauss rudens. Lietains – slapjš.
2. augusts ir jaunās maizes diena jeb Elijāss. Siena laika beigas un labības pļaujas laika sākums. Par šo dienu ticējums saka: līdz pusdienai vasara, vēlāk – rudens. No šīs dienas rīti ar aukstu rasu un dunduri pārstāj durt.
Ticējumi. Ja lietus līst, būs slapjš rudens. Ja saulains – rudens sauss. Lietus 2. augustā veldrē labību.
7. augusts jeb Annas pēc vecā stila, nozīmīga diena laika vērojumos. Auksts rīts ar rasu, paredz aukstu ziemu. Lietaina diena – ziemā daudz sniega. Kāds laiks līdz pusdienām, tāds līdz Ziemassvētkiem. Kāds pēc pusdienām – tāds pēc Ziemassvētkiem. Sāk ievākt ievu ogas.
Labrencis jeb Uguns diena ir 10. augustā. Senči šajā dienā atpūtināja Uguns māti un uguni nekūra. Cūkas šajā dienā vairs nedzina ganos, bet lika aizgaldā. Labrencis bija arī kazu kaujamā diena. Labrencī sākas rudzu sēja, pēc Labrenča visas labības kulšanas laiks. Tāpat linu plūkšana un kartupeļu norakšana.
Ticējumi. Ja lauku apar Labrenča dienā – tur zāle neaug. Ja nedēļu pirms un pēc Labrenča nav salnu – būs vēls un silts rudens. Skaista Labrenča diena sola skaistu rudeni. Smidzinošs lietus un vējš Labrencī – nejauks rudens.
15. augusts – Lielā Māra jeb Vasaras Māra. Mielastam kāva aunu vai āzi. Ja bija tāds, kam zvaigzne vai krusts pierē, tad izvēlējās tādu, jo uzskatīja, ka tāda dzīvnieka ziedošana garajā ziemā pasargās no bada un slimībām. Uzkopa māju, jo kukaiņi, it sevišķi blusas, kas šai dienā izdzīti, atpakaļ vairs neatgriežas.
Ticējumi. Kāds laiks 15. augustā – tāds septembrī. Ja Lielās Māras naktī ir salna – būs agrs rudens. Ja sīpolus vāc 15. augustā – tie neizaugs lokos.
Laika vērojumiem nozīmīgas dienas ir no 16. līdz 19. augustam. Laika apstākļi šajās dienās paredz laiku no oktobra līdz janvārim. Laikā no 17. līdz 19. augustam vāc ķiplokus, sīpolus un sāk novākt agro ābolu ražu.
Bērtulis ir 24. augustā. Tā bija jēru kaujamā diena, arī rudens sēņošanas sākums. Bērtuļos beidzās medus vasara, bet sākās brūkleņu laiks. Govis šajā dienā ganos nedzina, jo uzskatīja, ka čūskas govīm var pienu un asinis izsūkt.
Ticējumi. Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem – būs agrs rudens. Ja Bērtuļos labs laiks – tāds viss rudens. Ja grib labus sīpolus – tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā. Ja grib garšīgu brūkleņu ievārījumu, tā jāvāra no Bērtuļos lasītām ogām.
25. augusts – Linu diena. Sākās linu plūkšana. Kad pilnā mēnesī plūc linus, tad tie ir šķiedraini. 25. augusts ir diena, kad dzērves „aiznes” launagu. Atpakaļ to „atnesīs” tikai nākamajos Jurģos (23. aprīlis).
Ticējumi. Ja lido dzērves, tad oktobra vidū salst. Ja dzērves nesteidzas, ziema nāks lēni un vēlu. Ja salna – nākošgad būs labas ražas.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Visu ar mēru! Piecas horoskopa zīmes, kurām uzmanīgāk jāizturas pret alkoholu
Horoskopa zīmju saderība četrās grupās. Vai jūs piederat pie vienas grupas – noskaidro!
