Pēc vairāku diennakšu izsekošanas abi Vidzemē sirojošie lāči naktī uz pirmdienu iemidzināti un aizvesti katrs uz citu nomaļu meža masīvu, vēsta LTV Ziņas.
Abi dzīvnieki, kas sākotnēji manīti sirojam pa Valkas novada viensētām, beidzot tika uzieti Smiltenes novada Grundzāles pagastā, veiksmīgi iemidzināti un izšķirti.
Pēc iemigšanas abiem lāčiem ausīs ievietoja krotālijas, plāksnītes ar identifikācijas numuru, lai tos varētu vieglāk atpazīt, ja dzīvnieki tuvosies viensētām.
Ja izšķirtie lāči turpinās tuvoties apdzīvotām vietām, DAP lems par nākamajiem soļiem.
Lai lāčus varētu pārvietot, tos vispirms vajadzēja iemidzināt, kas bija riskantākā procesa daļa, jo pastāvēja apdraudējums gan cilvēku drošībai lāču iespējamās agresīvās reakcijas dēļ, gan dzīvnieku dzīvībai.
“Tā kā šie lāči dzīvojas savvaļā, nevis voljerā, mums nebija iespējams precīzi noteikt nedz to vecumu, nedz arī to svaru. Taču miegazāļu deva ir jāaprēķina atbilstoši lāča svaram. Ja deva ir noteikta par mazu, lācis var neiemigt, savukārt pārāk liela deva var to nogalināt,” skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lai arī sastapšanās iespēja ar savvaļas lāci nav liela, jo meža zvēri no cilvēkiem izvairās, izslēgt to nevar, raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Ja šāda tikšanās tomēr notikusi, tad brīvībā augušu lāci var mēģināt atbiedēt ar troksni, taču no suņa uzrīdīšanas gan vajadzētu izvairīties.
