Veicot arheoloģisku izpēti Tērvetes Dabas parka teritorijā, atklāts unikāls – vienīgais zināmais – zemgaļu ugunskapu kapulauks Zemgalē un zemgaļu apdzīvotajās teritorijās Lietuvā.
Izpētes mērķis bija pārbaudīt Tērvetes vēstures muzeja vadītājam, LU Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskajam asistentam Normundam Jērumam sniegtās ziņas par senlietu atradumiem Tērvetes Dabas parka teritorijā.
Lai veiktu izpēti, bija pieaicināti dažādu nozaru speciālisti no LU Latvijas Vēstures institūta, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. Apzināšanas laikā tika iemērīti seši laukumi, kopumā izpētot 11,5 m2 platību.
Līdz šim brīdim jaunatklātais kapulauks ir vienīgais zināmais 12.-13.gs. zemgaļu ugunskapu kapulauks Zemgalē un zemgaļu apdzīvotajās teritorijās Lietuvā.
Tas sniedz jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām 12.-13.gadsimtā.
Līdz šim zemgaļu vēstures pētniecībā bija neatminēta mīkla, kāpēc līdzenajos kapulaukos mirušo apbedīšana konstatējama tikai līdz 11.gadsimta beigām, bet 12. un 13.gs. apbedījumi tiek atrasti retos gadījumos.
Atklātais ugunskapu kapulauks apliecina, ka zemgaļiem, līdzīgi kā kuršiem 12. un13.gs., izplatītākais apbedīšanas veids ir mirušo kremācija. Jaunatklātais ugunskapu kapulauks Latvijas arheoloģijā un zemgaļu pētniecības vēsturē pēdējās desmitgadēs ir viens no lielākajiem atklājumiem.
Izpētes un apzināšanas darbus vadīja mg.hist. Normunds Jērums. Izrakumos piedalījās: mg.hist. Mārcis Kalniņš, dr.hist., LZA īstenais loceklis Guntis Zemītis, dr.hist.Vitolds Muižnieks, mg.hist. Eduards Plankājs, Māra Maija Vēbere.
