2. februāris. Svecaine jeb Grabenīca. Ziemas Māra. Tā ir viena no Vēja dienām, kad vajag gardi mieloties un daudz, daudz smieties. Uz egles celma, uz kura Svecainē nav sniega, esot sēdējis pats Dieviņš, savā blogā raksta laika vērotājs VIlis Bukšs
Ticējumi. Ja Sveču dienā spīd gaiša saule – pēc tam sniega būs vēl vairāk, nekā snidzis līdz tam. Ja Sveču dienā silts – būs agrs pavasaris.
5. februāris ir Acu diena jeb Agates diena. Mūsu senčiem šī diena kādreiz bijusi veltīta uguns pielūgsmei.
Ticējumi. Ja Agates dienā pil pažobeles – būs jauks pavasaris.
6. februāris – Dārtas jeb Daces diena. Šī diena senčiem bija Metenis.
Ticējumi. Ja snieg un putina, būs silta un lietaina vasara.
15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.
24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Pirmā no Kustoņu dienām. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.
Ticējumi. Ja Matīsa dienā nav ziemeļvēju – tie nāks aprīlī. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas.
25. februāris – Metenis. Metenī ir paslēpts sensenā Jaungada nosaukums. Tas bija Jaunā Saules gada sākums. Tradīcijām bagāti svētki.
Metenis ir jauno kumeļu iebraukšanas diena. Sievietēm jāsteidz savērpt vērpjamo, jo pēc Meteņa sākas aužamais laiks.
Meteņdienas ēdienkartei jābūt tikpat bagātai kā Jaungadā. Lai augtu gari mati un gari lini, jāvāra cūkas astes.
Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos, priecājās “no galvas līdz papēžiem”.
Lai raža labi augtu, jāvizinās no kalna ar ragavām, jābrauc ciemos, jādanco un jādzied. Viss tas jādara tā, “lai galva grieztos un reibtu”, jo nākamajā dienā – 26. februārī, kas ir Pelnu diena, sākas Gavēnis.
Ticējumi. Ja Metenī vējots laiks, būs auksts un nemīlīgs pavasaris.
26. februāris – Pelnu diena. Tā arī bija viena no Vēja dienām. Pelnu dienā uz laukiem, dārzos jākaisa pelni, lai vasarā kaitēkļi neēd ražu. Pelnu dienā, maisiņā iebērtus pelnus, noglabā līdz Vecgada vakaram. Tas palīdz saglabāt siltumu mājas pavardam visam gadam.
