Pirms 20 000 000 gadu Ziemeļu Ledus okeāna vietā atradās kontinents, ko apdzīvoja augsti attīstīta tauta – seno slāvu tālie senči.
Ja var ticēt dažu pētnieku apgalvojumiem, tad Murmanskas apgabalā, purvainajā Seidezera apkaimē, iespējams, atrodas noslēpumainās Hiperborejas jeb Arktīdas atliekas. Turklāt šī vieta ir tikai hipotētiskā kontinenta vai milzīgās salas nomale. Pats kontinents (vai sala) atradies Ziemeļpola rajonā, un, kā vēsta leģendas, to kādreiz apdzīvojusi ļoti varena civilizācija.
Vēsture, kas vēl tiek rakstīta
Līdz šim Arktīdas–Hiperborejas eksistencei nebija nekādu apliecinājumu, ja nu vienīgi sengrieķu leģendas un vecas gravīras, piemēram, Gerharda Merkatora XVI gadsimta beigu kartons, kuras centrā attēlots leģendārais Arktīdas kontinents, bet apkārt – Ziemeļu okeāna piekraste ar šodien viegli atpazīstamām salām un upēm.
Mūsdienās daudzi zinātnieki entuziasti, balstoties uz slāvu, skandināvu un citu ziemeļu tautu leģendām, kā arī viduslaiku un vēlākā perioda avotiem, cenšas rakstīt jaunu planētas vēsturi. Spilgtu piemēru tam sniedz psiholoģijas zinātņu doktors, pazīstamais paranormālo parādību pētnieks Dmitrijs Kandiba, kurš raksta:
“Pirms daudziem miljoniem gadu pirmie cilvēki uz planētas parādījās gandrīz vienlaikus un divās vietās – Arktīdā un Āfrikā. Tie, kas mita Arktīdā, dzīvoja karstā un kalnainā zemē un sevi dēvēja par rusiem. Rusu galvaspilsēta bija Arka, kas atradās Meru kalna pakājē un kuru uzbūvēja valdnieks Tūle. Tieši virs rusiem svētā kalna spīdēja visuma centrs – slavenā zvaigzne Ur (Polārzvaigzne). Kalna virsotnē priesteris Indra uzbūvēja rusu pirmo svēto templi.”
Rusu zeme bija milzīgs līdzens kontinents, ko no visām pusēm apskaloja Pasaules okeāns un kura četrās pusēs atradās četras milzīgas salas kontinenti (pēc mūsdienu nosaukumiem: Amerika, Hiperboreja, Eirāzija un Beringija).
Paleobotāniķi apliecinājuši, ka Arktīdā ziedējušas magnolijas, augušas cipreses un platānas, kastaņas un papeles, briedušas vīnogas. Arktīdas klimata izmaiņas sākušās pirms aptuveni 10 miljoniem gadu. To iemesls – vispārējā planetārā aukstuma iestāšanās, kas saistīta ar Dienvidpola apledošanas sākšanos.
Pēc pētnieku domām, pirms četriem miljoniem gadu aukstuma dēļ Arktīda pārklājās ar ledu un iestājās lielais sasalšanas laiks. Taču sala ne jau uzreiz pārvērtās par baltā klusuma valstību. Apledošanas periodi mijās ar atkušņiem, aktivizējās vulkāni, kuru darbības rezultātā lielas kontinenta daļas nogrima, atstājot tikai nelielas saliņas, no kurām daudzas tāpat ar laiku nogrima Ledus okeāna dzelmē. Klimata izmaiņas un aukstums aptuveni pirms trim miljoniem gadu lika rusiem pamest Arktīdu un leģendārā valdnieka Ima vadībā pārcelties uz Sibīriju, kur viņi apmetās ūdeņiem bagātas upes (mūsdienu Ļenas) vidusdaļā. Pašas pēdējās Arktīdas paliekas dzelmē nogrima nosacīti nesen – pirms 10–15 tūkstošiem gadu.
Te gan uzreiz jāpiebilst, ka nopietnā zinātne visu šo vēsturi neatzīst, pamatoti aizrādot, ka par tik tāliem laikiem nav saglabājušās nekādas rakstītas liecības.
TURPINĀJUMU LASI NĀKAMAJĀ LAPĀ!
