Pašas agrākās liecības
Pašas agrākās liecības ir sengrieķu hronikas un tīstokļi. To autori min, ka Arktīdā bija labvēlīgs klimats, ka tur no centrālās jūras (vai ezera) nākušas un okeānā ieplūdušas četras upes un šā iemesla dēļ Arktīdas karte izskatījusies kā apaļš vairogs ar krustu. Valsts iekārta bija ideāla, un hiperborejiešus, kas tajā dzīvoja, īpaši iemīlējis dievs Apollons. Pat nāve šajā zemē cilvēkam atnāca tikai pēc liela dzīves noguruma.
Gudrās tautas īpašumā bija milzum daudz zināšanu. Cilvēki, kas bija nākuši no šīs vietas, bija tie, kas iemācīja grieķiem sacerēt poēmas un himnas, atklāja viņiem Visuma pamatlikumus, iepazīstināja ar mūziku un filozofiju. Viņu vadībā tika uzcelts arī slavenais Delfu orākula templis.
Par Arktīdu saglabājusies šāda leģenda. Reiz Arktīdas iedzīvotāji, savākuši pirmo ražu šajā vietā, nolēma to ziedot savam aizbildnim Apollonam.
Viņi iedeva dāvanas savām visskaistākajām meitenēm un aizsūtīja viņas uz dieva mītni – Delosas salu. Taču Apollons tobrīd atradās Olimpā, kur piedalījās nemirstīgo dievu padomē. Delosas iedzīvotāji skaistules sagūstīja un dažas pat izvaroja. Saskārušies ar tādu vardarbību, izglītotie hiperborejieši vairs nepārkāpa savas valsts robežu, un visas dāvanas, kā arī preces maiņai atstāja uz robežas. Tālāk tās par maksu nogādāja uz norādītajām vietām.
Mīts liecina, ka Hiperborejas tauta atradusies izolācijā, taču patiesie cēloņi, visticamāk, bija citi – Arktīdas iedzīvotājiem nācās aizsargāt savu zemi no mantkārīgajām barbaru ciltīm. Analoģiska politika bija visām zināmajām Senās pasaules tautām to norieta laikā, kad tām vairs nepietika spēka karot, lai savaldītu kaimiņus.
Senās pasaules vēsturnieks Plīnijs Vecākais pret tālās un svešās zemes aprakstu attiecās visnotaļ nopietni. Pēc viņa pierakstiem gandrīz nešaubīgi var izsekot Hiperborejas atrašanās vietai. Pēc Plīnija domām, aizkļūt līdz Arktīdai bija grūti (cilvēkiem, nevis hiperborejiešiem, kuri prata lidot), bet iespējami: bija tikai jātiek pāri kaut kādiem Hiperborejas ziemeļu kalniem.
Ir vēl kāda liecība, kas netieši pierāda, ka augsti attīstītā polārā civilizācija ir eksistējusi. Septiņus gadus pirms Magelāna ceļojuma apkārt pasaulei turks, vārdā Pīri Reiss, sastādīja pasaules karti, kurā bija atzīmēta ne tikai Amerika un Magelāna šaurums, bet arī Antarktīda (krievu jūrasbraucējiem to atklāt bija lemts tikai 300 gadu vēlāk). Krasta līnija un daži reljefa sīkumi šajā kartē bija tik precīzi, kā to iespējams izdarīt, tikai fotografējot no gaisa vai pat kosmosa. Kontinents, kas Reisa kartē bija iezīmēts vistuvāk dienvidiem, nebija klāts ar ledu. Īsais pieraksts kartes autora piezīmēs vēstīja, ka viņš to sastādījis, pamatojoties uz Maķedonijas Aleksandra laika materiāliem. Bet tādā gadījumā tūlīt pat jājautā: kā Maķedonijas Aleksandra laikā – IV gadsimtā pirms Kristus – kāds varēja kaut ko zināt par Antarktīdu?
TURPINĀJUMU LASI NĀKAMAJĀ LAPĀ!
