Gribot efektu, iegūst defektu
Pavisam neiedomājami līdzekļi zobu kopšanā izmantoti viduslaiku Eiropā. Vēstures avoti sniedz ziņas, piemēram, par zobu pastu, kas pagatavojama no trim sadedzinātām pelēm un balta akmens pulvera.
Šādu un līdzīgu “brīnumlīdzekļu” lietošana ātri noveda pie zobus aizsargājošas virskārtas noberšanas, tie kļuva jutīgi, ātri bojājās un, protams, sāpēja. Tādēļ bieži vien cilvēki bija spiesti vispār atteikties no jebkādas zobu tīrīšanas. Tie sapuva, izkrita vai tika izrauti.
Tādējādi viduslaikos reti varēja sastapt cilvēku, kuram 30 gadu vecumā būtu kaut cik pievilcīgs smaids.
Mūsdienīgu zobu pastu pirmsākumi rodami XIX gadsimtā. To sastāvā bija krīts, ziepes un aromātiskās eļļas. Daudzviet šādas pastas cilvēki izgatavoja paši, kā abrazīvo vielu izmantojot arī saberztu ogli un sodu. XIX gadsimta beigās zobu tīrīšana kļuva par eiropiešu ikdienas higiēnas sastāvdaļu. Taču nevar teikt, ka dilemma – panāk efektu bez defektiem – ir pilnībā atrisināta XX un pat XXI gadsimta mutes higiēnas līdzekļu ražošanā. Tie ir gana iedarbīgi, bet šis ieguvums masu produkcijā tiek panākts ar dažādu bīstamu ķimikāliju starpniecību.
