Pēdējais kadrs no Zolotarjova fotoaparāta izraisīja daudz strīdu. Vieni uzskata, ka tas ir tikai filmiņas defekts, kamēr citi fotogrāfijā saskata tos pašus draudus, kas lika tūristiem puskailiem mesties projām no telts.
Plaši izplatīta versija pieļauj lavīnas nobrukumu pār apmetni. Saskaņā ar to, ceļot telti, tūristi izraisīja sniega noguruvumu, kā rezultātā nācās steigā pamest telti, to sagriežot, un mēģināt izdzīvot mežā.
Tomēr notikumu rekonstrukcijas gaitā nekādus iespējamas lavīnas iemeslus Holat-Sjahilas nogāzē konstatēt neizdevās. Pretrunā ar šo versiju bija arī fakts, ka daļai grupas izdevās nokļūt pusotra kilometra attālumā no telts, lai gan ar tādām traumām nebūtu izdzīvojuši ne 20 minūtes.
Uz eglītēm pie meža robežas arī bija saskatāmas deguma pēdas. Turklāt tām nebija koncentriskas formas vai citas sistēmas, bet blakus nebija epicentra. Tas ļāva secināt, ka šāds apdegums varēja rasties virzīta siltuma stara vai kādas spēcīgas enerģijas iedarbības rezultātā.
Par labu “militārai versijai”, kas saistīta ar ieroču izmēģinājumiem mazapdzīvotajā kalnu rajonā, runā arī dzelzceļa atzars pie ciemata Polunočnoje, kas beidzas kalna nogāzē, un dīvainas iedobes, kas atrastas Holat-Sjahila kalnā.
Pirmajās meklējumu dienās arī bija dzirdama kanonāde, kas noklusa pēc dažām dienām.
