Vēl iespaidīgākas ir lamatas, ko pēc visiem kara mākslas noteikumiem būvē sīkās Amazones skudriņas, lai ar to starpniecību tiktu pie izmēros daudzkārt lielāka medījuma. Šim nolūkam tās izmanto dobu zālaugu Hirtella physophora. Būve sākas ar to, ka skudras “nogriež” auga sīkās šķiedras, lai ietiktu kāda iekšpusē, kas kalpo par topošo lamatu karkasu. Pēc tam no iegūtajām šķiedrām tās auž pašas lamatas – kaut ko līdzīgu diezgan plašai kamerai. Kad veidojums ir pabeigts, skudras pa visu tā virspusi izveido neskaitāmi daudz sīku caurumiņu, pa kuriem var iebāzt galvu.
Pēc tam simtiem darba skudru ielien slazdā, piespiežas tā sienai un gaida upuri. Tas var būt sisenis, tauriņš vai kāds cits kukainis, kas salīdzinājumā ar sīciņo skudru izskatās kā milzu monstrs. Galvenais, lai upura ekstremitātes būtu pietiekami tievas un ietu cauri lamatu virspusē izveidotajiem caurumiņiem.
Kad potenciālais medījums nosēžas uz šādu, par lamatām izveidotu augu, daļa skudru momentāni satver tā ekstremitātes, bet daļa – izbāž galvu pa caurumiņiem un ieķeras upurī, kur vien iespējams, tā laupot tam jebkuras cerības izglābties bēgot.
Šajā brīdī uz lamatām jau steidzas “ātrās reaģēšanas grupa” un sāk dzelt notverto kukaini, līdz tas ir pilnībā paralizēts. Pēc tam seko veiksmīgo medību noslēguma posms. Sīkākie notvertie kukaiņi nekavējoties tiek sadalīti daļās un aiznesti uz skudru koloniju, bet lielākie uz vairākām stundām atstāti lamatās.
Vēl viens pārsteidzošs skudru intelekta apliecinājums ir tā sauktie Nelabā dārzi – tā saucas mīklainas vietas Amazones mežos, kur aug tikai viena veida koki – Duroia hirsuta. Pašā lielākajā no šīm vietām ir 328 koki, un tā pastāv jau vairāk nekā 800 gadu. Vietējie iedzīvotāji tic, ka šajās vietās dzīvo ļaunais meža gars Čujataki.
Taču Stenfordas universitātes biologi, kas bija devušies uz Peru, noskaidroja, ka šādas anomālas citu augu izravēšanas vaininieki ir skudras, kas dzīvo uz Duroia hirsuta stumbriem. Tieši darba skudras ir tās, kas veic augu selekciju. Tās bez paguruma iznīcina visu pārējo augu sugu dīgstus, iešļircinot to lapās skudrskābi, kas iedarbojas kā herbicīds.
Biologu novērojumi ļāva secināt, ka indes triecienu saņēmušie augi “Nelabā dārzos” aiziet bojā diennakts laikā. Toties kontrolstādījumi, kas tika ierīkoti ārpus “skudru ietekmes zonas”, zēla un plauka.
Praktizējot šādu “zinātnisko” pieeju, skudras intelektuāles saviem izredzētajiem kokiem dod plašumu, lai tie varētu augt brīvi un bez konkurences, vienlaikus paplašinot arī savu mitekli.
