Sākums Raksti Lapa 2

“Viņš ne…? Mēs gan!” Valsts policija “paspīd” ar humora sajūtu video rullītī

Ekrānuzņēmumi no video

Valsts policija sociālajos tīklos publiskojusi video, kas liek pasmaidīt daudziem skatītājiem, tāpēc dalāmies ar to arī Xfaili.lv.

Komentāros cilvēki jau izteikuši atbalstu par humorpilno pieeju, radošumu un izdomu.

Saldū aizmukušais milzu minka Zazu laimīgi atradies. Kā tas notika?

Servals
Ekrānuzņēmums no Facebook

Saldū pazudušais eksotiskais kaķis servals atrasts pēc dažas dienas ilga brīvsoļa.

Nedēļas nogalē sociālajos medijos un ziņu portālos izplatījās ziņa, ka Saldū no būra izmucis servals Zazu. Saimniece Agnese lūdza sabiedrības palīdzību lielā kaķa meklēšanā.

Svētdienas naktī servalu izdevās noķert. Saimniece jau rakstīja, ka servali ir ļoti bailīgi un tiešām, Zazu nebija nekur tālu no mājas aizbēgusi, tikai droši paslēpusies aiz malkas krāvuma.

Servals ir vidēja izmēra savvaļas kaķis, kas sastopams Āfrikas savannās un mitrajos zālājos. Tas izceļas ar ļoti garām kājām, lielām ausīm un plankumainu kažoku, kas palīdz maskēties apkārtējā vidē.

Servali ir izcili mednieki, kas galvenokārt barojas ar grauzējiem, putniem un citām mazām radībām. Viņu dzirde ir tik attīstīta, ka tie spēj noteikt laupījuma atrašanās vietu pat zem zemes. Servali bieži medī vienatnē un ir aktīvi galvenokārt krēslas stundās. Tie ir arī ļoti veikli lēcēji, spējot noķert putnus lidojumā.

Neskatoties uz savvaļas dabu, dažkārt tos tur arī kā eksotiskus mājdzīvniekus.

LifeHacks: Kā sagatavoties laika maiņai 29. martā?

Samsung publicitātes foto

Nākamajā nedēļā pulksteņi tiks pagriezti uz priekšu – un kopā ar tiem daudziem no mums mainīsies arī pašsajūta, enerģijas līmenis un miegs. Labā ziņa: jo agrāk sāc gatavoties, jo vieglāk organisms pielāgosies jaunajam dienas ritmam. Lai process būtu vienkāršāks, Samsung Galaxy Watch8 palīdz saprast savus miega paradumus, izsekojot miegam nakts laikā un sniedzot personalizētus ieteikumus, kā sagatavoties laika maiņai.

Miega ārste – pediatre Marta Celmiņa skaidro, ka laika maiņa cilvēkus atkarībā no veselības stāvokļa un dzīvesveida ietekmē dažādi. Tomēr ir cilvēki, kuri to izjūt īpaši smagi, un pielāgošanās var aizņemt pat divas nedēļas.

Kā pāreja uz vasaras laiku mūs ietekmē?

Pārejot uz vasaras laiku, mēs “zaudējam” vienu miega stundu. Kā norāda Marta Celmiņa, laika maiņa ietekmē mūsu diennakts ritmu jeb iekšējo bioloģisko pulksteni, kas regulē miegu, garastāvokli un enerģiju. Vairāk cieš tie, kuri jau tā guļ nepietiekami, tostarp bērni ar izjauktu dienas režīmu, cilvēki ar miega traucējumiem vai hroniskām veselības problēmām un tie, kuri ir jutīgāki pret gaismas izmaiņām.

Vasaras vakaros ilgāk saglabājas dabiskā gaisma, kas bremzē miega hormona melatonīna izdalīšanos, tādēļ ir grūtāk aizmigt un grūtāk piecelties no rīta. Sekas var būt aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības un samazināta produktivitāte. Dažiem cilvēkiem šīs izjūtas var turpināties līdz pat divām nedēļām pēc laika maiņas.

Zini, kā tu guli

Viens no gudrākajiem veidiem, kā sagatavoties laika maiņai, ir saprast savus miega paradumus jau pirms pulksteņi tiek pagriezti. Tieši šeit noderīgs kļūst Samsung Galaxy Watch8 – viedpulkstenis, kas katru nakti klusi strādā, kamēr tu atpūties.

Galaxy Watch8 ar mākslīgā intelekta atbalstu analizē miega tendences, piemēram, tā regularitāti, ilgumu, stabilitāti, kā arī sirdsdarbības ātrumu, skābekļa līmeni asinīs un ādas temperatūru, pēc tam sniedzot personalizētus ieteikumus. Izmantojot Bedtime Guidance funkciju, pulkstenis seko līdzi tava miega datiem un iesaka piemērotāko gulētiešanas laiku, lai laika maiņas nedēļā tu justos spirgts, nevis izsmelts.

Marta Celmiņa uzsver, ka miegs ir mūsu izdzīvošanai svarīgs process, savukārt stress ir viens no biežākajiem tā ienaidniekiem. High Stress Alert Samsung pulkstenī brīdina, ja stresa līmenis pārsniedz normu.

Sāc gatavoties jau šodien

Pāreja uz vasaras laiku notiks 29. martā. Miega speciāliste iesaka sākt pielāgošanos jau šodien, pakāpeniski pabīdot gulētiešanas laiku:

  • Šodien ej gulēt un celies 10–15 minūtes agrāk nekā parasti.
  • Katru nākamo dienu – pārbīdi gulētiešanas laiku vēl par 10–15 minūtēm, līdz organisms pakāpeniski pierod pie jaunā ritma.
  • Ja ir grūtības iemigt, nelieto kofeīnu saturošus produktus pēc plkst.13.00, jo tie kavē melatonīna ražošanu.
  • Padari guļamistabu ērtu un miegam draudzīgu. Ja patīkamāk ir gulēt tumsā, tad ir vērts aizvērt žalūzijas vai izmantot miega masku.
  • Esi aktīvs dienas laikā – fiziskās aktivitātes veicina labāku miegu naktī.
  • Neaizgulies ilgi nedēļas nogalē. Pat ja šķiet vilinoši “atgūt” miegu, tas var tikai padziļināt diennakts ritma traucējumus.

Laika maiņa katru gadu atgādina, ka miegs nav greznība – tas ir pamats, uz kura balstās mūsu pašsajūta, produktivitāte un veselība. Jo apzinātāk izturamies pret savu miegu jau šodien, jo vieglāk organisms tiks galā ar laika maiņu. Samsung Galaxy Watch8 ir rīks, kas palīdz šo apzinātību pārvērst konkrētos datos un ieradumos katru nakti, ne tikai laika maiņas nedēļā.

Astoņdesmit sešu gadu vecumā miris asa sižeta filmu zvaigzne Čaks Noriss

Čaks Noriss
Ekrānuzņēmums

 

Holivudas asa sižeta filmu zvaigzne Čaks Noriss miris 86 gadu vecumā pēc medicīniskas ārkārtas situācijas. Visā pasaulē izskan piemiņas vārdi leģendārajam aktierim.

Aktieris un cīņas mākslas meistars nomira Havaju salās 19. martā. Viņa ģimene piektdien dalījās ar šo ziņu platformā Instagram, norādot, ka viņš aizgājis mūžībā: “Ar smagu sirdi mūsu ģimene dalās ar ziņu par mūsu mīļotā Čaka Norisa pēkšņo aiziešanu vakar no rīta. Lai gan mēs vēlētos saglabāt apstākļus privātus, ziniet, ka viņš bija ģimenes lokā un mierā.”

Garākā paziņojumā ģimene turpināja: “Pasaulei viņš bija cīņas mākslas meistars, aktieris un spēka simbols. Mums viņš bija uzticīgs vīrs, mīlošs tēvs un vectēvs, brīnišķīgs brālis un mūsu ģimenes sirds. Viņš dzīvoja ar ticību, mērķi un nelokāmu uzticību cilvēkiem, kurus mīlēja.”

“Ar savu darbu, disciplīnu un laipnību viņš iedvesmoja miljoniem cilvēku visā pasaulē un atstāja paliekošu ietekmi uz daudzu dzīvi. “Lai gan mūsu sirdis ir salauztas, mēs esam dziļi pateicīgi par viņa dzīvi un neaizmirstamajiem brīžiem, kurus mums bija lemts kopā piedzīvot. Mīlestība un atbalsts, ko viņš saņēma no faniem visā pasaulē, viņam nozīmēja ļoti daudz, un mūsu ģimene par to ir patiesi pateicīga. Viņam jūs nebijāt tikai fani – jūs bijāt viņa draugi.”

“Mēs zinām, ka daudzi no jums bija dzirdējuši par viņa neseno hospitalizāciju, un mēs esam patiesi pateicīgi par jūsu lūgšanām un atbalstu.

Sērojot par šo zaudējumu, mēs lūdzam cienīt mūsu ģimenes privātumu šajā laikā. Paldies, ka mīlējāt viņu kopā ar mums.”

Karloss Rejs “Čaks” Noriss (angļu: Carlos Ray “Chuck” Norris; dzimis 1940. gada 10. martā) bija amerikāņu cīņas mākslas meistars, aktieris un masu mediju personība. Pēc dienesta ASV Gaisa spēkos viņš uzsāka cīņas mākslas karjeru un nodibināja savu skolu Chun Kuk Do.

Čaks Noriss ir apguvis cīņas mākslu pie Brūsa Lī. 1970. un 1980. gados Noriss piedalījās vairākās tādās asa sižeta kinofilmās kā “Drakona ceļš” (Way of the Dragon) kopā ar Brūsu Lī un bija kinokompāniju apvienības The Cannon Group lielākā zvaigzne. Pēc tam viņš no 1993. līdz 2001. gadam spēlēja galveno lomu televīzijas seriālā “Volkers, Teksasas reindžers”, kā rezultātā viņš ieguva “skarbā vīra” tēlu, kas 2005. gadā kļuva par Interneta fenomenu Čaka Norisa fakti, aprakstot dažādas neticamas Norisa spēka izpausmes.

Noriss ir pārliecināts kristietis un politiski konservatīvs. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par kristietību un ziedojis līdzekļus vairākiem republikāņu kandidātiem un kustībām. 2007. un 2008. gadā viņš aktīvi atbalstīja bijušā Ārkanzasas gubernatora Maika Hakabija izvirzīšanu par republikāņu prezidenta kandidātu 2008. gada vēlēšanās. Noriss raksta savu sleju konservatīvā tīmekļa vietnē WorldNetDaily.

Kāpēc cilvēkus piesaista veiksmes un riska stāsti digitālajā laikmetā

Ilustrācija - Xfaili.lv

Digitālajā laikmetā stāsti par veiksmi, negaidītiem pavērsieniem un riskantiem lēmumiem kļuvuši par vienu no populārākajiem satura veidiem internetā. No sociālajiem tīkliem līdz video platformām – lietotāji arvien biežāk patērē saturu, kas saistīts ar emocijām, azartu un neparedzamību.

Cilvēkus piesaista veiksmes un riska stāsti, jo tie rada spēcīgu emocionālu reakciju, rosina iztēli un sniedz iespēju identificēties ar neparastām situācijām. Digitālās platformas šo interesi pastiprina, padarot šādus stāstus pieejamus jebkurā laikā.

Emociju loma digitālajā satura patēriņā

Interneta vidē saturam jāspēj ātri piesaistīt uzmanību. Stāsti par negaidītu veiksmi vai drosmīgiem lēmumiem bieži izceļas informācijas plūsmā, jo tie izraisa ziņkāri un vēlmi uzzināt iznākumu.

Šāda satura popularitāte nav nejauša. Cilvēki dabiski tiecas pēc piedzīvojuma sajūtas, pat ja tā tiek piedzīvota netieši – caur citu cilvēku pieredzi. Emocionāli piesātināti stāsti palīdz izcelties digitālajā konkurencē un veicina to tālāku izplatību.

Sociālo tīklu ietekme uz veiksmes stāstu izplatību

Sociālie tīkli un video platformas būtiski veicina šādu stāstu izplatību. Algoritmi bieži prioritizē saturu, kas izraisa reakcijas – komentārus, dalīšanos vai diskusijas.

Tiešraides formāts kļuvis īpaši populārs, jo tas rada autentiskuma sajūtu. Latvijas digitālajā vidē arvien vairāk satura veidotāju izmanto šo formātu – slavenības un influenceri LuckyLatvian tiešraidēs piesaista skatītāju uzmanību ar spontāniem notikumiem un interaktīvu komunikāciju, radot kopības sajūtu, kur skatītāji kļūst par notikumu līdzdalībniekiem.

Psiholoģiskie faktori – kāpēc mūs interesē risks

Cilvēka smadzenes reaģē uz neparedzamību. Situācijas ar nezināmu iznākumu aktivizē dopamīna sistēmu, kas saistīta ar motivāciju un atalgojuma sajūtu.

Digitālajā vidē šis mehānisms tiek pastiprināts, jo informācija tiek pasniegta dinamiskā formātā – video, animācijās vai interaktīvās spēlēs. Pat netieša riska pieredze var radīt līdzīgu emocionālo efektu kā reāls piedzīvojums, kas izskaidro šāda satura noturīgo popularitāti.

Kopienu un diskusiju nozīme riska stāstu popularitātē

Interneta kopienas bieži vien kļūst par vietu, kur veiksmes stāsti tiek analizēti, apspriesti un pat interpretēti dažādos veidos. Diskusiju forumi, komentāru sadaļas un sociālo tīklu grupas veicina kolektīvu pieredzi.

Šajās kopienās lietotāji dalās ar saviem iespaidiem, stratēģijām vai vienkārši emocijām. Tas rada papildu interesi par notikumiem, veicina satura tālāku izplatību un palielina stāstu dzīvotspēju digitālajā vidē.

Digitālās izklaides daudzveidība un izvēles iespējas

Tiešsaistē pieejams plašs izklaides formātu klāsts – no straumēšanas servisiem līdz interaktīvām platformām. Lietotāji var izvēlēties saturu, kas atbilst viņu interesēm un vēlmēm, un satura veidotāji to labi saprot.

Daudzos kanālos un platformās skatītājiem piedāvā arī izdevīgus kazino bonusus – tas atspoguļo digitālās izklaides tirgus konkurenci un daudzveidību, kur satura veidotāji meklē jaunus veidus, kā iesaistīt savu auditoriju.

Šāda pieeja parāda, cik plašas iespējas sniedz mūsdienu digitālā vide – gan skatītājiem, gan satura veidotājiem, kuri pastāvīgi meklē jaunus veidus, kā uzturēt auditorijas interesi.

Veiksmes stāsti kā iedvesmas avots

Daudzi lietotāji uztver veiksmes stāstus kā motivējošus piemērus. Tie rada sajūtu, ka arī neparedzamas situācijas var novest pie pozitīva rezultāta – un tieši šī nenoteiktība padara stāstus aizraujošus.

Kultūras un sociālajā kontekstā šādi stāsti bieži tiek interpretēti kā drosmes, neatlaidības vai radošuma simboli. Virālie video vai raksti, kuros atspoguļoti negaidīti panākumi, bieži kļūst par ilgstošu diskusiju tematu – auditorija tajos meklē ne tikai izklaidi, bet arī apstiprینājumu tam, ka veiksme ir iespējama.

Tas arī izskaidro, kāpēc šāds saturs tiek kopīgots daudz biežāk nekā ikdienišķi raksti – tas sniedz gan emocijas, gan cerību.

Nākotnes tendences digitālajā stāstniecībā

Tehnoloģiju attīstība turpinās paplašināt iespējas veidot interaktīvus un personalizētus stāstus. Mākslīgais intelekts var palīdzēt pielāgot saturu konkrētai auditorijai, savukārt virtuālā realitāte ļaus piedzīvot notikumus vēl reālistiskāk.

Tas nozīmē, ka veiksmes un riska stāsti digitālajā vidē kļūs vēl aizraujošāki un daudzveidīgāki. Inovācijas veidos jaunas satura formas un auditorijas paradumus – taču cilvēka interese par negaidītu veiksmi un risku paliks nemainīga.

Secinājums

Veiksmes un riska stāsti digitālajā laikmetā piesaista cilvēkus, jo tie rada emocijas, rosina ziņkāri un sniedz iespēju piedzīvot neparedzamus notikumus netiešā veidā. Sociālie tīkli, tiešraides un digitālās kopienas pastiprina šo efektu, padarot šādu saturu īpaši populāru.

Attīstoties tehnoloģijām, šāda veida stāstniecība kļūs vēl interaktīvāka un personalizētāka. Lietotāji turpinās meklēt aizraujošus un iedvesmojošus piemērus, kas palīdz izprast risku, veiksmi un iespēju nozīmi mūsdienu digitālajā vidē.

Palīdzēsim atrast: Rīgā bezvēsts pazudusi pusaudze Sofija

Ekrānuzņēmums

Jau vairākas dienas notiek bezvēsts pazudušās nepilngadīgās Sofijas Sāras Kundeckas meklēšana.

Valsts policija, sadarbojoties ar organizāciju bezvēsts.lv, joprojām meklē 2009. gadā dzimušo Sofiju Sāru Kundecku, kura 16. martā ap pulksten 15.00 izgāja no izglītības iestādes Mārupes novadā, un līdz šim brīdim viņas atrašanās vieta nav zināma.

Meitene, iespējams, varēja atrasties Vecrīgas apkaimē, taču līdz šai dienai, 18. martam, viņas atrašanās vieta joprojām nav noskaidrota.

Sofijas pazīmes: augums – 165 cm, smalka miesasbūve, gaiši mati līdz pleciem. Ģērbusies tumši pelēkā jakā, tumši brūnās džinsu biksēs, zilos “Adidas” apavos, galvā adīta cepure. Līdzi nebija personīgo mantu, tikai virsdrēbes.

Valsts policija un bezvēsts.lv aicina ikvienu, kuram ir jebkāda informācija par Sofijas atrašanās vietu, nekavējoties sazināties pa tālruņa numuru 112 vai 67085938. Meitenes meklēšana turpinās, un jebkura sniegtā informācija var būt ļoti svarīga.

Latvija pošas garajām Lieldienu brīvdienām

Foto - Pixabay

2026. gada aprīlī Latvijas iedzīvotājiem, kas strādā pēc standarta grafika, būs 20 darba dienas un 158 darba stundas. Turklāt šajā mēnesī ir paredzētas divas saīsinātās priekšsvētku dienas, kā arī aprīļa sākumā – garās brīvdienas Lieldienu dēļ.

Tātad, 2. aprīlī, ceturtdien, būs priekšsvētku diena, tāpēc darba ilgums būs septiņas stundas. Jau 3. aprīlī Latvijas iedzīvotāji atpūtīsies saistībā ar Lielo piektdienu.




Lieldienu brīvdienas turpināsies: 5. aprīlī būs Pirmā Lieldienu diena jeb Lieldienu svētdiena, bet 6. aprīlī — otrā Lieldienu diena, kas arī ir oficiālā brīvdiena.

Vēl viena saīsināta darba diena gaidāma mēneša beigās: 30. aprīlī arī būs priekšsvētku diena, tāpēc darba diena tiks saīsināta līdz septiņām stundām.

“Rimi” veikali pirmie ievieš vecuma pārbaudi ar Smart ID

SmartID un pašapkalpošanās kase
Ilustrācija - Xfaili.lv

Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Latvijā pircējiem visos savos veikalos ievieš ērtāku un ātrāku iepirkšanās pieredzi ar iespēju apstiprināt vecumu, izmantojot Smart-ID identifikāciju.

Jaunais digitālais risinājums ir pieejams pašapkalpošanās kasēs, lai veiktu vecuma pārbaudi, iegādājoties preces ar vecuma ierobežojumu. Smart-ID risinājums ir ieviests visās Baltijas valstīs un ietaupa pircēju pavadīto laiku pašapkalpošanās kasēs, vecuma pārbaudei veltot vien 15 sekundes.

“Ikdienā redzam, ka vidēji 15-20 % no visiem pirkumiem ir nepieciešama vecuma pārbaude. Savukārt kopumā no visām situācijām, kad pircējam palīdz konsultants, 60 % gadījumu ir tieši vecuma pārbaude, kas ir samērā liels darbinieku resursa patēriņš. Turpmāk pircējiem būs iespēja ātri un vienkārši apstiprināt savu vecumu, bet mūsu darbinieki varēs pievērst uzmanību citiem ikdienas uzdevumiem, koncentrējoties uz veikala un klientu iepirkšanās pieredzes uzlabošanu,” skaidro Rimi Baltic digitālās attīstības direktore Liene Perija.




Šāda vecuma pārbaudes metode aizvadītajā decembrī tika ieviesta arī Rimi veikalos Igaunijā un Lietuvā. Pašapkalpošanās kasēs to izvēlas vidēji 40 % pircēju. Šogad vien šo iespēju ir izmantojuši jau 100 tūkstoši unikālo pircēju.

Smart-ID vecuma verifikācija ir kā papildus iespēja paralēli jau ierastajai dokumentu pārbaudei. Ja pircējs vēlas iegādāties preces ar vecuma ierobežojumu, piemēram, alkoholiskos vai enerģijas dzērienus, pašapkalpošanās kases ekrānā pirms apmaksas jāizvēlas starp divām vecuma pārbaudes iespējām – manuāla darbinieka pārbaude vai Smart-ID risinājums.

script async src=”https://pagead2.googlesyndication.com/pagead/js/adsbygoogle.js?client=ca-pub-5624302466277595″
crossorigin=”anonymous”>


Izvēloties jauno digitālo risinājumu, pircējam ar viedtālruņa palīdzību jānoskenē ekrānā redzamais QR kods ar vienu no trim pieejamajiem veidiem: ar viedtālruņa kameras funkciju un Rimi vai Smart-ID lietotnēm. Pēc tam process ir tāds pats, kā veicot ierastu verifikāciju ar Smart-ID – pircējam jāievada PIN1 kods un jāapstiprina darbība. Kopējais vecuma pārbaudes process aizņem tikai 15 sekundes.

Jaunais vecuma pārbaudes risinājums ir pieejams visās Rimi veikalu pašapkalpošanās kasēs. Lai verifikācija darbotos bez aizķeršanās, pircējiem savā viedtālrunī ir jābūt derīgam Smart-ID kontam. Svarīgi atzīmēt, ka Rimi neglabā pircēju datus – nepieciešamā informācija vecuma verifikācijai uzreiz pēc pirkuma tiek dzēsta.

Bezdarbnieka pabalstu no aprīļa varēs saņemt ar lielākiem ierobežojumiem

Foto - Pixabay

No 1. aprīļa bezdarbnieka statusu un pabalstu varēs saņemt tikai tad, ja netiek gūti nekādi darba ienākumi, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Līdz 31. martam bezdarbnieks, kurš ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātais, var vienlaikus gūt nelielus darba ienākumus un saglabāt bezdarbnieka statusu, ja mēneša ienākumi nesasniedz minimālo algu un tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas 10 % pensijai.

Savukārt no 1. aprīļa tā vairs nevarēs, jo stāsies spēkā grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Nosacījums par nekādu darba ienākumu gūšanu attiecas uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem.

Ja bezdarbnieka statusa laikā persona gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, arī kā autoratlīdzības saņēmējs, par to vienas darba dienas laikā jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Ja par nodarbinātību nepaziņo un zaudē bezdarbnieka statusu, bezdarbnieka pabalsta izmaksu VSAA pārtrauks, bet jau izmaksātais pabalsts par nodarbinātības periodu būs jāatmaksā valsts budžetam.




No 1. aprīļa noteikti garāki īslaicīgas nodarbinātības periodi, ko skaita no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas:

– līdz 92 dienām darba ņēmējiem,
– līdz trīs mēnešiem pašnodarbinātajiem.

Līdz 31. martam atļauts strādāt divas reizes gada laikā, saglabājot kopējo īslaicīgas nodarbinātības periodu līdz 60 dienām bezdarba periodā darba ņēmējiem vai līdz diviem mēnešiem, ja persona gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Ja bezdarbnieks noslēdz īslaicīgu darba vai autoratlīdzības līgumu un par to ir paziņojis NVA, tad bezdarbnieka pabalsta izmaksa uz darba periodu tiek apturēta. Pēc darba beigām pabalsta izmaksa tiek atjaunota un pagarināta par nodarbinātības periodu.

Bezdarbnieka statuss un pabalsts saglabājas, ja ienākumi saņemti par darbu, kas veikts pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Piemēram, autoratlīdzība par agrāk radītu darbu.

Saeimas deputāti janvārī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz atteikties no atsevišķa darba meklētāja statusa, lai mazinātu NVA administratīvo slogu, bet saglabāt līdzšinējos pakalpojumus un šo statusu tiesiskā izpratnē.

Ar izmaiņām atteiksies no darba meklētāja statusa piešķiršanas un regulārām vizītēm NVA – personas, kas atbilst kritērijiem, varēs pieteikties konkrētiem pakalpojumiem bez statusa.




Bezdarbnieka statuss saglabāsies tiem, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Tiek precizēta arī iespēja bezdarbniekiem īslaicīgi strādāt līdz 60 dienām, nezaudējot statusu. Tas darīts, lai neierobežotu personām iespēju bezdarba periodā īslaicīgi uzlabot savu finanšu situāciju, veicot īstermiņa gadījuma darbus.

Ar izmaiņām noteikts neierobežot bezdarbniekiem īslaicīgas nodarbinātības iespējas ar noteiktu reižu skaitu (šobrīd divas reizes 12 mēnešu periodā), saglabājot kopējo īslaicīgas nodarbinātības periodu līdz 60 dienām bezdarba periodā darba ņēmējiem vai līdz diviem mēnešiem, ja persona gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, kas tiek skaitīts no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, ja par to paziņots NVA.

Līdz šim praksē novērotas situācijas, kad bezdarbniekam ir pagaidu darbs uz dažām dienām un, noslēdzot divus šādus darba līgumus, pat ja likumā paredzētās 60 dienas nav pilnībā izmantotas, personai ir liegta iespēja noslēgt vēl vienu terminētu darba līgumu, saglabājot bezdarbnieka statusu.

Sāk darboties jaunas vidējā ātruma kontroles kameras. Kur tās atradīsies?

Ekrānuzņēmums

Jau ceturtdien, 12. martā, no plkst. 8.00 vēl sešos valsts autoceļu posmos autovadītāju braukšanas ātrumu sāks kontrolēt vidējā ātruma radari.

Minētie radari atradīsies šādos ceļa posmos:

Vidzemes šoseja (A2): no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 (pagrieziens uz Cēsīm) (72,25–77,15 km),
no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,8–125,7 km);

Valmieras šoseja (A3) no Stalbes līdz Rubenei (40,1– 55,6 km);

Daugavpils šoseja (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1–77,0 km);

Ventspils šoseja (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4– 68,0 km);
autoceļš Tīnūži – Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem (0,5–1,8 km).




Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Plānots, ka šogad uz valsts autoceļiem sāks darboties kopumā 17 jauni vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi. Pēc 12. marta, laikā līdz maijam paredzēts pieslēgt atlikušos astoņus posmus:

Liepājas šoseja (A9) no Apšupes līdz Tiltiņiem (39,1–56,7 km);
Rīgas apvedceļš (A4) (Baltezers–Saulkalne):
no krustojuma ar autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu (10,1–13,9 km),
no krustojuma ar autoceļu P5 līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (A6) (14,5–19,9 km);
Rīgas apvedceļš (A5) (Salaspils–Babīte) aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai Virši (14,2– 20,1 km);
autoceļš Tīnūži – Koknese (P80) no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne–Skrīveri (P32) līdz rotācijas aplim pie Kokneses (40,9–60,1 km);
valsts galvenais autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (A12):
no Varakļāniem līdz Kristceļiem (61,4 –69,0 km),
no Greiškāniem līdz autoceļa A12 108. km (106,3–108,1. km);
autoceļš Sloka–Talsi (P128) no Ragaciema līdz Klapkalnciemam (13,6–19,4 km).




Atbilstoši atklātā iepirkuma rezultātiem, kontroles iekārtas 17 posmos uzstāda SIA RECK, līguma summa ir 1 990 379,12 EUR (ar PVN). Tajā ir iekļauta transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma kontroles iekārtu piegāde, uzstādīšana, kā arī iekārtu un sistēmas uzturēšana piecu gadu periodā. Darbi tiek finansēti no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome.

Iepriekš valsts ceļu tīklā jau darbojas 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi, kas tika izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).

Vidējā braukšanas ātruma kontrole ir viens no rīkiem satiksmes drošības uzlabošanai. Statistika par negadījumiem esošajos 16 vidējā ātruma kontroles posmos liecina, ka ceļu satiksmes negadījumu, tostarp smago negadījumu skaits tajos samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātisks satiksmes uzraudzības risinājums, kas nosaka transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, balstoties uz laiku, kādā šis posms tiek veikts. Kontrolētā ceļa posma sākumā un beigās uzstādītais aprīkojums fiksē transportlīdzekļa iebraukšanas un izbraukšanas laiku. Pamatojoties uz šiem datiem, tiek noteikts transportlīdzekļa vidējais ātrums attiecīgajā posmā.

Noteikti jāizlasa!