Sākums Raksti Lapa 3

Kurzemē strauji kūst sniegs. Brīdina par ūdens līmeņa celšanos

Foto - Pixabay

Šobrīd Kurzemē spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni. Sakas un Užavas sateces baseinos ūdens līmenis turpina paaugstināties, un naktī stāsies spēkā arī oranžais brīdinājums.

Plašākas teritorijas applūdīs.

Vēl no nakts otrās puses Latvijas rietumu daļā gaidāma ilgstoša snigšana.

Sākot no rīta, daudzviet sniega segas biezums pieaugs par 5-9 cm.

Vairāk par laikapstākļiem uzzini šeit.

Latvijā alkoholu iegādāties būs grūtāk

Foto - Pixabay

Latvijā no 1. augusta alkoholisko dzērienu tirgošana darbadienās un sestdienās būs aizliegta no plkst. 20 līdz 10, svētdienās – no plkst.18 līdz 10. Tāpat stāsies spēkā stingrāki alkohola reklāmas ierobežojumi, kā arī ierobežos “grādīgo” patēriņu, spēlējot azartspēles. To paredz ceturtdien, 9. janvārī, Saeimā pieņemtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuru mērķis ir mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā.

Dažu gadu darbs Saeimā novedis pie kompromisa alkohola patēriņa mazināšanai.

No 1. augusta saīsināts alkohola tirgošanas laiks, internetā pasūtītos nevarēs piegādāt uzreiz.

Ierobežos arī iespēju reklamēt alkohola cenas un atlaides, būs aizliegums “īpašiem piedāvājumiem”.

Azartspēļu organizēšanas vietās alkoholu nedrīkstēs patērēt pie spēļu galdiem.

Saeima pie šiem likuma grozījumiem strādāja vairāk nekā divus gadus. Šajā laikā parlamentā bijušas spraigas diskusijas par to, kā ierobežot alkohola patēriņu Latvijā. Izskanējuši arī drastiski priekšlikumi alkohola patēriņa mazināšanai, kā, piemēram, vēl vairāk saīsināt alkohola tirgošanas laiku vai celt vecumu, no kura iespējams alkoholu nopirkt. Tomēr deputāti laika gaitā atteikušies no šīm iecerēm.

Ceturtdien atbalstītās izmaiņas paredz ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu. Saeimā likuma izmaiņas atbalstīja 69 deputāti, “pret” balsoja 10 parlamentārieši.

Likumprojekta autori uzsver – izmaiņas nepieciešamas, jo Latvijā patērētais alkohola daudzums ir augstākais gan Eiropas Savienības, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū.

Saīsināts tirgošanas laiks, internetā pasūtītos nevarēs piegādāt uzreiz
Ar grozījumiem ierobežots laiks, kurā mazumtirdzniecībā, tostarp tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs, varēs iegādāties alkoholiskos dzērienus.

No pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz plkst.20, bet svētdienās – no plkst.10 līdz plkst.18.

Šie grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. augustā. Komersantiem, kas līdz šim datumam būs saņēmuši licenci alkohola mazumtirgošanai vietā, kurā darbalaiks pārsniedz noteikto ierobežojumu vietā, kurā atļauta alkoholisko dzērienu realizācija promnešanai, izņemot beznodokļu tirdzniecības veikalus, līdz 31. decembrim būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam licences pārreģistrācijai.

Savukārt, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, internetā – tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē – iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc 6 stundām no pasūtīšanas brīža.

Aizliegs cenu un atlaižu reklāmas, nebūs “īpašo piedāvājumu”

Ar grozījumiem alkohola cenu un atlaižu reklāma no 1. augusta aizliegta preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās, kinoteātros, tīmekļvietnēs un tiešsaistē, izmantojot pasta (arī e-pasta) pakalpojumus, kā arī mazumtirdzniecības vietās un internetā, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība.

Mazumtirdzniecības vietās būs jāizvieto labi redzams uzraksts, kas brīdina, ka alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, tos nedrīkst pārdot nepilngadīgajiem, un viņi nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt.

Lai mazinātu impulsīvu alkohola iegādi, grozījumi paredz tādu tirdzniecības veicināšanas pasākumu aizliegumu, kas piedāvā iegādāties uzreiz vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu, kā arī alkoholisko dzērienu atlaides patērētāja lojalitātes programmas ietvaros.

Tāpat noteikti aizliegumi tirdzniecības, tai skaitā, izmantojot distances līgumu, un pakalpojumu sniegšanas vietās, kurām ir vai nav izsniegta speciālā atļauja, tostarp skaistumkopšanas saloni, frizētavas, kāzu saloni, elektropreču veikali, auto piederumu veikali un citi, piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti, kā dāvanu vai kompensāciju.

Ierobežos alkohola lietošanu azartspēļu organizēšanas vietās
Likumprojekts arī nosaka, ka azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība to patērēšanai uz vietas pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.

Šīs normas mērķis ir nodalīt divus atkarību raisošus procesus, teikts likumprojekta anotācijā.

Par izmaiņām līdz galam apmierināta nav neviena puse
Iepriekš izskanējis, ka par izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā līdz galam nav apmierināta nedz Veselības ministrija, nedz alkohola nozare.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (“Jaunā Vienotība”) iepriekš sacīja: “Neviena puse droši vien nav līdz galam apmierināta ar rezultātu, bet tāds ir tas process. Mūsuprāt, ir svarīgi, ka ir izdevies panākt diezgan lielus ierobežojumus reklāmā un mārketingā, kas notiek veikalos. Un tie ir tie papildu faktori, kas patēriņu palielina. Protams, arī tirdzniecības laiku ierobežošana ir ļoti būtiska. Arī distances ierobežošana.”

Tikmēr Latvijas Alkohola nozares asociācija uzskata, ka šīs izmaiņas nenesīs cerēto rezultātu. Asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols atzīmēja: “Mēs kā nozare esam minējuši arī komisijā iepriekš, ka šie ierobežojumi kā tādi nenesīs rezultātu. To mēs esam arī teikuši, ka pēc būtības ir jāsāk ar sabiedrības kultūras maiņu, patēriņa maiņu. Un ierobežojumi kā tādi tos rezultātus nedos. Kaut vai tas pats laika ierobežojums, – mūsuprāt, tas rezultēsies tajā, ka Latvijas cilvēki alkohola krājumus mājās palielinās.”

Kopš likuma grozījumi uzsāka ceļu Saeimā, bijušas vairākas, arī stingrākas, ieceres alkohola pieejamības mazināšanai. Piemēram, netika atbalstīts priekšlikums par alkohola tirdzniecības liegumu degvielas uzpildes stacijās, jo tās esot pielīdzināmas nelieliem veikaliem, turklāt tajās alkohols maksā dārgāk. Netika arī atbalstīts priekšlikums liegt grādīgos dzērienus pārdot personām, kas ir alkohola reibumā, jo to būtu grūti kontrolēt. Netika atbalstīts priekšlikums dot pašvaldībām tiesības aizliegt tirgot alkoholu koncertu, izrāžu un citu masu pasākumu laikā.

Vienlaikus Saeima, skatot likuma grozījumus otrajā lasījumā, noraidīja iepriekš Sociālo un darba lietu komisijā atbalstīto ieceri alkoholu pārdot 20, nevis 18 gadu vecumu sasniegušiem cilvēkiem, kā tas ir tagad. Parlaments galu galā lēma pretēji – nemainīt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ingrīda Circene (“Jaunā Vienotība”) ceturtdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja, ka sperts pirmais solis ļoti grūtā ceļā. No tiem priekšlikumiem, kuri bija iestrādāti likumprojektā sākumā, esot atbalstīti apmēram puse. Circene vēlējusies, lai ierobežojumi ir stingrāki.

“Komisija atbalstīja palielināt vecuma slieksni, kad varētu alkoholu iegādāties. Tātad no 20 gadiem. Bet Saeima to neatbalstīja. Tas pasaka, ka mēs kā sabiedrība atbalstām alkohola lietošanu skolā. Es uzskatu, ka viena daļa deputātu ir lobija ietekmē un baidās pieņemt nepopulārus lēmumus,” uzskata deputāte.

Circene skaidroja, ka stingrāku ierobežojumu pretinieki meklējami visās partijās, arī pašas pārstāvētajā “Jaunajā Vienotībā”.

Pietrūka sporta ar Anatoliju Kreipānu? Jau sestdien viņš atgriezīsies citā televīzijā!

Ekrānuzņēmums

Latvijā populārais sporta pārraižu komentētājs Anatolijs Kreipāns, ar kuru daudziem par sašutumu līgumu neatjaunoja LTV, pievienojies Go3 Sport komentētāju komandai un turpmāk viņa balss būs dzirdama dažādu futbola līgu un turnīru spēļu translācijās.

Pirmo spēli Anatolijs Kreipāns komentēs jau šo sestdien, kad Vācijas futbola Bundeslīgas ietvaros plkst. 19.20 savā starpā tiksies “St. Pauli” un “Bremen” vienības. Maču būs iespēja vērot kanālā Go3 Sport 3, informē televīzijā.




“Anatolija Kreipāna vārds uz Latvijas sporta skatuves komentārus neprasa. Viņa pievienošanās mūsu sporta komentētāju pulkam skatītāju pieredzi padarīs vēl daudzveidīgāku un aizraujošāku,” saka Go3 sporta programmu direktors Toms Circenis.

Jau plaši ziņots, ka Kreipāns vairs nekomentē biatlonu un citus sporta veidus Latvijas Televīzijā, kur darbs viņam uzteikts.

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

LTV noliedz, ka Kreipāns atlaists vecuma dēļ

LifeHacks: Kāpēc liftos vienmēr ir spoguļi?

Atzīstiet, vismaz reizi mūžā esat fotografējušies lifta spogulī! Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc tas tur ir uzstādīts? Nē, ne jau selfiju uzņemšanai, tas ir daudz sarežģītāk un pārdomātāk.

Kur tas viss sākās

Pirmie pacēlāji (pareizāk sakot, to prototipi) parādījās 236. gadā pirms mūsu ēras, un tos izmantoja, lai paceltu smagus smagumus.

Tikai 1851. gadā inženieris Viljams Ārmstrongs izgudroja hidraulisko akumulatoru, kas lika pamatus mūsdienu liftu attīstībai. Taču, lai gan lifti parādījās daudzās ēkās, tie bija nedroši – troses bieži pārtrūka un cilvēki gāja bojā.

Lifti kļuva drošāki, pateicoties Elišam Otisam, kurš izgudroja drošības bremzes, kas noturēja liftu vietā pat tad, ja troses pārtrūka.

Tomēr, neraugoties uz paaugstināto drošību, cilvēki joprojām jutās nemierīgi un deva priekšroku staigāšanai kājām. Inženieri ilgi domāja, kā situāciju mainīt, un tad viņi nolēma liftos piestiprināt spoguļus!

Kā spoguļi ietekmē cilvēkus

Spogulis nav tikai atspoguļojošs priekšmets, bet gan objekts, kas ietekmē to, kā cilvēks uztver telpu.

2016. gadā kādā zinātniskajā žurnālā tika publicēts pētījums, kurā zinātnieki pētīja, kā spoguļi var mainīt cilvēku uzvedību, un šeit ir secinājumi, pie kādiem viņi nonāca.

Spogulis vizuāli paplašina telpu. Daži cilvēki baidās no mazām slēgtām telpām, tāpēc viņi nevar bez bailēm braukt liftā. Spogulis mazo “kastīti” padara lielāku, un šeit mūsu smadzenes vairs neuztver braucienu liftā kā kaut ko bīstamu.

Spoguļi maina uzmanību. Visbiežāk cilvēki, iekāpjot liftā, cenšas padarīt sevi labāku: viņi pielabo cepuri, kaklasaiti, sievietes pieskata savu grimu utt. Visas šīs darbības novirza uzmanību no “mēs grasāmies nomirt šajā mazajā telpā” uz “mums jāredz, kā es izskatos”.

Spēja kontrolēt situāciju. Ne visiem ir ērti braukt liftā ar svešiem cilvēkiem, bet dažkārt no tā nevar izvairīties. Spoguļi palīdz kontrolēt situāciju, ja mums šķiet, ka ar mums brauc kāds bandīts. Atspulgā var redzēt, ko otrs tur aiz muguras utt. Pateicoties tam, cilvēks nedaudz nomierinās.




Palīdz cilvēkiem ar invaliditāti. Tiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, ir jāskatās, kur viņi brauc, vai ieejā vai liftā nav kāds šķērslis. Kad cilvēks izkāpj no ratiņkrēsla atpakaļgaitā, spogulis palīdz viņam labāk orientēties telpā.

Turklāt spoguļi palīdz mums socializēties! Piemēram, mēs nofotografējam savu apģērbu un publicējam to sociālajos tīklos, saņemam “patīk”, komentārus – un tā mēs iepazīstamies ar cilvēkiem! Pat ja daži cilvēki uzskata, ka selfiju uzņemšana spogulī ir infantila nodarbe, visi pārējie to izmanto, lai mazinātu stresu brauciena ar liftu laikā.




LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

LifeHacks: vienkāršs un dabīgs līdzeklis zarnu trakta labākai darbībai

LifeHacks: Vai olas jāglabā ledusskapī?

LifeHacks: Kā ilgāk saglabāt banānus svaigus

LifeHacks: Kā dekorēšanai izmantot vecās krūzes un šķīvjus?

Ārsti brīdina: Latvijā pneimoniju vilni izraisa mikoplazmas baktērija

Ekrānuzņēmums

Latvijā turpinās salīdzinoši straujš mikoplazmas baktērijas izraisīts pneimoniju vilnis. Ar šo plaušu karsoni, kas agrāk bija raksturīgs bērniem un jauniešiem, šosezon slimnīcās nonāk dažāda vecuma cilvēki, vēsta LTV Ziņas.

Daudziem nepieciešams skābekļa atbalsts, bet pilnīgi visiem – specifiskas antibiotikas.




Plaušu ārsti brīdina, ka mikoplazmas izraisītas pneimonijas gadījumā nedarbojas ierastās penicilīna grupas antibiotikas, bet gan gluži citas zāles.

LTV noliedz, ka Kreipāns atlaists vecuma dēļ

Ekrānuzņēmums

Soctīklos un plašsaziņas līdzekļos pretrunīgu reakciju izpelnījies Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums pārtraukt darba attiecības ar skatītāju iemīļoto sporta pārraižu komentētāju Anatoliju Kreipānu, bet televīzijas pārstāvji noliedz, ka šāds solis būtu sperts žurnālista vecuma dēļ.

“… lēmums pārtraukt darba attiecības ar sporta komentētāju Anatoliju Kreipānu nav saistāms ar viņa vecumu,” aģentūrai LETA uzsvēra LTV Mārketinga un komunikācijas daļas direktore Anita Jansone.

Kreipāns šobrīd ir 64 gadus vecs.




Jansone skaidroja, ka LTV vēlas piesaistīt jaunus cilvēkus, bet runa ir, piemēram, par jaunu profesionālo iespēju piedāvāšanu LTV Sporta redakcijas štata darbiniekiem, vai tādu cilvēku piesaistīšanā, kuri iepriekš nav sadarbojušies ar LTV sacensību komentēšanā.

Portālam Delfi Kreipāns akcentēja, ka tāds bija otras puses, ne viņa lēmums. Sporta komentētājam esot piezvanīts un pateikts, ka turpmāk ar viņu nesadarbosies, informējot, ka piesaistīs jaunus cilvēkus.

“Neliekuļošu, jā, ir rūgtums. Nekad iepriekš attiecībā uz šo profesiju man nav bijusi tik liela vilšanās. Šis darbs bija ļoti nozīmīga un būtiska manas dzīves sastāvdaļa. Sajūta ir tāda, it kā spārni būtu norauti. Ja man būtu kaut viens ienaidnieks, es viņam neko tādu nenovēlētu. Savukārt par cilvēkiem, ar kuriem man jebkad ir bijusi sadarbība televīzijā, varu teikt tikai labus vārdus. Absolūti noteikti,” sarunā ar Delfi norādīja Kreipāns.

Anatolijs Kreipāns ir latviešu sporta žurnālists un televīzijas komentētājs. Dzimis 1960. gadā Daugavpilī. Mācījās Naujenes pamatskolā, absolvēja Daugavpils 1. vidusskolu. Skolas laikā bijis futbola vārtsargs Daugavpils rajona junioru komandā, kas spēlējusi “Vārpas” čempionātā.

Studēja žurnālistiku Latvijas Valsts universitātē. 1980. gados Kreipāns pirmo reizi komentēja spīdveja sacensības Daugavpils stadionā “Lokomotīve”, žurnālista karjeru, kā arī komentēšanu sāka ar handbolu.

Galvenokārt komentē hokeju, biatlonu, futbolu, rokasbumbu, vieglatlētiku un spīdveju, bet reizēm arī citus sporta veidus. Strādā laikrakstā “Vakara Ziņas”, vada Radio SWH raidījumu “Top Basketbols” un komentē sportu vairākās Latvijas televīzijās.

Anatolijs Kreipāns ir vairāku grāmatu autors. Kopā ar Māri Siliņu sarakstījis grāmatu “Motosports Latvijā” (izdevusi Jumava 2003. gadā), kā arī ir rakstu autors handbola tiesneša Jāņa Ķuzuļa sastādītajai grāmatai “Rokasbumba Latvijā 1958 – 2008” (izdevis apgāds “Valters un Rapa” 2008. gadā).Kreipāns ir arī līdzautors Žao Diniza Sančesa grāmatas “Kartinga rokasgrāmata” latviešu izdevumam (Fiorano, 2008), kas papildināts ar Kreipāna nodaļu par Latvijas kartinga vēsturi.

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

Mūžībā 97 gadu vecumā devies leģendārais aktieris Gunārs Placēns

Pieaugs neto atalgojums tiem, kas bruto saņem mazāk par 4000 eiro mēnesī

Kurp jās Kanādas ārlietu ministre? Tiekoties ar Rinkeviču, izvēlēts savāds tērps

Pieaugs neto atalgojums tiem, kas bruto saņem mazāk par 4000 eiro mēnesī

Foto - Pixabay

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz no nākamā gada noteikt fiksēto neapliekamo minimumu un paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi.

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka likums vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.




Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā – 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā – 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā – 293,2 miljonu eiro zaudējumus.

FM norāda, ka izmaiņu rezultātā darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.

Kopējās izmaiņas, pēc FM paustām, ietekmēs arī visa viedu pensiju saņēmējus – pozitīva ietekme būs apmēram 46,2% visu veidu pensiju saņēmēju, kamēr izmaiņas neskars apmēram 53,8% visu veidu pensiju saņēmēju, jo šīs personas jau šobrīd no saņemtās pensijas nemaksā nodokli, bet 0,04% šīs izmaiņas skars negatīvi. Pozitīva ietekme veidojas pensijas saņēmējam ar ienākumam līdz 4200 eiro mēnesī.

No 2025.gada noteiks fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā, no 2026.gada to paredzēts paaugstināt līdz 550 eiro, bet 2027.gadā – līdz 570 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī.




Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā – līdz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada – līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada – līdz 860 eiro mēnesī.

Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar IIN likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī noteikt IIN likmi 25,5% apmērā.

Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī tiks saglabāts solidaritātes nodoklis 33% apmērā. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem “uz rokas” paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidro FM.




Lai ieviestu lielāku progresivitāti lielu ienākumu saņēmējiem, no 2025.gada plānots ieviest iedzīvotāju IIN papildu likmi 3% apmērā ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, rezumējošā kārtībā deklarējot gada ienākumus.

Papildu likme attieksies uz taksācijas gada ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tostarp ienākumiem no kapitāla pieauguma un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, un no nodokļa atbrīvotajām dividendēm un likvidācijas kvotai.

IIN papildu likmi plānots ieviest no 2025.gada, un tā būtu piemērojama rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Attiecīgi pirmā deklarācija, kurā ienākums tiktu aplikts ar IIN papildu likmi 3% apmērā, būtu iesniedzama 2026.gadā par 2025. taksācijas gadu.

Paredzēts noteikt, ka likumā minētajam ienākumam no kapitāla, tostarp kapitāla pieaugumam, profesionāla sportista ienākumam, ārvalsts nodokļu maksātāju ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības un autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzība) par literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanu un atlīdzība par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu radīšanu piemēros nodokļa likmi 25,5%.

Nodokļa likme, kas piemērojama, veicot nodokļa ieturējumu no izmaksām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, palielināta no 23% līdz 25,5%.

Ja nodokļa maksātāja ienākumi pārsniegs likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu 12.daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra) likumā noteiktos atskaitījumus atskaitīs no maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja – mēneša) ienākuma līdz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālajam apmēram (vienai 12.daļai no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra).

No maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja – mēneša) ienākuma, kas pārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, likumā noteiktos atskaitījumus atskaitīs tikai tad, ja ar gada (algas nodokļa maksātāja – mēneša) ienākumiem līdz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktā obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.

Papildu minētajam ar izmaiņām likumā noteikts, ka ienākuma daļai, kas pārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (vienu 12.daļu no obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra), piemēros 33% likmi, bet aprēķināto nodokļa apmēru samazinās par nodokli, kas aprēķināts, atskaitījumu summu, kas pārsniedz likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, reizinot ar nodokļa likmi 25,5% apmērā.

Tādējādi, ja likumā minēto atskaitījumu piemērošanas rezultātā veidosies nodokļa pārmaksa, nodokļa maksātājam nodokli atmaksās, piemērojot nodokļa likmi 25,5% apmērā.

Likums paredz atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēru noteikt likumā un izslēgt Ministru kabinetam doto deleģējumu atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmēra noteikšanai. Vienlaikus tiks saglabāts pašlaik spēkā esošais atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs – 250 eiro mēnesī.

Tāpat likums paredz noteikt likumā skaidru regulējumu par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstam.

Attiecīgi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņems vērā likumā noteikto neapliekamo minimumu un noteiktos nodokļa atvieglojumus laika posmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Savukārt minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta plašāka minētā regulējuma piemērošanas kārtība.

Lai palielinātu darbaspēka pieejamību un veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, paplašinās likumā noteikto nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro.

Minēto nodokļa atvieglojumu varēs izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabās attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiks saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, tostarp nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.

Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 eiro gadā, taču, ja ir kāds darbinieks, kuram ir nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro gadā, piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, bet savukārt citam darbiniekam mazākus izdevumus, piemēram, transporta izdevumus, kas gadā ir 400 eiro, tad darba devējs konkrētam darbiniekam varēs apmaksāt arī lielākus izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro, bet taksācijas gada ietvaros darba devējam būs jāseko līdzi, lai tiktu ievērots likumā noteiktais visu darbinieku izdevumu kopējais apmērs.

Tāpat ar likumprojektu palielināts atvieglojumu apmērs, nosakot, ka no nodokļa atbrīvojamā summa bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, ir 500 eiro, savukārt darba devēja dāvanu apmērs – 100 eiro taksācijas gadā.

Ar likumu tiks noteikts vienots limita apmērs 1500 eiro visām konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām, neatkarīgi no tā, vai balva ir saņemta par dalību starptautiskos konkurss/sacensības vai nē.

Tāpat gada apliekamajā ienākumā netiks ietverti un ar nodokli netiek aplikti laimesti, kas gūti valsts mēroga izlozēs “Sporta loterija”, “Sporto visi” un “Senatnes loterija”.

Likums paredz, ka nosacījums par saņemto summu, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, neiekļaušanu ar nodokli apliekamajā ienākumā tiek pagarināts līdz 2029.gadam ieskaitot, pēc tam atkārtoti vērtējot minētā atvieglojuma efektivitāti.

Likumā paredzēts pagarināt līdz 2027.gada 31.decembrim likuma pārejas noteikumos noteikto laika periodu, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokļus (gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) ietur ienākuma izmaksas vietā, piemērojot nodokļa likmi 25% apmērā.

Kurp jās Kanādas ārlietu ministre? Tiekoties ar Rinkeviču, izvēlēts savāds tērps

Foto - Dāvis Doršs/Valsts prezidenta kanceleja

Stila ekspertiem par pārsteigumu, Kanādas ārlietu ministre, tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, bija izvēlējusies etiķetei ne sevišķi atbilstošu tērpu – tumšu bleizeru papildināja gaišbrūnas bikses un tonī tumšāki, gari jātnieku zābaki.




Pie prezidenta uz pasākumu parasti ierodas, ievērojot ielūgumā rakstīto, tomēr, ja tā ir lietišķa tikšanās vai viesošanās oficiālas vizītes laikā, pieturas pie konservatīva apģērba stila, atgādina portāls Tvnet.lv. Tas nozīmē izvairīties no pārāk atkailinātiem, spilgtiem, ekstravagantiem vai citādi neparastiem apģērbiem un nepiemērotiem apaviem. Aksesuāriem jābūt minimālistiskiem un jāuzsver, nevis jāpārblīvē tērps.

Lai gan ministres divrindu pogu žakete un tai pieskaņotais lakats kopā izskatās eleganti un sievišķīgi, par izvēlētajām biksēm un īpaši apaviem var pastrīdēties.

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

TESTS. Izvēlies kurpes un uzzini, kā sasniegsi panākumus!

Vakarkleita kā vakara melodija – elegance un šarms

Augošs mēness no 2. līdz 14. decembrim. Ko tas mums nesīs?

Ekrānuzņēmums

No 2024. gada 2. līdz 14. decembrim ir Mēness pieauguma periods. Tas ir aktīvas izaugsmes, pastiprinātas enerģijas, plānošanas laiks. Laiks, kad dabas spēki un iekšējā enerģija tiek virzīta uz attīstību, jaunu lietu piesaisti un plānu realizāciju.

Augošs Mēness, kā parasti, simbolizē radīšanas, plānošanas un aktīvu ideju virzīšanas enerģiju. Tomēr šajā periodā tās ietekmi sarežģī spēcīgi cietie aspekti starp Jupiteru un Saturnu, kā arī Marsu un Plutonu, kas ienes nemierīgu dinamiku, kareivīgu opozīciju un nepieciešamību rast līdzsvaru.

Šie aspekti ir saistīti ar cīņu par varu, konfliktu saasināšanos un nepieciešamību pēc transformācijas, saka astroloģe Marina Skadi.

Šī spriedze starp ekspansiju (Jupiters) un ierobežošanu (Saturns) rada “izstieptas atsperes” sajūtu.

Mēs varam justies ārējo apstākļu spiesti vai apšaubīt savas spējas. Tāpēc ir svarīgi atrast vidusceļu: izvirzīt ambiciozus mērķus, bet palikt reālistiskiem.

Augoša Mēness enerģija uz intensīvas planētu mijiedarbības fona būs ne tik daudz raits laiks jaunu lietu uzsākšanai, bet gan intensīvas izaugsmes periods.

Augoša Mēness dienās tas var izpausties kā pēkšņas pārmaiņas vai iekšēji konflikti, īpaši jautājumos, kas saistīti ar personīgo varu un spēju paveikt lietas.

Jaunmēness Strēlniekā uz “katastrofu ass” nosaka galveno toni nākamajām divām nedēļām. Izmantojiet šī perioda enerģiju stratēģiskai rīcībai, lai plānotu un strādātu pie uzdevumiem, kas prasa strukturētu pieeju. Izvairieties no impulsivitātes un destruktīviem lēmumiem. Spontānums var saasināt krīzi.

Augošs Mēness pastiprina vēlmi virzīties uz priekšu, bet saspringtie aspekti atgādina, ka tam nepieciešama dziļa analīze un vēlme mainīties. Tas ir laiks, kad nakts debesis lēnām piepildās ar spožumu, it kā Visums iedvesmotu jaunai dzīvības elpai.

Mēness augošā fāze ir saistīta ar atmodu, attīstību un radīšanu, tās enerģija ir kā jaunas dienas dzimšana, kad pirmie gaismas stari pāršķeļ nakts tumsu. Simboliski tas ir sava veida alķīmiskais katls, kurā jāpārveido viss liekais un dīkstāve.

Grieķu mitoloģijā Mēness ir saistīts ar dievieti Artemīdu (romiešu valodā – Diāna) – mednieci, savvaļas dzīvnieku patronesi, dzīves cikla noslēpumu īpašnieci.

Augošais Mēness personificē savu jauno, enerģisko hipostāzi, kas ir gatava iekarot jaunas virsotnes. Tas ir spēka, drosmes un slāpju pēc zināšanām pilnas meitenes tēls.

Austrumu tradīcijās Mēness simbolizē Yin – maigu, barojošu enerģiju. Augšanas fāzē Yin ir saistīts ar jaņ noskaņu, kas veicina dzīvības dzimšanu. Augošais Mēness aicina mūs atmodināt savu iekšējo spēku.




Iedomājieties Mēnesi šajā fāzē, kas ar savu jaunības gaismu apņem debesis. Debesis dzied atdzimšanas dziesmu, nakts gaiss ir piesātināts ar kaut kā liela gaidīšanu.

Šķiet, ka katra pieaugošā Mēness diena aicina mūs piedalīties šajā lielajā izaugsmes un atjaunošanās dejas telpā. “Tas, ko tu iestādīsi viņas gaismā, uzaugs zem zvaigznēm.”

Šis ir iedvesmas un motivācijas laiks: plānu veidošana, jaunu ceļu meklēšana un jaunu projektu uzsākšana. Tomēr viņas enerģija prasa skaidrību un apzināšanos – uz ko vēlaties virzīt šo gaismu?

Augošā Mēness ietekme un intensīvie aspekti starp planētām liecina par vēlmi pēc brīvības, inovācijām un sociālās iesaistīšanās.




Augošais Mēness pastiprinās vēlmi augt un eksperimentēt, bet spēcīgie aspekti pievienos izaicinājuma elementus un pārbaudīs jūsu vēlmi virzīties uz priekšu. Šis ir pārdomu laiks par to, kā mūsu ilgtermiņa sapņi (Jupiters) saskaras ar realitāti (Saturns).

Iespējami izaicinājumi mācīšanās, komunikācijas vai attiecību paplašināšanas jomā.

No 2. līdz 14. decembrim Mēness šķērso septiņas zodiaka zīmes, veidojot katras dienas atmosfēru:

2. decembris, Mēness pieaug Strēlniekā.

Tēmas ietver optimismu, apvāršņu paplašināšanu, mērķu izvirzīšanu.

Diena sniegs iedvesmu plānot nākotni un rosinās meklēt jēgu. Iespējamas interesantas idejas, īpaši izglītības vai profesionālo projektu jautājumos.




Svarīgi koncentrēties uz skaidriem mērķiem un izvairīties no pārslodzes. Marsa un Plutona saspīlējums var aktualizēt vecus konfliktus, īpaši ar autoritātēm.

Tēmas: disciplīna, karjera, ilgtermiņa plāni.

Dienas ir piemērotas darba jautājumu risināšanai, stratēģijas veidošanai un praktisku soļu speršanai ceļā uz panākumiem. Ietekmē pašrealizācijas un finanšu tēmas, profesionālo sfēru un ģimenes vai mājas lietas.

Daudzi var apšaubīt savus spēkus vai lēmumus. Nepieciešami skaidri, kalibrēti soļi un darbs pie emocionālās stabilitātes.

5. – 6. decembris, Mēness Ūdensvīrā.

Tēmas ietver inovācijas, sociālos sakarus, nestandarta idejas.

Prāta vētras, dalības kolektīvos projektos, socializēšanās ar draugiem un apzinātas izaugsmes periods.

Šis ir brīvības, eksperimentēšanas un jaunu ideju laiks. Izmantojiet šīs dienas, lai stiprinātu sociālos sakarus un radošos centienus. Mēģini būt elastīgs un atvērts attiecībās, bet rīkojies nestandarta režīmā.




7. – 8. decembris, Mēness Zivīs.

Tēmas: intuīcija, radošums, garīgums.

Sarežģīts emocionālais periods. Šīs dienas ir piemērotas meditācijai, darbam ar zemapziņu, kosmetologa vai ārsta apmeklējumam, rūpēm par sevi. Esiet uzmanīgi pret saviem intuitīvajiem norādījumiem un ārējiem signāliem. Šis ir piemērots laiks radošam darbam un pašrealizācijas jautājumu risināšanai.

9. – 10. decembris, Mēness Aunā.

Tēmas: aktivitāte, drosme, iniciatīva.

Aktīvas, vieglas un dinamiskas enerģijas dienas, kas var nest jaunus projektus vai interesantus izaicinājumus. Svarīgi izvairīties no konfrontācijas.

Vieglas un dinamiskas dienas, kas piemērotas tikšanās reizēm, pārdomām vai jaunu lietu apguvei. Izvairies no izklaidības un impulsīviem lēmumiem – koncentrējies uz svarīgāko.

11. – 13. decembris, Mēness Vērsī.

Tēmas: stabilitāte, komforts, materiālās lietas.

Šis ir lielisks laiks, lai risinātu resursu jautājumus un nostiprinātu savu pamatu. Tu vari pievērst uzmanību savam mājoklim vai ķermeņa veselībai.

Var rasties jautājumi, kas saistīti ar finanšu plāniem un iekšējām bailēm par to. Kontrolē savas emocijas: planētu spriedze var izraisīt vēlmi rīkoties strauji. Labvēlīgāks būs maigums un atturība.

14. decembrī Mēness svārstās Dvīņos.

Dienas tēmas: komunikācija, darbs ar informāciju, ceļošana.

Augošā Mēness periods tuvojas noslēgumam – pilnmēness 15. decembrī.

Labvēlīga diena komunikācijai un intelektuāliem centieniem. Koncentrējieties uz stratēģiju: plānojiet savus soļus, domājot par ilgtermiņa perspektīvu.

Augošs Mēness Dvīņos stiprina garīgo spēku, veicina iedvesmu un motivācijas iegūšanu.




LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

Logā ielidoja putns – vai vienmēr slikta zīme? Astoņi ticējumi

Mēness aug: desmit lieliskas šīs fāzes īpašības, kas jāizmanto savā labā

Mūžībā 97 gadu vecumā devies leģendārais aktieris Gunārs Placēns

Ekrānuzņēmums

Latviešu teātra un kino aktieris Gunārs Placēns devies mūžībā 97 gadu vecumā, kļuvis zināms 30. novembrī.

Gunārs Placēns 70 mūža gadus aizvadījis uz Dailes teātra skatuves, piedalījies daudzās kinofilmās.

Līdzjūtību Placēna ģimenei izteicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Visdziļākā līdzjūtība leģendārā Dailes teātra aktiera Gunāra Placēna piederīgajiem, kolēģiem un talanta cienītājiem, viņam mūžībā aizejot.

Viņa sirsnība, humora izjūta un skatuves meistarība bija izcila, paldies par skaistajām lomām Šveikam, Dr. Vatsonam, Alunānam un vēl, un vēl,” vietnē X sestdienas rītā pauž prezidents.

Gunārs Placēns ilgus gadus bija Dailes teātra aktieris. Viņš izcēlās ar savu dzīvesprieku, uzcītību, ļoti lielu pietāti pret aktiera profesiju.

Vislaimīgākais viņš jutās savā dārzā, kur vēl līdz sirmam vecumam centās strādāt, priecājās par košiem ziediem un baudīja vecumdienas. Pērn savā dzimšanas dienā viņš žurnālam Privātā Dzīve sacīja: “Nekāda vaina! Dievs dod citiem tik ilgi nodzīvot.”

Gunāram ļoti patika sauļoties. Jau agrā pavsarī viņš varēja palepoties ar dienvidniecisku iedegumu! Un viņa dārzs šim nolūkam bija kā radīts. “Mani priecē katra saulaina diena. Esmu siltummīlis,” nespēla Gunārs.

Viņam bija garš, radoši piepildīts un mīlestības pilns mūžs. 84 gadu vecumā Placēns apprecējās. Apņēma 30 gadus jaunāku sievu Rutu un aizvadīja laulībā vēl daudzus laimīgus gadus. Sievas mazbērnus Gunārs uzskatīja arī par savējiem.




Placēns dzimis 1927. gadā Madonas apriņķa Sausnējas pagasta “Zemturos” zemnieku Kārļa Placēna un Kristīnes Baltpurviņas ģimenē. Mācījās Sausnējas Jāņa Zālīša sešgadīgajā pamatskolā, Vestienas lauksaimniecības un lopkopības skolā, līdztekus darbojās Sausnējas kultūras nama teātrī.

1947. gadā pēc mācībām Vecbebru biškopības un dārzkopības tehnikumā (Vecbebru muižas ēkā) ieguva biškopja agronoma diplomu un sāka mācīties Latvijas Teātra un horeogrāfijas vidusskolā, vēlākajā LPSR Valsts Teātra institūtā, kuru absolvēja 1951. gadā. Tajā pat gadā sāka darboties Dailes teātrī, bet 1958. gadā sāka filmēties Rīgas Kinostudijā.

Atzinību ieguva, atveidojot dzīvespriecīgus un enerģiskus komiskos tēlus, īpaši ar kareivja Šveika lomu Eduarda Smiļģa 1961. gada iestudējumā “Šveiks”.

Noteikti jāizlasa!