Imants Freibergs (dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā) bija latviešu datorzinātnieks, bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīrs.
Bērnību I. Freibergs pavadījis Jelgavā un Rīgā.1944. gadā kopā ar vecākiem viņš emigrējis uz Vāciju, 1948. gadā devies uz Franciju, kur pabeidzis vidusskolu, 1954. gadā Freibergs pārcēlies uz Kanādu, savukārt kopš 1999. gada viņš dzīvoja Latvijā.
1960. gadā absolvējis Toronto Universitāti, 1975. gadā ieguvis doktora grādu. Latviešu studentu korporācijas Latvia filistrs.
Laikā no 1961. līdz 1963. gadam strādājis IBM uzņēmumā Monreālā kā datorzinātņu speciālists, pēc tam bijis pasniedzējs dažādās universitātēs, tai skaitā Kvebekas un Makgila Universitātē. Darbojies programminženierijas nozarē, kur veicis lielāko daļu pētījumu.
Kopš 1973. gada vairākkārt ciemojies Latvijā, sniedzot priekšlasījumus par programmtehnikas un dainu izpētes tēmām Latvijas Universitātē un Latvijas Zinātņu akadēmijā, kur ievēlēts par goda doktoru 1991. gadā.
No 1974.-1976. gadam bija viesprofesors Monpeljēras universitātē Francijā un no 1982.-1983. gadam Oksfordas universitātē Anglijā.
Bijis Dainu skapja digitalizācijas idejas autors un iniciators. Saņēmis vairāk nekā 20 ārzemju un Latvijas augstākos nopelnu ordeņus, tai skaitā 2007. gadā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri. Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums.
2012. gadā I. Freibergs iesaistījās biedrībā “Par latviešu valodu”, kura uzsāka akciju ar nosaukumu “Celies un ej!”, kurā latviešu tautu aicināja doties balsot “pret” krievu valodu kā otru valsts valodu. Akcijā bija iesaistījušās daudzas Latvijā atpazīstamas personības.
