Ekrānuzņēmums
Reklāma

85 gadu vecumā mūžībā aizgājis izcilais latviešu dzejnieks, ievērojams sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters, Latvijas Televīzijai apstiprināja dzejnieka ģimene.

Jānis Peters bija latviešu dzejnieks, diplomāts un politiķis. Viņš saukts par “dzejnieku ar misijas apziņu un iedzimtu diplomāta talantu”. Peters ir viens no cilvēkiem, par kuriem domājam, kad tiek minēta Latvijas neatkarības atgūšana, un viņš ir tas, kas Latvijai devis simtiem dzejas rindu, kas radušas mājvietu melodijās, mūžam saglabājot sev vietu kultūras mantojuma vācelē.

“Es gribēju teikt: mīļie tautieši, mīļie Latvijas iedzīvotāji! Mūs ir piemeklējis liels zaudējums – mūžībā aizgājis dzejnieks Jānis Peters. Liels dzejnieks, liela personība ar izcilu nozīmi ne tikai kultūrā un literatūrā, bet arī mūsu valsts atjaunošanā. Man ir ļoti skumji, jo mēs bijām arī tuvi draugi un gadu desmitiem vienās trepēs. Tā kā man ir arī tiešām cilvēciski ļoti skumji, un es domāju, ka daudziem būs skumji, bet atcerēsimies, ka Jānis Peters mums ir ārkārtīgi daudz atstājis, daudz skaistuma savās dzejās, savos brīnišķīgajos dziesmu tekstos un, protams, arī ar savu milzīgo ieguldījumu tautas atmodā, jo viņš faktiski bija mūsu atmodas tēvs,” pēc sēru vēsts par Peteru sacīja dzejniece Māra Zālīte.

Reklāma

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izteica līdzjūtību Petera tuviniekiem un talanta cienītājiem.

“Jānis Peters bija izcils vārda meistars un patiess savas Latvijas patriots. Tieši ar savu domu un vārdu spēku viņš iedvesmoja Trešo atmodu un paliks mūžīgs mūsu piemiņā ar vārdiem: “Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst…” Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jāņa Petera dzīvesbiedrei Baibai, tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku un diplomātu Jāni Peteru mūžībā aizvadot,” pausts prezidenta līdzjūtībā.

Jānis Peters dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē Jāņa un Zelmas Peteru ģimenē. Dzejnieka māte Zelma Petere (1904–1981) dzimusi Vidzemē, Mazsalacā. Visu mūžu nostrādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā. Tēvs – Jānis Peters (1895–1979) bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks. 1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, vēsta Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku veidotais portāls literatura.lv.

No 1947. līdz 1958. gadam topošais dzejnieks mācījies Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, vēlāk beidzis Rīgas 25. vakara (maiņu) vidusskolu.

Jau bērnībā zēns zināja, ka būs rakstnieks, tomēr dzīve viņa aizveda uz Liepājas teātri (1957–1963), kur Peters no sirds iemīlēja mūziku.

No skatuves strādnieka uzkalpojies par režisora palīgu, jauneklis kļuva par vietējā laikrakstu korespondentu, un 1961. gadā publicēts Petera pirmais dzejolis “Kaist pīlādzis sniegā”. 1967. gadā sācis strādāt žurnālā “Zvaigzne” par prozas nodaļas redaktoru.

Peteru atzinīgi novērtēja kolēģi kā Liepājā, tā drīz vien arī galvaspilsētā Rīgā, laikrakstu un žurnālu redakcijās. Sekoja atbildīgi amati Rakstnieku savienībā un aktīvs sabiedriskais darbs.

Radošās darbības aktīvākais posms ir 60.–80. gadi. Jāņa Petera dzejā dominē tautas likteņtēma. Tā ir izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Kopš 70. gadu otrās puses Jānis Peters pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā, pauž LU literatūras pētnieki.

Laikā no 1968. līdz 2016. gadam Peteram iznākuši desmit dzejoļu krājumi (“Dzirnakmens” (1968), “Asinszāle” (1970), “Mans bišu koks” (1973), “Ceturtā grāmata” (1975), “Priekšnojautas” (1979), “Tautas skaitīšana” (1984), “Trīs dārgas mantas” (1984) “Kovārnis korī” (1988), “Dzejnieka mīlas vārdi” (2004), “Vīna dvēsele” (2005), “Minhauzens un kamikadze” (2012), “Rudenskura spogulī: vintāža” (2017)) un deviņas dzejas izlases (“Modinātāju remonts” (1980), “Līdz durvīm septiņi soļi” (1980), “Svētā mierā, sāpēs mūžīgās” (1989), “Es tevi mīlu” (1998), “Jānis Peters: lirika” (2003), “Dzeja” (2004), “Visu mūžu man ir dzejas dienas” (2015), “Teātra dziesmas: Nacionālais, Dailes, Operetes, Leļļu teātris” (2015), “Teātra dziesmas: Liepājas, Valmieras teātris; dziesmas no kinofilmām” (2016)).

Reklāma
loading...

Atstāt atbildi

Lūdzu atstāj komentāru
Lūdzu ievadi savu Vārdu