Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien Rīgas pilī 80 gadu jubilejā sveica Latvijas Nacionālā teātra aktieri un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Uldi Dumpi, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Vēlot daudz laimes un stipru veselību lielajā jubilejā, par godu šim notikumam LTV Ziņas vienā videosižetā sapulcināja visus trīs viņa teātra krustdēlus: Juri Lisneru, Mārci Manjakovu un Jēkabu Reini.
“No sirds godinu sirsnīgu, labestīgu un humora pilnu zemgalieti, virtuozu raksturlomu meistaru, kurš ar savu talantu, cilvēcīgo siltumu un personības spēku ieguvis paliekošu tautas godu un mīlestību. Jūsu atveidotie teātra un kino varoņi ir tik leģendāri, ka vairāku paaudžu skatītāju sirdīs un atmiņās dzīvo ne tikai kā personāži, bet arī kā dzīvi cilvēki,” vēsta ieraksts prezidenta pasniegtajā Cildinājuma rakstā.
Klātesot aktiera dzīvesbiedrei Dainai Dumpei, meitai Dacei un mazbērnu un mazmazbērnu pulkam, Rinkēvičs jubilāram pasniedza Cildinājuma rakstu un kopā ar visu Dumpja ģimeni Rīgas pils Sūtņu zālē pārrunāja jubilāra devumu teātra un kino mākslā.
Kā norādīts Nacionālā teātra tīmekļvietnē, Dumpis dzimis 1943. gada 3. oktobrī Bauskā. Bērnību pavadījis dzimtas mājās “Dumpjos” Īslīces pagastā, vēlāk ar māti pārcēlušies uz Rundāles pagastu un Bausku.
Skolas gaitas mākslinieks iesācis Īslīces pamatskolā, mācījies Pilsrundāles septiņgadīgajā skolā, 1961. gadā beidzis Bauskas vidusskolu. Mācījies arī mūzikas skolā klavieres, trompeti un spēlējis basketbolu sporta skolā.
1965. gadā Dumpis absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļu un sācis strādāt Nacionālajā teātrī. Atveidojis nozīmīgas lomas teātrī, radio un televīzijas teātrī.
Par viņu sarakstītas grāmatas – 2003. gadā klajā nāca Diānas Spertāles grāmata “Uldis Dumpis. Spoguļattēls”, savukārt 2015. gadā dienasgaismu ieraudzīja Līgas Blauas grāmata “Uldis Dumpis. Zemgalietis”.
Dzimis Latvijas Universitātes studentu Teodora Reiņa Dumpja (1923—1945) un Lilijas (dzimušas Ramanes) Dumpes (1922—2002) ģimenē. Tēvs mācījies Juridiskajā fakultātē, māte Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu un ģermāņu valodu nodaļā. 1943. gadā tēvu iesauca vācu armijā. Dienējis lidotāju skolā Kurzemē, vēlāk pārcelts uz Vāciju, kara beigās pazudis bez vēsts. Māte strādājusi par mūzikas skolotāju un ērģelnieci.
Uldis pirmos dzīves gadus pavadījis dzimtas mājās “Dumpjos” Īslīces pagastā, vēlāk ar māti pārcēlušies uz Rundāles pagastu un Bausku. Skolas gaitas iesācis Īslīces pamatskolā, mācījies Pilsrundāles septiņgadīgajā skolā, 1961. gadā beidzis Bauskas vidusskolu. Mācījies arī mūzikas skolā klavieres un trompeti un spēlējis basketbolu sporta skolā.
Iestājies Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļā. Pēc absolvēšanas, no 1965. gada Nacionālā teātra aktieris, kur darbojas joprojām. Pirmā loma teātrī 1965. gadā Salenieks A. Griguļa “Savu lodi nedzird”.
Kinodebija notiek 1964. gadā ar pulkveža adjutanta lomu Rīgas Kinostudijas filmā “Cielaviņas armija”.[1] 2002./2003. gada sezonā Latvijas Teātru skatē saņēmis balvu kā labākais dramatiskais aktieris par Vilhelma Putna (I.Ābeles “Dzelzszāle”) un Jusova (A.Ostrovska “Ienesīga vieta”) lomām.
Apbalvots ar Andreja Pumpura prēmiju (1987) un Alfrēda Amtmaņa — Briedīša prēmiju (1995).[2] 2003. gadā Spēlmaņu nakts ceremonijā ieguvis balvu “Gada aktieris” par lomām izrādēs “Dzelzszāle” un “Ienesīgā vieta”. 2015. gadā kopā ar Ģirtu Jakovļevu apbalvots ar Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.
Attēlojis lomas kinofilmās un televīzijas seriālos. 2017. gadā ieguvis Lielā Kristapa balvu kā Labākais aktieris otrā plāna lomā par lomu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.
Sieva — televīzijas režisore Daina (dzimusi Dzene) Dumpe (1945), meita Dace Dumpe (1967), dēls Jurģis (1971—1988).
Ar visām aktiera lomām teātrī un kino iepazīstina Wikipedia.
