Šodien skumja vēsts – 71 gada vecumā mūžībā devies mūziķis ar unikālo balsi – Haralds Sīmanis.
Ar šo unikālo personību saistāms vesels laikmets, un daudziem Haralda Sīmaņa vārds mūžīgi būs saistīts ar dziesmu “Ezers”.
Šī dziesminieka un jumiķa mūzika skanējusi daudzos dievnamos un dziesminieku saietos, un viņa dziesmas turpinās dziedāt viņa draugi un domubiedri.
Haralds Sīmanis (dzimis 1951. gada 12. jūnijā Cēsīs, miris 2022. gada 1. decembrī) bija latviešu dziesminieks. Pēc profesijas — jumiķis.
Dzimis 1951. gadā Cēsīs jauktā čigānu-latviešu ģimenē.
Muzikālo izglītību nav ieguvis, bet ģitāras un ērģeļu spēli apguvis pašmācības ceļā.
Jau 1970. gados Sīmanis uzsāka sadarbību ar Arvīdu Ulmi, kura dzeju izmantoja savās dziesmās. 1976. gadā sacerējis poēmu ērģelēm “Mīlestība nekad nebeidzas”, divus gadus vēlāk dziesmu ciklu “Likteņa lietavas”, bet 1979. gadā — ciklu “Par zāli, sāli un Tevi”.
Plašāku atpazīstamību H. Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad “Mikrofona dziesmu aptaujas” noslēguma koncertā izpildīja savu balādi “Ezers”, kas ar savu skanējumu krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam ir ticis pārraidīts Latvijas televīzijā. Astoņdesmito gadu sākumā viņš darbojās profesionālajos Filharmonijas kolektīvos “Tip Top” un “Lāčplēsis”, tomēr pēc dažiem gadiem izvēlējās muzicēt individuāli.
1984. gadā Sīmanis iesaistījās Arvīda Ulmes organizētajā “Vides Aizsardzības kluba” priekštecī “Pieminekļu aizsardzības centrs”, kura darbība Latvijā, iespējams, ievadīja Trešās atmodas sākumu.
“Pieminekļu aizsardzības centrs” organizēja jumtu nomaiņu vairākām Latvijas baznīcām un mūziķis tam palīdzēja ar savām jumiķa iemaņām.
Arī turpmākajos gados H. Sīmanis visbiežāk muzicēja viens, uzstājoties baznīcās, kur bija iespēja izmantot ērģeles. Pēdējos gados viņam izveidojās sadarbība arī ar Ievu Akurateri, Ilzi Grunti un citiem mūziķiem.
2012. gadā LNT šovā “Latvijas Zelta talanti” Haralda Sīmaņa dziesmu “Ezers” izpildīja Agita Gabranova, izpelnoties žūrijas un skatītāju atzinību.
