Vecāku un bērnu problēma vienmēr būs aktuāla. Tāpēc par šo tēmu var spriest bezgalīgi.
Vecāki bieži vien var atjēgties tikai tad, kad bērns jau ir pieaudzis, bet bieži vien jau ir par vēlu, bērns nav noskaņots piedot kādu pāridarījumu, un kādi ir iemesli? Par to, ko bērns nekad nepiedos saviem vecākiem, pat ja viņš ir pieaudzis.
Cik sāpīgi, kad vecāki nedod bērnam to, kas viņu padarītu par savējo starp vienaudžiem. Tagad es atceros, ka mani vecāki lieliski tika galā ar šo uzdevumu, neskatoties uz to, ka viņiem vienmēr bija ļoti maz naudas. Lūk, piemēri, par ko runājam.
Es runāju par to, ka tad, ja visiem ir velosipēdi, bērnam tas ir vitāli nepieciešams. Riteņa trūkums momentāni izslēdz no draugu loka. Visi devās uz tuvējo ciematu pēc saldējuma vai uz ezeru peldēties, bet tu sēdi mājās. Visi esam bijuši bērni, jums jāsaprot, cik liels stress tas ir bijis.
Manā bērnībā arī bija lietas, kas man bija vitāli nepieciešamas, lai būtu atzīts starp draugiem. Atceros, ka tas bija velosipēds, kabeļtelevīzija, “Nokia” telefons un dators. Jāsaprot, ka bērns var reāli zaudēt draugus, bet tas nenozīmē, ka jāiegādājas visdārgākā lieta. Bērni naudas vērtību nevērtē tā, kā mēs, pieaugušie.
Arī pārmērīgu kontroli bērni nepiedod. Viņi var piedot, ja jūs viņiem likāt, piemēram, iet mūzikas skolā, kaut arī bērnam tas nepavisam nešķita saistoši. Var piedot, ja neesat tik bieži devušies pastaigāties. Bet nevar piedot, ja visa dzīve ir kā vecāku rokās – nekādu patstāvīgu lēmumu, nekādas brīvības.
Visi bērni skraida apkārt, dara to, ko vēlas, bet tev ir obligātas nodarbības un vēl pastāvīgi aizliegumi no vecākiem. Tas traucē socializācijai un traucē vecāku attiecībām ar bērnu.
Vecāki šobrīd ir pārāk kontrolējoši. Jāļauj bērnam patstāvīgi izdarīt savas kļūdas, lai viņš pats darītu to, ko vēlējās, lai ātrāk nonāktu pie tā, kas reāli ir jādara.
Avots: “Brainum”
