Akadēmiski zinātniska saruna ar mākslas doktoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu OJĀRU SPĀRĪTI, par epidēmiju vēsturi, to kā Latvijā aizsākusies ambulatorā aprūpe, gadsimtu gaitā mainījusies izpratne par nāvi, mākslu un apbedīšanas kultūru.
Par koronavīrusu raksta daudzi un labprāt, jo neviens viņu nepazīst. Neviens nav pazinis Drakulu, bet par viņu ir uzņemtas simtiem filmas un uzrakstītas grāmatas. Psihoterapeiti Drakulu analizē savās lekcijās, P. Apinis raksta www.apinis.lv.
Šobrīd mēs uzmanību pievēršam tikai roku mazgāšanai, virsmu dezinfekcijai un distancēšanās ievērošanai (un tas ir ļoti svarīgi), bet piemirstam katra cilvēka iespējas stiprināt savu nespecifisko imunitāti.
Katra valsts pēc savas izpratnes cenšas nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp epidemioloģiju, veselības aizstardzību, kā arī ekonomisko krīzi, briestošajām sociālajām problēmām un cilvēktiesībām.
Koronavīrusa pandēmijas laikā vajadzētu ne tikai ievērot visu to, ko Jums māca epidemiologi un infektologi – attālums līdz citiem cilvēkiem 2 metri, roku mazgāšana, virsmu tīrīšana, bet arī ikdienas aizrauties ar sportu un kustībām, veikt skrējienus, pastaigas un vingrošanu, ēst tiešām vitamīniem bagātinātu uzturu.
Mīlēt un cienīt savu ģimenes ārstu kā vēl nekad!
Pirms kāda laika esmu izteicies, ka nekādus uzturbagātinātājus un vitamīnus papildus nevajag. Šobrīd esmu pārlasījis daudz literatūras par vitamīniem un minerālvielām, kā arī epidemioloģiskus pētījumus. Par sauli, D vitamīnu un uzņēmību pret vīrusu ir ļoti daudz pētījumu. Pirmajā pasaules karā spāņu gripas pandēmijā izšķiroši izrādījās divi faktori – svaigs gaiss un saules gaisma. Amerikāņu zaldāti ceļā uz Eiropu kajītēs nomira, bet tie, kas bija uz klāja– izdzīvoja. Liela nozīme bija D vitamīnam, kura krājumus tolaik varēja palielināt tikai un vienīgi sauļojoties.
Šo rakstu nevajag lasīt kā ieteikumus, bet kā lasāmvielu pārdomām. Karantīna un ārkārtas stāvoklis nozīmē – pašam domāt un izdarīt secinājumus, nevis visu atstāt politiķu izlemšanai. Politiķis ir tāds pats cilvēki kā Jūs, tikai ar vidēji sliktāku izglītību un dzīves pieredzi nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs.
Man nav nekādu interešu lobēt kādu medikamentu, uzturbagātinātāju vai augu valsts preparātu. Gluži kā citās medicīnas jomās, man ir savs konsultants fitoterapijā – ārsts Artūrs Tereško, es viņā ieklausos un viņa teikto atkārtoju, bet nekādā ziņā nereklamēju viņa produkciju.
Ko apdraud koronavīruss?
Koronavīruss apdraud 65 gadus vecus cilvēkus un vēl vecākus cilvēkus. Koronovīruss apdraud cilvēkus, kas dzīvo aprūpes namā vai ilgtermiņa aprūpes iestādē. Koronavīruss apdraud smēķētājus.
Koronavīruss apdraud slimniekus, kam ir:
• hroniska plaušu slimība vai vidēji smaga līdz smaga astma;
• nopietni sirds stāvokļi;
• nopietni stāvokļi, kas var izraisīt imūnsistēmas traucējumus cilvēkam. Tādi stāvokļi ir vēža ārstēšana, kaulu smadzeņu vai orgānu transplantācija, imūnsistēmas traucējumi, vāji kontrolēts HIV vai AIDS, kā arī ilgstoša kortikosteroīdu un citu imūnsistēmas novājinošu zāļu lietošana;
• smaga aptaukošanās (ķermeņa masas indekss [ĶMI] 40 vai lielāks);
• diabēts;
• hroniska nieru slimība pacientiem, kam veic dialīzi;
• aknu slimība.
Kāpēc jāmazgā rokas un veļa, jātīra durvju koda pogas, lifta pogas un durvju rokturi?
Koronavīruss uz dažām virsmām var saglabāties pat 72 stundas, bet to ir grūti noķert uz mīkstas virsmas kā auduma, bet viegli noķert no cietas virsmas, piemēram, lifta pogām vai durvju rokturiem. Zinātnieki piesūcināja 5 μl vīrusa kultūras pilienu, izšļāca uz dažādām virsmām un atstāja istabas temperatūrā 22 grādi pēc Celsija ar relatīvo gaisa mitrumu 65%. Pēc 3 stundu ilgas inkubācijas no papīra un papes nebija iespējams iegūt infekciozu vīrusu, jau otrajā dienā no apstrādātiem kokmateriāliem un drēbēm nebija iespējams iegūt infekciozu vīrusu. Turpretim uz gludām virsmām SARS–CoV–2 bija stabils. No stikla un naudas zīmes infekciozu vīrusu var paņemt līdz 4. dienai, bet no tērauda un plastmasas – dažkārt pat līdz 7. dienai. Tādēļ mans ieteikums – visvairāk uzmanieties no durvju kliņķiem, bankomātiem, kafijas automātiem, benzīna sūkņiem, mazgājiet rokas, veļu mazgājiet veļas mašīnā ar ūdens temperatūru virs 60 grādiem. Nebaidieties pieskarties kokiem un zālei mežā, spēlējiet bumbu – vīruss nekur pasaulē pietiekamā infekciozā daudzumā uz bumbas nav atrasts.
Mani kolēģi Latvijā Jums iesaka turēties vienam no otra 2 metru attālumā, mazgāt rokas, ārstēt savas hroniskās sirds, plaušu un nieru slimības, nekliegt vienam uz otru un neklepot vienam uz otru, iet staigāt, skriet un ļoti daudz vingrot. Es ļoti lūdzu, ievērojiet šos priekšrakstus.
