Pietupies ceļos, Dens Preiss ielien savā mājā – “Hobita alā”, kā viņš pats to pilnīgi atbilstoši realitātei dēvē. Dens savu mājokli iekārtojis kalna iekšpusē, par būvmateriāliem izmantojot koksnes atlikumus.
“Hobits” dzīvo mazajā Džozefas pilsētiņā Oregonas štatā. Visai “ēkai” pietika ar 75 dolāriem – lielākā daļa naudas iztērēta dažādām skavām un stiprinājumiem.
Alas iekšpusē ir 1,3 metru augsta istabiņa. “Viss, kas man vajadzīgs – ēdiens, apģērbs un jumts virs galvas,” skaidro Preiss, kurš gadā iztiek ar 5000 dolāriem. Tāds dzīvesveids, viņš atzīst, atbrīvojis viņu no pastāvīgām rūpēm par naudu un darbu.
Preiss gatavo visvienkāršāko ēdienu: riekstus un graudaugus. Tā kā ledusskapja viņam nav, piena vietā viņš izmanto ūdeni. Vīrietim pietiek ar vienu karoti, vienu dakšiņu un vienu nazi.
Viens no viņa nedaudzajiem peļņas avotiem ir bilžu žurnāls “Mēnessgaismas hronika”, kas vēsta par viņa piedzīvojumiem pēdējos 20 gados. Ļoti niecīgie ienākumi saistīti ar tajā izvietotajām reklāmām. Naudu Dens pārsvarā tērē ceļotāja ekipējumam: teltīm un apģērbam.
Kā jau varēji nojaust, Hobita Preisa alā nav ne veļas mazgājamās mašīnas, ne kādas citas sadzīves tehnikas. Dens mazgā drēbes tuvīnajā upē un žāvē to uz virves. “Viss, par ko tu sapņo, kad esi bagāts, ir izveidot pašam savu paradīzi. Māja, kurā es šobrīd dzīvoju, ir mana paradīze, kurā sapņo dzīvot pārtikuši cilvēki.”
Nomas maksā par zemi ir burtiski 100 dolāri gadā. Preiss katru gadu nocērt vienu lapu koku un vietā iestāda vienu mūžzaļo koku. “Mūžzaļie koki vētrās ir izturīgāki,” viņš uzskata. Jauniem darbarīkiem Dens tērē naudu nelabprāt: tikai tad, kad vecais vairs nav lietojams, viņš internetā vai krāmu izpārdošanās iegādājas jaunu.
Preisa dzīvē ir vieta arī sportam. Ikdienas treniņiem viņš izveidojis stieni no betona atlikumiem. Pēdējos gadus viņam nav medicīniskās apdrošināšanas. Pirms trim gadiem viņš saņēma čeku par 3000 dolāriem par nierakmeņu operāciju. “Un teicu: vecīt, man nav tādas naudas! Kā es varu segt šo parādu? Valsts iestādēm patīk, ka klienti ir gatavi apmaksāt rēķinus.”
Preisam nav mašīnas. Viņš brauc ar trīsriteņu velosipēdu pusguļus stāvoklī vai vienkārši iet kājām. Kā
saka pats Dens, viņš taupa naudu un vienlaicīgi saglabā sportisku formu.
Pirms tam, kad Dens uzvēla savu “Hobita alu”, viņš dzīvoja vigvamā un piedalījās foto projektā, kas veltīts Amerikas pamatiedzīvotājiem.
Šobrīd viņš saņem 475 dolārus mēnesī, strādājot par kapsētas uzraugu.
