Hipnoterapija – ārstēšanas metode, izmantojot hipnozi, ir gandrīz tikpat veca kā cilvēce. Jau Senās Ēģiptes priesteri izmantoja vīraku un monotonu dziedāšanu, lai izraisītu transam līdzīgo tā saukto tempļa miega stāvokli.
Par hipnozes pamatlicēju tiek uzskatīts XVIII gadsimta austriešu ārsts Francis Mesnērs, kaut gan viņš toreiz šo stāvokli nosauca par “dzīvnieku magnētismu”. Bet terminu “hipnoze” XIX gadsimtā ieviesa skotu ārsts Džeimss Breids.
Tika atklāts, ka ārstēšanai ar hipnozi pakļaujas dažādu veidu traucējumi: fiziskie, psiholoģiskie un emocionālie. Mūsdienās daudzi praktizējošie ārsti – stomatologi, psihologi, psihiatri un speciālisti, kas praktizē netradicionālās ārstēšanas metodes, izmanto hipnoterapiju plaša spektra slimību ārstēšanai – sākot no astmas un aptaukošanās līdz pat ādas kaitēm.
Varētu domāt, ka hipnozes stāvoklis reti kuram ir pazīstams, taču, daudzas diezgan izplatītas parādības palīdz saprast, kas tas ir. Piemēram, vai jums ir nācies ilgstoši vadīt automašīnu pa tādu apvidu, kur aiz loga ir vienveidīga un garlaicīga apkārtne? Tad pēkšņi rodas apziņa, ka vairs nav iespējams atcerēties, kas īsti bija redzams pirms dažiem kilometriem. Vai cits piemērs: cilvēks tik ļoti ir iegrimis darbā, ka ne redz, ne dzird, kas notiek apkārt. Šādi stāvokļi ir nedaudz līdzīgi hipnotiskajam.
Hipnoze nav ne miegs, ne nomods, bet kaut kas tāds, kas šiem abiem stāvokļiem ir pa vidu.
Elektroencefalogrāfija uzrāda, ka hipnozes stāvoklī cilvēka galvas smadzeņu darbības ritms nesakrīt ar ritmu, kāds ir aizmigušam cilvēkam vai arī nomodā. Tomēr vēl neviens nav spējis precīzi aprakstīt, kā darbojas hipnoze. Tās laikā apziņa, kas parasti vada visas cilvēka darbības, atkāpjas un dod vietu zemapziņai, bet reizēm, kā uzskata virkne speciālistu, pirmajā plānā izvirzās cilvēka augstākā apziņa.
Hipnoze un hipnoterapija
Hipnoze ir stāvokļi, kas minēti augstāk. Hipnoterapija izmanto hipnozi fizisku vai emocionālu traucējumu ārstēšanai, psiholoģisko konfliktu noregulēšanai. Šāds terapeitisks process kļūst iespējams tāpēc, ka cilvēks, būdams hipnozes stāvoklī, ir pakļauts ietekmēšanai. Hipnozes seansa laikā paveras jaunas sava ķermeņa, sajūtu un pat tādu spēju apzināšanās, kuras ikdienas dzīvē saprāts un loģiskā domāšana noliedz.
Hipnoterapijas lietošana
Speciālisti, kas pārzina hipnozes metodi, apgalvo – hipnoterapija nespēj izārstēt itin visas slimības. Vēl vairāk – ir cilvēki, uz kuriem tā vispār neiedarbojas. Taču, neraugoties uz to, dažādu medicīnas nozaru ārsti šo ārstēšanas metodi uzskata par visnotaļ noderīgu. To izmanto psihiatrijā, psihoterapijā, vispārējās medicīnas praksē un stomatoloģijā šādu stāvokļu un slimību ārstēšanai:
* pret hroniskām sāpēm;
* dzemdību sāpēm;
* enurēzi;
* muskuļu spazmām;
* astmu;
* augstu arteriālo spiedienu;
* ādas slimībām;
* galvassāpēm;
* migrēnu;
* čūlas kolītu;
* apetītes zudumu;
* sāpēm un diskomforta sajūtu zobu ārstēšanas laikā;
* kaitīgiem ieradumiem (alkoholismu, narkotikām, smēķēšanu, pārēšanos);
* iekaisumiem;
* sliktu dūšu (grūtniecības laikā un pēc ķīmijterapijas);
* sakairināta zarnu trakta sindromu;
* ķermeņa svara regulēšanas problēmu novēršanai;
* dzimuma disfunkciju;
* fobijām;
* stresu;
* depresiju;
* menstruālo diskomfortu;
* imūnsistēmas traucējumiem.
Sāpju novēršana
Viens no biežākajiem gadījumiem, kad hipnoze tiek izmantota klīniskajā praksē, ir sāpju sajūtu novēršana. Ar hipnoterapiju būtiski var mazināt gan hronisku, gan epizodisku sāpju intensitāti.
Praksē zināmi gadījumi, kad vienīgi ar hipnoterapiju izdevies novērst sāpju sajūtas, jo ne pretsāpju līdzekļi, ne arī citas tradicionālās metodes nav spējušas līdzēt.
Aprakstīts gadījums, kad kādai sievietei līdzīgā situācijā sāpju lēkmes noņemtas ar tā saukto cimda anestēzijas metodi, un sāpes pazuda gandrīz vai momentāni. Pakļauta šai hipnozei, sieviete iztēlojās, ka viņas roka ir iegremdēta spainī ar ledainu ūdeni un kļuvusi nejutīga. Pēc tam viņai tika iedvests, ka šo sajūtu var pārnest uz jebkuru citu ķermeņa daļu un tā noslāpēs sāpes.
Gan šī, gan citas hipnoterapijas metodes var palīdzēt cilvēkiem arī pret citām kaitēm, tādām kā, piemēram, artrīts, kas izraisa hroniskas sāpes.
Šķiet, viens no apbrīnas vērtākajiem hipnoterapijas praktizēšanas veidiem ir tās izmantošana anestēzijas vietā ķirurģiskas operācijas laikā. Pirmais, kas hipnoterapiju izmantoja šādam mērķim, bija franču ārsts Žils Klokē, un tas notika 1829. gadā. Šī metode arī tika izmantota kā palīglīdzeklis sāpju novēršanai pēcoperācijas laikā un apdegumu gadījumos.
Grūtniecība un dzemdības
Hipnoterapija ne tikai var atvieglot pašas dzemdības, daži tās paņēmieni palīdz sievietei pareizi elpot un atslābināties pirmsdzemdību sāpju laikā. Sievietes satraukums dzemdību laikā vienmēr palielina šā procesa riska pakāpi, bet hipnoterapija šo iespējamību mazina. Pētījumos pierādījies, ka dažas nedēļas pirms dzemdībām veikta atbilstīga hipnoterapija rosina augli ieņemt pareizo stāvokli, ja viņa guļa bijusi nepareiza.
Kaitīgie ieradumi
Tā kā hipnoterapija palīdz atbrīvoties no kaitīgajiem ieradumiem, tā pasaulē iemanto arvien lielāku popularitāti. Savienojumā ar tradicionālajām ārstēšanas metodēm tā izrādījusies ļoti efektīva un daudzviet tiek iekļauta kopīgajā programmā, lai palīdzētu cilvēkiem atbrīvoties no smēķēšanas un alkoholisma.
Profesionālā izaugsme un personības pilnveidošana
Arī šajā jomā, lai paaugstinātu profesionālās un personības raksturojumu, arvien plašāk tiek praktizēta hipnoze un pašhipnoze. Piemēram, sportisti šīs metodes izmanto, lai būtu formā sacensībās, bet biznesa cilvēki – darbspēju paaugstināšanai un lēmumu pieņemšanai svarīgos jautājumos. Vēl hipnoze tiek izmantota relaksācijas vai koncentrēšanās pastiprināšanai, radošo spēju paaugstināšanai.
Daži izplatītākie maldi
Daudzi cilvēki no hipnoterapijas baidās un nevēlas, lai tā tiktu izmantota viņiem.
* Es zaudēšu paškontroli
Protams, neviens nevēlas būt pakļauts cita cilvēka ietekmei. Taču hipnozes laikā pacients nezaudē kontroli. Tāpēc eksperti šajā jomā uzsver, ka hipnoze patiesībā ir… pašhipnoze. Būtībā pacients pats izvēlas, vai viņam iegrimt šajā stāvoklī, kad to darīt un kad pārtraukt. Turklāt iedvešanas spēks darbojas vienīgi tad, ja pacients tam piekrīt, proti, ja viņš to vēlas (nav iespējams likt cilvēkam kaut ko izdarīt pret viņa gribu).
* Es varu iestrēgt hipnotiskajā stāvoklī
Visi, kas praktizē hipnozi, apgalvo, ka tas nav iespējams. Pacients pilnībā saglabā spējas jebkurā brīdī atgriezties pie pilnas apziņas.
* Ja mani nav iespējams nohipnotizēt, tā ir tikai mana vaina
Ir cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepakļaujas hipnozei, bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka viņi ir nepilnvērtīgi. Pasaules veselības organizācija uzskata, ka hipnozei ir pakļauti 90%, bet citi avoti apgalvo – ka tikai 70% iedzīvotāju. Ja kāds nolēmis šīs metodes iedarbību pārbaudīt uz sevi, tas jāuztic tikai zinošam speciālistam.
Pašhipnoze
Par tādu speciālistu katrs sev var būt arī pats, bet tikai pēc tam, kad apguvis vairākas metodes. Pašhipnozi var izmantot gan kā palīglīdzekli hipnoterapijas seansā pie speciālista, gan patstāvīgai sevis iegremdēšanai hipnozes stāvoklī. Pats galvenais, to darot, – būt mierīgam un pārliecinātam. Daudzi ārsti, kas praktizē hipnoterapiju, var saviem pacientiem iemācīt dažus pašhipnozes paņēmienus, kurus vajadzības gadījumā tie vēlāk var izpildīt bez citu palīdzības.
Lai arī dziedināšanai ar iedvesmošanu ir ļoti dziļas saknes daudzu tautu nacionālajās kultūrās, pēdējos simt gadus hipnoterapijai nācies noiet diezgan ērkšķainu ceļu. Būtisks pavērsiens notika tikai 1955. gadā, kad Britu medicīnas asociācija hipnoterapiju atzina par vērtīgu ārstēšanas metodi. Trīs gadus vēlāk līdzīgu attieksmi šai metodei izteica arī Amerikas medicīnas asociācija.
