Kāds Aizbaikāla fermeris, pastaigājoties mežā, atrada pamestus kaķēnus. Sīciņie, bezpalīdzīgie radījumi žēlās balsīs sauca palīgā – kaķēnu māte bija kaut kur nomaldījusies vai gājusi bojā, tāpēc viņš paņēma mazuļus uz mājām un iemitināja šķūnī, kur viņi ātri iejutās.
Pēc dažiem mēnešiem fermeris saprata, ka kaķēni ir neparasti – viņi ātri izauga lielāki par mājas kaķiem, bet spalva ieguva pavisam citu toni, daudz piemērotāku dzīvei mežā. Tad saimnieks nolēma savus mīluļus parādīt veterināram. Un te arī pārsteigumam nebija robežu – mazie kaķīši izrādījās lielie savvaļas kaķi – manuli.
Veterināri izskaidroja, ka manuli slikti jūtas nebrīvē, tāpēc mājas kaķus no tiem izaudzināt diez vai izdosies.
Tikai mazi manulu kaķēni var dzīvot pie cilvēkiem, bet pieauguši tie sagādā ne mazumu problēmu un ātri mirst.
Eksotiskos manulus nodrošināti ļaudis tomēr tur savos privātajos zoodārzos, un to cena var sasniegt līdz 15 000 eiro atkarībā no vecuma un spalvas krāsas. Manulu kaķēni ir visdārgākie, tāpēc fermeris droši varēja ievietot sludinājumu un krietni nopelnīt.
Bet viņš pieņēma citādu lēmumu. Pusgada laikā viņš bija tā iemīļojis mazos manulus, ka nolēma nogādāt tos dabas rezervātā, kur tie varētu dzīvot dabiskā vidē.
Rezervātā kaķēniem atrada audžupātes, bet pēc gada izlaida jaunos kaķus brīvdabā, kur tie veiksmīgi adaptējās.
