Savos memuāros Mesings stāsta par to, kā viņš demonstrējis savas spējas skeptiķiem. Šāds gadījums noticis kāda laikraksta redakcijā. Klātesot galvenajam redaktoram un desmit žurnālistiem, Mesinga nolēmis parādīt savu pareģošanas talantu. Lai viss būtu godīgi, viņš lūdzis, lai klātesošie pierakstītu viņa paredzējumus. Pēc vairākiem desmitiem gadu atmiņas par šo gadījumu pareģis izsmeļoši aprakstīja grāmatā “Par sevi pašu”.
“Vieni ar interesi, citi ar skeptisku smaidu, bet bloknotus izvilka visi. Tie, kam bloknotu nebija, paņēma tīras papīra lapas no galvenā redaktora galda. Apbruņojās ar pildspalvām,” atceras Mesings.
“Tagad rakstiet, es jautri nokomandēju. Šodien 5.jūnijā…Laikā no 20. līdz 25.jūnijam…Piedodiet, kāds ir jūsu uzvārds?” es vērsos pie viena no klātesošajiem.
Tas atbildēja: “Ivans Ivanovičs Ivanovs”.
“Tad lūk, laikā no 20.līdz 25.jūnijam jūs, Ivanov, tiksiet būtiski paaugstināts amatā. Man lūgums visiem, kad tas notiks, piezvaniet man…Visi pierakstīja? Nu lūk, pēc vairākām nedēļām arī noskaidrosiet, vai man bija taisnība vai nē”.
“22.datumā man dažādā laikā piezvanīja četri cilvēki. Ivanovs bija iecelts par redaktoru vienā no lielākajām avīzēm. Šā notikuma liecinieki ir dzīvi, un es domāju, ka atceras šo dienu – 5.jūniju. Tikai uzvārdu Ivanovs gan nemeklējiet galveno redaktoru sarakstos: es nezinu, vai viņam būs patīkama plaša šā gadījuma publiskošana, un tāpēc es neminēju ne avīzes redakciju, ne viņa īsto vārdu”.
Pēdējais pareģojums
Mesings absolūti skaidri zināja savas nāves datumu, bet centās bieži par to nedomāt. Taču, kad šis laiks tuvojās, viņš turējās pie dzīves un ticēja ārstu un Dieva spēkam.
Dodoties uz operāciju, Mesings pagriezās pret savu māju un nočukstēja: “Nu, lūk, tas arī viss, Volf. Tu šeit vairs neatgriezīsies”.
Tā arī notika. Neraugoties uz to, ka operācija noritēja veiksmīgi, pareģim pēkšņi atteicās darboties nieres un 1974.gada 8.novembrī viņš nomira. Mesingu apglabāja Maskavas Vostrjakovskas kapsētā blakus sievai.
Avots: “saratov.kp.ru”
