Mēs visi esam ļoti dažādi, un arī atmiņa mums ir atšķirīga – kādam labāka, citam sliktāka. Taču ir ļaudis, kuru atmiņu nekā citādi kā par fenomenālu nenosaukt. Viņi spēj iegaumēt informāciju, kas desmitiem reižu pārsniedz parastā cilvēka normu.
Piemēram, Maķedonijas Aleksandrs, persiešu ķēniņš Kirs un Jūlijs Cēzars iegaumēja visu savu kareivju vārdus un sejas, bet viņu pakļautībā esošā armija nebija maza – aptuveni 30 tūkstošu vīru… Arī senie filozofi izcēlās ar apbrīnojamu atmiņu: Sokrats un Femistokls labi pazina visus 20 tūkstošus Atēnu iedzīvotājus. Bet romiešu domātājs Seneka, tikai vienu reizi izdzirdējis divus tūkstošus nekādi savā starpā nesaistītu vārdu, varēja tos atkārtot bez aizķeršanās.
Bieži ar fenomenālām atcerēšanās spējām izceļas arī zinātnieki. Franču fiziķis Ampērs spēja citēt garus fragmentus no pirms 50 gadiem izlasītām grāmatām. Matemātiķis Leonards Eilers zināja no galvas visu skaitļu līdz 100 pirmās sešas pakāpes. Akadēmiķis A. Jofe nekad nelietoja logaritmu tabulas, jo zināja tās no galvas, bet akadēmiķis S. Čapligins varēja nosaukt jebkuru tālruņa numuru, pa kuru tam bija nācies zvanīt tikai vienu reizi.
“Anomāla” atmiņa raksturīga arī radošiem ļaudīm. Īpaši tas raksturīgs gleznotājiem, kuriem dabas doto talantu palīdz attīstīt novērošanas spējas. Piemēram, pēc ASV prezidenta Ābrahama Linkolna slepkavības kāds nezināms mākslinieks uzgleznoja precīzu viņa portretu, lai gan Linkolnu bija redzējis tikai vienu reizi. Bet slavenais franču gleznotājs Gustavs Dorē saņēma no izdevēja pasūtījumu pēc fotoattēla uzzīmēt Alpu ainavu. Mākslinieks piekrita, bet, kā par nelaimi, fotogrāfiju aizmirsa izdevniecībā. Taču tas netraucēja jau nākamajā dienā atnest izdevējam precīzu attēla kopiju.
Neatpaliek arī komponisti un mūziķi. Bēthovens sacerēja mūziku, būdams kurls, turklāt vispirms viņš melodijas pierakstīja galvā un tikai pēc tam uz nošu lapām… Mocarts spēja precīzi atkārtot tikai vienreiz dzirdētus sarežģītus skaņdarbus, bet Glazunovs bez īpašām grūtībām varēja pēc atmiņas atjaunot nozaudētas muzikālas partitūras. Tāds pats talants piemita arī Rahmaņinovam. Reiz, būdams vēl students, viņš dzirdēja, kā blakusistabā Glazunovs spēlē tikko sacerētu skaņdarbu. Tad, par lielu pārsteigumu komponistam, piesēdās pie klavierēm un atkārtoja bez nevienas kļūdas… Amerikāņu pianiste Barbara Mūra 1988. gadā koncertēja no 25. oktobra līdz 13. novembrim, atskaņojot šajā laikā 1852 dziesmas un ne reizi neieskatoties notīs.
Visbiežāk fenomenāla atmiņa cilvēkiem attīstās ar viņu tiešo nodarbi saistītajā sfērā. Piemēram, Paula Prentisa, kas strādā Hobartas pilsētas (Tasmānija) telefonu uzziņu dienestā, no galvas zina ne tikai 130 tūkstošus tālruņu numuru, bet arī visu pilsētā esošo iestāžu nosaukumus. Savādi, bet visos skolas gados ar matemātiku Paula “nedraudzējās”…
Ir cilvēki, kas atmiņu trenē sportiska prieka pēc vai, lai iemantotu popularitāti. Piemēram, dienvidafrikāņu politiķis Jans Kristians Smets iemācījās no galvas aptuveni 5000 grāmatu. Bet turks Mehmeds Alī Halisi 1967. gada 14. oktobrī akadēmiķu klātbūtnē pēc atmiņas nolasīja 6666 Korāna dzejojumus. 1974. gadā kāds Visitabi Vusma no Birmas publiku pārsteidza, pēc atmiņas atkārtojot 16 tūkstošus budistu kanonisko tekstu lappušu. 1990. gadā Maskavā Erevānas iedzīvotājs Samvels Garibjans milzīgas auditorijas klātbūtnē iegaumēja un praktiski bez kļūdām atkārtoja 1000 vārdu, to skaitā – arī svešvalodās.
Par pasaulē labākās atmiņas īpašnieku tiek uzskatīts anglis Dominiks O’Braiens. Interesanti, ka atmiņa viņam kādreiz bijusi ne tikai slikta, bet ļoti slikta, turklāt bērnībā viņš sirdzis ar disleksiju un pat nav spējis pabeigt skolu…
Dominikam bija aptuveni 30, kad viņš kādā TV raidījumā ieraudzīja Kreitonu Karvelu – cilvēku, kurš nepilnās trijās minūtēs spēja iegaumēt 52 spēļu kārtis, un arī nolēma pamēģināt. Katru kavas kārti O’Braiens centās asociēt ar kādu viņam labi zināmu cilvēku vai priekšmetu. Un viss notika!
Drīz viņš apguva vairākas svešvalodas, iemācījās iegaumēt pat mazpazīstamu cilvēku vārdus un sejas. Divi viņa kāršu rekordi ir fiksēti Ginesa rekordu grāmatā. Tikai kazino ir vieta, kur Dominiks netiek ielaists, jo apmeklētājs, kurš nepārtraukti vinnē, šajās iestādēs nav gaidīts viesis.
No kurienes rodas “anomālā” atmiņa? Iespējams, to cilvēkam dāvā daba un, visticamāk, ir saistīta ar telepātiju vai gaišredzību. Vai arī tā ir ilgstošu un neatlaidīgu treniņu rezultāts. Tā vai citādi, bet fenomenālā atmiņa vēlreiz pierāda, ka cilvēka patiesās iespējas ir bezmaz neizsmeļamas.
