Noskaidrots, ka rakstnieks un nezināmais Pinoko Sančess dzīvojuši vienā laikā. Šis fakts zinātniekus ieinteresēja vēl vairāk, un viņiem izdevās iegūt atļauju veikt 1834. gadā apbedītā Sančesa pīšļu ekshumāciju.
Pīšļu ekspertīzes rezultāti bija sensacionāli: izrādījās, šis senjors pa pusei bija no koka, precīzāk – viņa ķermeņa apakšējā daļa bija meistarīgi izgatavota koka protēze. No koka bija arī šā vīra deguns, bet zarnu traktu aizstāja transplantēts govs barības vada gabals. Pašam sava bija tikai galva, rokas, sirds, plaušas, aknas un nieres.
Uz vienas no protēzēm bija saglabājies meistara Karlo Bestuldži spiedogs. Parakājušies arhīvos, zinātnieki atrada ziņas arī par pašu Sančesu. Šis vīrs dzimis 1790. gadā un bijis punduris. Taču, neraugoties uz to, 18 gadu vecumā viņš paņemts zaldātos.
Nodienējis 15 gadus, Pinoko atgriezies mājās kā absolūts invalīds un, visticamāk, drīz vien būtu nomiris, ja liktenis nebūtu viņu savedis kopā ar tālaika ģeniālo ārstu Bestuldži, kuru uzskatīja par brīnumdari, kas savu dvēseli pārdevis velnam.
Tā vai citādi, taču tieši viņš nelaimīgajam Pinokio izdarīja tajos laikos vēl nepieredzētu operāciju – sakropļoto ķermeni aizstāja ar koka protēzēm. Pēcāk klīdušas valodas, it kā Bestuldži ne tikai “salabojis” savu pacientu, bet arī piešķīris tam daļiņu sava maģiskā spēka, pateicoties kuram Sančess nodzīvojis vēl ne vienu vien gadu desmitu. Savukārt koka deguns nodrošinājis viņam populāra balagāna aktiera karjeru.
Pinoko Sančesa dzīve aprāvusies traģiski – veicot sarežģītu triku, viņš nav noturējis līdzsvaru un nokritis no diezgan liela augstuma…
