Pirms Ziemassvētkiem atvērtie “čekas maisi” joprojām daudziem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Visai liela daļa ilgi slēptajos dokumentos, piedzīvojot pamatīgu šoku, atraduši arī savu tuvinieku vārdus.
Aija ir viena no tiem, kas pavisam nejauši uzzināja, ka viņas tēva vārds atrodams “čekas maisos”. Sievietei to pastāstīja brālis. Aija vēlējās būt anonīma, taču sarunā bez kameras atzina, ka piedzīvoja pamatīgu šoku.
Es nesaprotu, ko man ar to tagad darīt… Kaut kādā ziņā esmu vīlusies savā tēvā, lai gan it kā nenosodu. Tomēr ir tāda riebīga sajūta un galvā riņķo neskaitāmi jautājumi: vai tiešām viņš “stučīja”, cik lielas problēmas tas radīja citiem, vai tagad par šo grēku maksās paaudžu paaudzes? Tas rada kauna un vainas sajūtu. Teiksiet, ej un paprasi, bet es nevaru saņemties, jo jūtos kā slepus redzējusi noziegumu, ielīdusi ne tur, kur vajag…
Šādi šobrīd jūtas ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, stāsta psihoterapeite Ginta Teivāne. Arī pie viņas vērsušies klienti, kuru tuvi radinieki figurē ”čekas maisos”. Klusēšana vairākām paaudzēm bijusi saistīta ar izdzīvošanu. Taču šī klusēšana turpinās, saka psihoterapeite. Lai Latvija nešķeltos vēl vairāk, pēc viņas domām, ir jābeidz klusēt.
