Mirušas, gigantiskas celtnes joprojām redzams visa bijušās Padomju Savienības teritorijā. Iepazīstinām ar šausminošāko monstru piecinieku.
Aukstā kara laiks PSRS bija grūts pārbaudījums. Tomēr spriedze starptautiskajās attiecībās ļāva padomijai veikt arī milzīgu industriālu lēcienu: strauji attīstījās tehnoloģijas, kas, no otras puses, prasīja materiālu nodrošinājumu.
Tā laika monumentālās būves joprojām kā miruši milži slejas daudzviet visa bijušās PSRS teritorijā. Slepenas pazemes bāzes, simtmetrīgas antenas, pat savs hadronu kolaiders – šie aizgājušās ēras pieminekļi patiesi spēj satriekt ar savu vērienu.
NAFTAS AKMEŅI
Iespējams, viens no pārsteidzošākajiem Padomju Savienības nepabeigtajiem projektiem. Peldošo ciematu Naftas Akmeņi uzbūvēja Azerbaidžānā tālajā 1949. gadā.
Tā bija pilnībā autonoma apmetne ar visu cilvēkiem nepieciešamo infrastruktūru.
Mūsdienās naftas ieguve tur nenotiek, bet aptuveni 2000 cilvēki joprojām turpina dēvēt Naftas Akmeņus ar savām mājām.
https://www.youtube.com/watch?v=89Ko94b11B8
JONOSFĒRAS IZPĒTES STACIJA
Padomju inženieri šo staciju izstrādāja pēc amerikāņu HAARP projekta rasējumiem – ASV versija atrodas Aļaskā. Tikai krievi izcēlās ar patiesi slāvisku vērienu – vienas paraboliskās antenas diametrs sasniedz 25 metrus.
Tomēr staciju piemeklēja nelāgs liktenis. Astoņdesmito gadu vidū, sākoties pārbūvei, atklātumam un vispārējai demokratizācijai, jonosfēras izpēte nokļuva otrajā plānā.
Pēc PSRS sabrukuma stacija teritoriāli nokļuva jaunās Ukrainas valsts īpašumā. Kamēr notika skaidrošanās, kuram kas piederēs, vietējie iedzīvotāji lielu daļu aprīkojuma jau bija izvazājuši, pārdodot kā krāsainos metālus.
https://www.youtube.com/watch?v=wBLg6pitg-U
KOMPLEKSS “PROTONS”
Diez vai visiem zināms, ka Padomju Savienība mēģināja uzbūvēt pati savu hadronu kolaideru vēl pirms tam, kad tas kļuva moderni.
1983. gadā zinātniski pētnieciskā institūta “Protons” celtniecība Protvino jau tuvojās noslēgumam: 60 metru dziļumā pat bija ieguldīts padomju kolaidera pamata grods. Iecerētā kolaidera garums pārsniedza 21 kilometru!
Diemžēl pārbūves rītausma pārsteidza padomju zinātniekus nesagatavotus – valdībai juku laikā fizika vairs neinteresēja.
ZEMŪDEŅU BĀZE
Padomju Savienības laikos šo vietu kartēs atzīmēja tikai kā “objektu 825 GTS”.
Tieši te, netālu no Balaklavas, atradās zemūdeņu bāze, kuru uzcēla vēl 1961. gadā aizsardzības programmas pret atomuzbrukumiem ietvaros. Tur iekļūt varēja tikai caur Tavrosa kalna ziemeļu daļu, turklāt ieeja bija maskēta un ūdensdroša.
Bāzes teritorija aizņēma veselus 5100 kvadrātmetrus: sava slimnīca, maizes ceptuve un sporta centrs bija tikai daži no tās infrastruktūras elementiem.
Potenciāla ienaidnieka uzbrukuma gadījumā bāzē viegli satilptu visi Balaklavas iedzīvotāji, bet krājumu pietiktu veseliem trim gadiem.
STACIJA ČERNOBIĻA 2
1985. gadā tika uzcelta monumentāla radiolokācijas stacija “Duga”. Šī būve bija paredzēta iespējamu starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišanas gadījumu fiksēšanai. Antenas sniedzās 150 metru augstumā, visa kompleksa perimetrs veido 160 kilometrus.
Pēc Černobiļas AES avārijas staciju nācās atstāt. Mūsdienās objekts “Černobiļa 2” ir tikai pašu drosmīgāko tūristu piesaistes līdzeklis.
