Cilvēks dzīves gaitā ir saradis un it mierīgi sadzīvo ar psiholoģiskajiem blokiem. Daudzi saka: “Jā, tā nu tas ir, tāds es esmu, un tur neko nevar darīt.” Arī šī pārliecība ir nekas vairāk kā psiholoģiskais bloks. Kas tad ir šie pieci ienaidnieki, kurus mēs vairāk vai mazāk mierīgi pieciešam?
Pesimisms. Tas sēž bezmaz vai katrā no mums. Pesimisti netic panākumiem, tāpēc jebkura neveiksme šo viņu pārliecību vēl stiprina. Viņi jau tā kā gribētu, taču nespēj ticēt, ka kaut kas var izdoties, ka dzīve var kļūt gaišāka, vieglāka, priecīgāka.
Pazemināts pašnovērtējums. Tas piemīt cilvēkiem, kuri par sevi nav īpaši augstās domās, tāpēc viņiem šķiet, ka dzīve tiem izvirza pārāk augstas prasības, ka viņi nesaņem visu, ko pelnījuši. Šie cilvēki neapzinās, ka vienīgais šķērslis, kas ierobežo viņu panākumus, ir tieši šis komplekss.
Naids pret sevi. Nereti cilvēka pazeminātais sevis pašnovērtējums pāraug patiesā naidā pret sevi. Šāds cilvēks sevi nicina, viņu nemitīgi grauž sirdsapziņas pārmetumi, un viņš jūt vainas apziņu pret sevi.
Bailes. Tas ir viltīgs ienaidnieks. Tas aizsedz gaismu un mīlestību. Bailes mēdz būt lipīgas – viens cilvēks spēj “inficēt” daudzus.
Satraukums. Šis ienaidnieks liek saspringt ķermenim un nomoka dvēseli. Satraukums ir kā pļauka sargeņģelim. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki, kuri nemitīgi dzīvo satraukumā, ir pakļauti dažādām slimībām – sākot no galvassāpēm un beidzot ar infarktu.
Protams, par katru no šiem pieciem psiholoģiskajiem blokiem un to ietekmi un cilvēku var rakstīt garus zinātniskus traktātus, taču ne jau šo mērķi šoreiz izvirzījis R. Stouns.
Rīcības plāns, lai atbrīvotos no psiholoģiskajiem blokiem
1. Padziļiniet relaksāciju, skaitot no desmit līdz vienam.
2. Iztēlojieties, ka esat ezera krastā un redzat laivu.
3. Jums gribas pavizināties pa ezeru. Jūs atsienat laivu un iekāpjat tajā.
4. Airi ir savā vietā. Jūs apsēžaties un sākat airēt.
5. Jūs jūtat, ka laiva ir smaga, tāpēc jums ir grūti airēt. Kāpēc laiva ir smaga? Tāpēc, ka tās priekšgalā sakrauti milzīgi smagi maisi.
6. Jūs pieceļaties, aizejat līdz priekšgalam un paceļat pirmo maisu. Uz tā rakstīts SATRAUKUMS. Jūs to pārmetat pāri bortam, un tas smagi iegāžas ezerā.
7. Jūs atkal airējat. Airēt kļuvis nedaudz vieglāk, taču laiva joprojām ir smaga. Jūs atkal ejat uz priekšgalu un paceļat nākamo maisu. Uz tā rakstīts BAILES. Ar skaļu plunkšķi jūs to iemetat ezerā.
8. Atgriezušies vietā, jūs turpināt airēt, taču laiva joprojām neslīd tik viegli, kā gribētos. Jūs atkal ceļaties, ejat uz priekšgalu, paņemat nākamo maisu ar uzrakstu PESIMISMS un, tāpat kā iepriekšējos, pārmetat to pāri bortam.
9. Tagad airēt ir daudz patīkamāk, taču vēl patīkamāk būtu, ja laiva būtu vēl vieglāka. Atkal aizgājuši uz priekšgalu, jūs paņemat nākamo maisu ar uzrakstu NAIDS PRET SEVI un, ne mirkli nedomājot, pārlidiniet to pāri bortam.
10. Tagad laiva tiešām slīd ātrāk. Taču, lai gan vēja gandrīz nav, jums tomēr šķiet, ka patiesi brīvam slīdējumam kaut kas traucē. Pretvējš tas nav. Jūs skaidri zināt, ka traucēklis ir pēdējais maiss. Jūs to paceļat. Uz tā ir uzraksts PAZEMINĀTS PAŠNOVĒRTĒJUMS. Pašķīst šļakatas, un arī tas ir nogrimis ezera dzelmē.
11. Tagad laiva slīd viegli kā spalva. Garām meldriem, ūdensrozēm… Diena ir brīnumjauka, ezers – gluds kā spogulis. Ar vārdiem “esmu atmodies!” jūs atverat acis.
Ceļojums ar laivu – tas ir simbolisks ceļojums pa dzīvi. Tagad, kad esat atbrīvojušies no visiem pieciem ienaidniekiem, jūsu dzīve pamazām sāks kļūt pilnvērtīga. Bet, ja nākotnē kāds no tiem atkal pielips (visticamāk, tā arī būs), piedodiet sev, ka tā noticis, un… ķerieties atkal pie airiem.
