Kad četrus gadus garais darbs bija galā un visa savāktā informācija izanalizēta un apkopota, pasniedzējam no Vācijas doktoram Ekhardam Zanderam vairs nebija ne mazāko šaubu: slavenā brāļu Grimmu pasaku varone Sniegbaltīte nav nekāds izdomājums, bet reāla persona – XVI gadsimta vācu skaistule grāfiene Margarēta fon Valdeka no Bādvidungenes…
Taču atšķirībā no pasakas, kurā Sniegbaltītes dzīve ritēja jautri un laimīgi, Margarēta, lai izjauktu viņas precības ar karali, tika nogalināta.
Ja var ticēt doktora Zandera versijai, skaistules liktenis bijis patiesi traģisks. Tāpat kā pasakā Sniegbaltītei, arī Margarētai bijusi ļauna pamāte, kura gan, jāteic, pēc pameitas nāves nav tīkojusi, taču arī nekādu dižo mīlestību pret meiteni nav jutusi.
Jaunā grāfiene bija neprātīgi iemīlējusies Spānijas karalī Filipā II, un tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc jaunavu noindēja. Augstākās aprindas uzskatīja, ka šai saiknei var būt nelabojamas starptautiskās politiskās sekas. Pēc doktora Zandera atzinuma, slepkavības iniciatīva pieder Spānijas slepenpolicijai.
Nākamajā lapā lasi, kas tad bija rūķīši!
Savukārt labie “rūķīši”, kas pasakā izglāba Sniegbaltīti, bijuši bērni, kas divpadsmit stundas dienā strādājuši Margarētas brāļa vara raktuvēs. Protams, bērni nekādi nevarēja palīdzēt grāfienei. Nomocīti smagajā darbā un necilvēciskajos apstākļos, vienmēr pusbadā, viņi agri nosirmoja, kļuva invalīdi, un tikai retais nodzīvoja līdz 20 gadu vecumam.
Doktors Zanders neatstāja bez ievērības arī pasakā minēto saindēto ābolu un noskaidroja, ka Bādvildungenē tiešām dzīvojis cilvēks, kurš zinājis, kā ābolus iespējams padarīt ja ne gluži indīgus, tad vismaz ļoti rūgtus. Izrādās, šis cilvēks rūgtos ābolus dāļājis apkārtnes bērniem, lai tie, domādami, ka tādi aug kokos, nelīstu viņa dārzā…
Doktors Zanders uzskata, ka gadu gaitā visas šīs patiesības stāstītas un pārstāstītas, līdz pārtapušas literārā sižetā. Viņaprāt, diez vai brāļi Grimmi zinājuši notikumu patieso gaitu.
Visticamāk, viņi savai pasakai par pamatu izmantojuši tautas atmiņā saglabātos pārstāstus. Savu versiju Ekhards Zanders izklāstījis grāmatā “Sniegbaltīte: mīti un realitāte”.